Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sen jau pagājuši 90. gadi, kad gandrīz vai katrs saldējuma un sīkpreču kioska tirgotājs "iepazinās” ar puišiem treniņtērpos, kas ievāca "nodevas” noteiktā rajonā, lai varētu netraucēti darboties savā rūpalā un būtu „pasargāts” no kaimiņu rajona "nodevu iekasētājiem”. Ik pa laikam kāds sāka protestēt pret pastāvošo kārtību, un tad nereti izcēlās ugunsgrēki, apšaudes un līdzīgi filmu cienīgi sižeti. Pamazām gan situācija sakārtojās vismaz tiktāl, lai šāda prakse netiktu uzskatīta par vispārpieņemtu.

Šobrīd naudas izspiešanas sviras ir kļuvušas rafinētākas, legālā aizsegā vai, balstoties uz līdzcilvēku nezināšanu vai likumu un līgumu nelasīšanu. Un arī naudas izspiedēji ir citi, puišu treniņtērpos laiks ir pagājis. Nauda ir ieguvusi virtualitāti un spēju multiplicēties, līdz ar to tiek meklēti efektīvāki veidi, kā no pēc iespējas lielāka daudzuma cilvēku iekasēt pēc iespējas vairāk naudas. Ja arī kāds ko atklās un sūdzēsies, tad viens no tūkstoša, katrā gadījumā - peļņa tāpat droši garantēta.

Nevarat iedomāties tādu situāciju? Nu, piemēram: bankas un apdrošināšanas kompāniju savstarpēji noslēgtās vienošanās par uzpūstām apdrošināšanas polisēm ieķīlāto nekustamo īpašumu (turpmāk – NĪ) apdrošināšanai par labu bankai esošo saistību apmērā. Banku interese ir pelnīt, un īpaši brīžos, kad 105% hipotekārā kreditēšana ir apstājusies, no procentiem nopelnīt nevar, no aktīvu pārņemšanas – bieži vien var, taču skandalozi, nav nemaz tik slikts variants klusi un mierīgi saņemt procentus ne tikai par apdrošināšanas kompāniju vārdā izrakstītām polisēm, bet arī no jebkura bankas klienta noformētās virsapdrošināšanas polises.

Kā tas notiek? Varu tikai iztēloties (nosapņot?) aptuvenu scenāriju, jo diez vai bankas un apdrošinātāji būs ļoti runīgi par šo tematu un steigsies atklāt savstarpējās ieinteresētības patieso maksu. Banka izvēlas „akceptētas” apdrošināšanas kompānijas, t.i. kompānijas, ar kurām klients drīkst noformēt apdrošināšanas polisi. Izvēles un akceptācijas kritēriji, protams, nekur netiek publiski pausti. Dodoties noformēt polisi, klients, protams, apdrošinātāju informē, ka atlīdzības guvējs būs banka nedzēsto kredītsaistību apmērā. Un te nu parasti sākas interesantākais: apdrošinātājs atkarībā no bankas nosaka arī apdrošināšanas summu, t.i. vispirms, protams, nosaucot summu par kvadrātmetru, kas pēc neoficiālas informācijas svārstās (-ījās) no 550 līdz 750 Ls/kv.m..Ja klients sāk jautāt, kādēļ tāda summa vai protestēt, tad visbiežākās atbildes ir:

- Tāda ir bankas prasība;

- Jums taču īpašums ir jāapdrošina par atjaunošanas vērtību;

- Tādas ir izmaksas kvadrātmetrā, lai uzceltu līdzvērtīgu īpašumu tā bojāejas gadījumā.

Šādas atbildes neviļus uzvedina gan uz domām, vai tiešām apdrošinātājam būtu jāapdrošina īpašums nevis pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem, bet gan pēc bankas prasībām, gan arī - vai tiešām apdrošinātājs ir pārliecināts, ka tieši šāda summa patiesi ir NĪ atjaunošanas vērtība, jo šādas summas tiek piemērotas gan dzīvokļiem blokmājās, gan mājai Bauskas novadā, gan mājai Rīgā vai Aizkrauklē neatkarīgi no NĪ patiesā stāvokļa. Būvniecības ekspertu komentāriem un pētījumam par patiesajām celtniecības izmaksām varētu veltīt pat atsevišķu rakstu.

Īpašumu virsapdrošināšana

Jā, kādam īpašumam patiesi šie 700Ls/kv.m. (un pat daudz vairāk!) varētu būt atjaunošanas vērtība, bet neba jau nu visiem pēc kārtas. Attiecīgi daudzos gadījumos var runāt par t.s. virsapdrošināšanu, jeb situāciju, kad apdrošinājuma summa par apdrošināto objektu pārsniedz tā atjaunošanas vai faktisko vērtību. Svarīgi zināt, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas kompānija tāpat izmaksātu tikai zaudējumu segšanai nepieciešamo summu (mīnus pašrisku), rēķinot to no īpašuma faktiskās vērtības. Virsapdrošināt - nozīmē vienkārši uzdāvināt naudu apdrošināšanas kompānijai. Vai varbūt tomēr daļēji arī bankai, ja jau tās tik ļoti lobē šādu praksi?

