Iesaki rakstu: 
Latvijas Bankas vadība – Einars Repše un Ilmārs Rimšēvičs – ir rīkojusies nolaidīgi un Bankas Baltija saimniekam Aleksandram Laventam nodrošinājusi īpašus apstākļus, līdz ar to veicinot Latvijas tālaika lielākās komercbankas izsaimniekošanu. Tas izriet no Rīgas apgabaltiesas 12. oktobra pilnā sprieduma teksta Bankas Baltija lietā, kas ir Pietiek rīcībā un pilnā apmērā tiks publiskots jau pirmdien.
Bezdarbība, prettiesiska rīcība, manipulēšana ar informāciju, patieso faktu sagrozīšana, nekonsekvence, neveikta uzraudzība, - tas viss Rīgas apgabaltiesas pilnajā spriedumā, ar kuru Latvijas Bankai piespriests par labu Bankas Baltija likvidatoram (tātad – noguldītājiem) samaksāt gandrīz 60 miljonus latu, pārmests Latvijas Bankas tālaika vadībai, pirmām kārtām – prezidentam Einaram Repšem un Ilmāram Rimšēvičam.
Tiesa konstatējusi virkni jau iepriekš publiski zināmu, taču nu tiesiski apstiprinātu faktu: Latvijas Bankas vadība Bankas Baltija saimniekam Aleksandram Laventam nesaprotamu iemeslu dēļ nodrošinājusi īpašus apstākļus, līdzdarbojusies Bankas Baltija finanšu datu „uzlabošanā”, tieši Latvijas Bankas „ilgstoši nepietiekoši veiktā jeb, precīzāk izsakoties, neveiktā uzraudzība” bijusi nepieciešamais priekšnosacījums Laventa un komercbankas prezidenta Tāļa Freimaņa noziedzīgajām darbībām.
Tāpat tiesa par pierādītu uzskata, ka Latvijas Banka jau 1994. gadā bijusi informēta par Bankas Baltija patieso finansiālo stāvokli, taču ļāvusi Laventam rupjus centrālās bankas norādījumu pārkāpumus, ar savu darbību veicinājusi likuma un savu noteikto direktīvu neievērošanu, pavirši un bezrūpīgi rīkojusies, izdarot kontrolpārbaudes, nav reaģējusi uz Bankas Baltija datu neesamību par aizdevumu ņēmēju finansiālo stāvokli un aizdevumiem, kas bija piešķirti Bankas Baltija akcionāriem.
Spriedumā minēta pat situācija, kad Latvijas Bankas vadība faktiski ierosinājusi Bankas Baltija saimniekiem sākt aktīvi nobēdzināt aktīvus, pirms Latvijas Banka kā uzraugošā iestāde sākusi rīkoties.
Rīgas apgabaltiesas spriedumā detalizēti tiek noraidīti Latvijas Bankas sagatavotie argumenti, kāpēc tā neesot atbildīga par Bankas Baltija krahu, - arī tas, ka pašlaik banku uzraudzību jau veicot pilnīgi cita iestāde, nevis Latvijas Banka, un tas, ka īstie vainīgie bankas krahā (Lavents un Freimanis) jau esot noteikti.
Īpaši graujošs ne tikai Repšem un Rimšēvičam, bet arī citām augstām amatpersonām, kas aizvadītajos gados ir rīkojušās nolaidīgi un bezatbildīgi, taču nav atzītas par vainīgām tīšā noziedzīgā darbībā, ir Rīgas apgabaltiesas atzinums, ka saistībā ar Bankas Baltija krahu „Latvijas Banka kā jebkura juridiska persona ir civiltiesiski atbildīga par savas darbības vai bezdarbības sekām un tādējādi atbildētājas iebildumi, ka tā ne par ko nav atbildīga, jo nav tāda likuma, nav pamatoti”.
Tiesa īpaši norāda, ka gan savulaik Latvijas Banka, gan tagad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīgas par savu darbību (un bezdarbību) finanšu iestāžu uzraudzībā: „To, ka likumdevējam nav bijis nodoma Latvijas Bankai noteikt šādu statusu, apliecina arī Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.panta 2.daļā noteiktais par tās - amatpersonu atbildību: Padomes locekļi, komisijas struktūrvienību vadītāji un darbinieki normatīvos aktos noteiktā kārtībā ir atbildīgi par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies komisijas darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.”
Pilnu sprieduma tekstu, kā arī tā detalizētu izklāstu portāls Pietiek publicēs pirmdien, 1. novembrī.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
