Iesaki rakstu: 
Kamēr finanšu eksperti, nevēloties pavisam krist ar ģīmi dubļos, atzīst: “Katram mājās jābūt rezerves makaronu pakai – tas pats attiecas arī uz skaidru naudu,” – tikmēr banku trubadūri karina makaronus uz ausīm, ka pat tad, ja valsts atradīsies naidnieku karapūļu ielenkumā, bankomāti būs uzpildīti ar naudu, strādās un visur varēs norēķināties ar banku maksājumu kartēm.
Gara acīm redzu, kā karadarbības zonā, kad apkārt sprāgst bumbas un lido lodes, cilvēki mierīgi stāv rindā pie bankomāta, bet kaujinieki īsajos klusuma brīžos starp apšaudēm aizskrien līdz tuvākajam tirdzniecības aparātam un ar karti iegādājas kaut ko uz zoba liekamu.
Kad sirreālais murgs aizplēn, paliek skarbā realitāte – bankas un kartes pārstās darboties uzreiz pēc Krievijas iebrukuma. Arī tad, ja Latvijas okupācija notiks salīdzinoši miermīlīgi, t. i. NATO militāristiem organizēti paceļot ķepiņas, savācot pekeles un neskartiem aizejot.
Vecākā gadagājuma cilvēki gan jau atceras izdaudzināto epopeju par padomju partizānes Zojas Kosmodemjanskas gaitām, kura ienaidnieka aizmugurē nodarbojās ar sabotāžu. Šoreiz stāsts ne par Zoju, bet par taktiku, kas nekur nav zudusi: kad viena karojošā puse atkāpjoties cenšas atstāt otrai “izdedzinātu zemi”.
Lūk, bankas savā ziņā šeitan nospēlēs Kosmodemjanskas lomu. Vienā mirklī visi uzkrājumi tajās izčibēs kā pērnais sniegs, atstājot iebrucējiem pamatīgas klapatas ar civiliedzīvotāju elementāro vajadzību nodrošināšanu. Ļautiņiem gribot negribot būs jāstājas strīpā pēc zupas bļodas pie okupantu lauku virtuves.
Esošās finanšu iestādes pārstās darboties okupētā valstī, jo pat parazītkapitāls nevarēs atļauties klaju kolaborāciju. Gribētu dzirdēt kaut vienu baņķieri šodien postulējam, ka bankomāti un kartes turpinās funkcionēt Krievijas anektētajā teritorijā. Toties iedzīvotājiem uz rokas esošās eiro un dolāru naudas zīmes turpinās cirkulēt savstarpējos norēķinos. Cits jautājums, cik legāli.
Starp citu, es stipri šaubos, ka kara gadījumā bēgļi iz Latvijas ārzemēs vairs varēs piekļūt saviem bankas kontiem. Nez kāpēc mani māc aizdomas, ka baņķieri, aizbildinoties ar force majeure, sūtīs savus klientus bekās, atvainojiet, atprasīt zaudētos līdzekļus no agresorvalsts.
Banku apmaksātie daiļrunātāji saprot, ka “reņģēdāji” nav tik stulbi, lai noticētu pekstiņiem, ka militāra konflikta gadījumā nauda bankās nepazudīs, vismaz iekšzemē simtprocentīgi. Tāpēc vārdā nenosaukti finanšu tirgus dalībnieki bikli, lai nenonāktu konfrontācijā ar valstī kurināto kara histēriju, cenšas pačukstēt: “Nekāda tieša militāra apdraudējuma Latvijai nav un tāds nav paredzams arī nākamajos gados”, vedinot likt lietā kritisko domāšanu un neļauties ažiotāžai.
Es sliecos piekrist šādam novērtējumam un aicinu uzskatīt manas prognozes par hipotētiskām. Tas gan nekādi neizslēdz stihiskas nelaimes, hakeru uzbrukumus un diversijas hibrīdkara apstākļos. Skaidrā nauda šobrīd ir vienīgais izdzīvošanas un rīcības brīvības potenciālais saglabāšanas veids, ja “civilizācijas džungļus” piemeklē likstas un arī tad, ja – viss kārtībā, ak, cienījamā kundze.
https://neatkariga.nra.lv/ekonomika/446156-bankas-sola-pieeju-naudai-ari-kara-gadijuma
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