Arī apdrošinātāji nebūt nesteidzas protestēt pret šādu praksi, kaut gan, kam tad vēl lielākā mērā kā viņiem vajadzētu informēt klientu par visiem ar apdrošināšanu saistītajiem riskiem. Acīmredzot tomēr arī apdrošinātājiem princips: lielāka apdrošināšanas summa – lielāka klienta samaksātā apdrošināšanas prēmija, nemaz neliekas tik zemē metams. It īpaši, ja ir gana daudz cilvēku, kas noslēgtajiem līgumiem pievērš tikai formālu uzmanību (https://www.swedbank.lv/zinas/20.09.2012/1/)

Reizēm gan bankām sanāk misēklis jeb, kā tagad populāri teikt, komunikatīvā kļūda. Piemēram Swedbank, kura nolēma nebūt sīkumaina un konkrēto summu par kvadrātmetru (750.00Ls) fiksēt bankas mājaslapā. Kā tas oficiāli beidzās 2010.gadā, var palasīt šeit: http://www.delfi.lv/news/business/finance/pec-ptac-aicinajuma-swedbank-novers-netaisnigu-hipotekaro-kreditu-liguma-noteikumu.d?id=33907565

Kāpēc tad es visu rakstu tagadnes formā, ja jau ir publicēts tik skaists situācijas atrisinājums? Ir citas bankas un mazliet cita pieeja, lai izspiestu savu ieplānoto “kvadrātmetra maksu”, kas turpinās arī šodien un pat gadījumos, kad bankas un klienta noslēgtais līgums nosaka citādi. Par visām bankām neņemšos spriest, taču konkrēti AB.LV Bank (agrākā Aizkraukles banka) vēl joprojām piekopj šādu praksi.

Personīgs piemērs. NĪ Jaunjelgavas novadā ekspluatācijā nodots 1984.gadā. Ar AB.LV Bank 2007.gadā noslēgts hipotekārā kredīta līgums, kurš nosaka, ka katru gadu ir arī jāatjauno NĪ polise. Tiktāl skaidrs, neviens šādu prasību neapstrīd, ko vajag, to vajag, no nelaimes gadījumiem nav pasargāts neviens. Konkrētais līgums gan nosaka, ka apdrošināšanas summai jābūt ne mazākai par NĪ tirgus vērtību (šajā gadījumā pēc sertificētu vērtētāju izsniegta vērtējuma - 51 100 LVL).

 Taču, lai pie kāda apdrošinātāja, kuru banka ir "akceptējusi” (un tādi ir tikai 4!), grieztos, visi kā viens apgalvo, ka obligāti NĪ jāapdrošina par 700.00Ls/kv.m. Citādāka summa vienkārši neesot iespējama. Sareizinot šo summu ar ēkas kvadratūru sanāk trīstik liela summa kā tirgus vērtība, tātad atkal atgriežamies pie virsapdrošināšanas, par ko apdrošinātāji diplomātiski klusē, bet banka visas šādas norādes ignorē.

Klients tomēr vēlas izmantot savas līgumiskās tiesības un apdrošināt NĪ par sevis izvēlētu saprātīgu summu (šajā gadījumā 90 000 LVL), kas nav mazāka kā sertificētu vērtētāju noteiktā tirgus vērtība. Un te nu sākas īsts teātris: banka paziņo, ka šādu apdrošināšanas polisi nepieņemšot, jo tā neatbilst bankas prasībām un vispār apdrošināšanas summa 90 000 LVL ir zemapdrošināšana!!! Līgumā ierakstīto banka ignorē un uzstāda ultimātu: vai nu noslēgsiet polisi pēc mūsu noteikumiem, vai arī to nepieņemsim un slēgsim savu polisi pie sevis izvēlēta apdrošinātāja par sevis izvēlētu summu, kuru jums kā klientam būs jāapmaksā. Ko arī dara, neskatoties uz to, ka PTAC u.c. iestādes ir iesaistījušās jautājuma izskatīšanā un pieprasījušas bankai paskaidrojumus par tās rīcību. Klientam pienāk paziņojums, ka banka apdrošinājusi īpašumu par vairāk kā 137 000Ls un tagad klientam ir pienākums apmaksāt prēmiju, bet klienta laicīgi iesūtīto polisi banka ignorē. Klientam, protams, nav citu variantu kā cīnīties par savu taisnību. Pretējā gadījumā iestājas reketa likums: vienreiz samaksāsi, turpmāk arī maksāsi.

Vēl vairāk – banka, aizbildinoties ar prēmijas maksājumu daļu nenomaksas riskiem, pieprasa obligāti segt prēmijas maksājumu pilnā apmērā, neļaujot izmantot patērētājam izdevīgāko apmaksas variantu no apdrošināšanas kompānijas piedāvātajiem.

Kāds varbūt, šo visu izlasot, teiks: nu kas tur liels, nu, pārmaksā cilvēks gadā kādus 30.00 – 50.00 latus apdrošināšanas prēmijā. Bet, ja bankai tādu apdrošināšanu ņēmēju ir kaut vai 10 000, tad aina zīmējas pavisam cita. Un, ja vēl gada laikā izspiestos 300 000 – 500 000 pareizina ar 20 (vidējais hipotekārā kredīta termiņš), te jau runa ir par miljoniem latu.

Citu banku šībrīža prakse attiecībā uz apdrošināšanu

Būtu grēks nepapētīt, kas tad notiek pārējās bankās, vismaz - kas tad tiek deklarēts un ir publiski pieejams interesentiem/klientiem banku mājas lapās. Kas un kā notiek praksē, par to droši vien visprecīzāk zinās pastāstīt banku klienti, kuri veic ieķīlāto NĪ apdrošināšanu. Gribas, protams, cerēt, ka ir arī godprātīgas bankas un pozitīva prakse, kas nav vērsta uz naudas izspiešanu.

Swedbank

Iespējams, nevēloties padziļināt 2010.gadā samilzušo konfliktu vai vienkārši nolēmusi mainīt NĪ apdrošināšanas politiku, taču tieši šī banka piedāvā vienu no visplašākajiem apdrošināšanas kompāniju sarakstiem, kuru izrakstītās polises banka akceptē. Bankai ir arī sava apdrošināšanas kompānija: Swedbank P&C Insurance ar pieejamiem apdrošināšanas noteikumiem MA 0613 PDF formātā. Bankas vispārējā prakse ir apdrošināt NĪ tā atjaunošanas vērtībā. Kopumā gan informācija nav īpaši labi pārskatāma un lielākajai Latvijas bankai - paskopa.

DNB banka

Īsi, konkrēti un pārskatāmi, plašs akceptēto apdrošināšanas kompāniju loks, skaidra un saprotama informācija, vienkārši sameklējama: https://www.dnb.lv/lv/privatpersonam/apdrosinasana/majokla-apdrosinasana

Apdrošināšanas iespējas atkarībā no objekta nolietojuma: vai atjaunošanas, vai faktiskā. Apdrošināšanas maksu piedāvā pievienot ikmēneša kredīta maksājumam.

SEB Banka

 Sadaļā pie hipotekārajiem kredītiem parādās īpašais piedāvājums sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību Balta, turpat arī konkrētās kompānijas apdrošināšanas noteikumi. Zem sadaļas “ Noformēšana” var atrast neuzkrītošu vispārējo apdrošināšanas nosacījumu aprakstu: http://www.seb.lv/lv/private/services/trusts/mortgages/noformesana2/iegade/ipasums/

Šai bankai būtiskākais, lai negadījuma rezultātā spēj dzēst savu kredīta atlikumu. Akceptēto apdrošināšanas kompāniju saraksta nav, varētu uzskatīt, ka banka pieņem jebkuras apdrošināšanas kompānijas polisi.

Citadele

Ļoti skopa informācija. Sadaļā pie hipotekārajiem kredītiem vien divi īsi teikumi, un proti: ”Nekustamā īpašuma apdrošināšana — 0,09-0,4% no īpašuma tirgus vērtības. “

Banka Citadele sadarbojas ar tādām apdrošināšanas kompānijām, kā AAS Gjensidige Baltic un BTA Insurance Company SE.” (Sadarbojas – tas nozīmē apdrošināšanas kompānijas vārdā izraksta polises un saņem komisiju? Vai arī tās ir visas kompānijas, ko banka akceptē?)

Ko var secināt? Katrai bankai ir atšķirīgi nosacījumi apdrošināšanai, katrai ir savi iecienītie sadarbības partneri apdrošināšanā, neviena banka, izņemot AB.LV, neierobežo apdrošināšanas prēmiju maksājumu skaitu, un nevienā no bankas mājaslapām nekur neparādās obligāts nosacījums apdrošināt kv.m. NĪ par X latiem. Bet vai tas nozīmē, ka šāda prakse vairs nepastāv? Arī manis pieminētajā AB.LV Bank mājaslapā nekas neliecina, ka klientam nāksies rēķināties ar bankas noteiktu summu par kvadrātmetru, taču realitātē, kārtojot apdrošināšanas polisi, ar to nākas saskarties.

Pieļauju, ka nebūt neesmu vienīgā, kuru banka šādā veidā cenšas piespiest mākslīgi sadārdzināt īpašuma vērtību; vienkārši vairākums mīļā miera labad piekrīt slēgt šādas polises vai pat nemaz neiedomājas, ka banka šādā veidā uz viņu rēķina pelna un ka varētu kaut ko bankai bilst pretim. Vinnētāji ir apdrošināšanas kompānijas, jo katru gadu saņem uzpūstas apdrošināšanas prēmijas no bankas klientiem, vinnētājs acīmredzot ir banka, kura par konkrēta lieluma apdrošināšanas summām saņem komisijas maksu (vai, sapņojot tālāk - pateicības un iepriecinājumus); vienīgais, kurš neko negūst, bet zaudē, ir bankas klients, kurš katru gadu pārmaksā, pārmaksā un pārmaksā.

Novērtē šo rakstu:

84
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...