Iesaki rakstu: 
Jau kopš 26.jūlija bijušajai Meridian Trade Bank prezidentei un valdes priekšsēdētājai Svetlanai Dzenei un viņas dzīvesbiedram, šīs bankas bijušajam padomes loceklim Andrim Dzenim ir piešķirta iespēja padomāt par pēdējos gados sastrādāto, šiverējot ar bankas naudu kā pa savu ķešu, jo viņus abus aizturēja un pēc vienas nakts izolatorā atbrīvoja policija.
Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē jeb ENAP sākotnēji bija ierosināti pat veseli trīs kriminālprocesi par šo darboņu izdarībām ar bankas naudu. Tagad gan šie trīs procesi apvienoti vienā lietvedībā, jo darbojošās personas visur ir vienas un tās pašas, - bez abiem jau minētajiem viņiem piebiedrojas arī viņu dēls.
Pašreizējā bankas vadība, kas tika iecelta šā gada sākumā, kad pēc vairāku gadu valdīšanas no „troņa” tika gāzta Svetlana Dzene, lūgusi banku atzīt par cietušo šajos kriminālprocesos, jo zaudējumi, ko radījusi Dzeņu šeptēšanās, radījusi bankai ievērojamus zaudējumus, turklāt zaudējumu sērija var turpināties, jo Dzeņi bankai sarūpējuši neizdevīgus kredīta līgumus, kur bankas aizdevumu saņēmuši ar pašiem Dzeņiem saistīti uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuros patiesie labuma guvēji ir Dzeņi.
Par vienu no kriminālprocesa epizodēm savulaik banka jau dabūja pa pirkstiem no banku uzrauga jeb Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, samaksājot iespaidīgu soda naudu – 889 651 eiro. Tagad bankas akcionāri un vadība vēlas ne tikai atgūt no vainīgajiem tos līdzekļus, ko par pārkāpumu nācās samaksāt kā sodu, bet arī saukt pie likuma atbildības abus bankas naudas izsaimniekotājus.
Toreiz bankai soda naudu uzlika par to, ka tā bija izsniegusi kredītus uz īpaši izdevīgiem noteikumiem ar Dzeņiem saistītām kompānijām, kurās pat viens no viņiem - Andris Dzenis - bija valdes priekšsēdētājs. Proti, runa ir par SIA Priekules BioEnerģija, kuras valdes priekšsēdētājs bija Andris Dzenis un kura saņēma no bankas dāsnu kredītu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, turklāt laika gaitā tam pat samazināta jau tā ārkārtīgi izdevīgā procentu likme.
Tāpat runa ir par SIA Priekules siltumtīkli¸ kas ir ar Priekules Bioenerģiju saistīts uzņēmums, kā arī saistīts ar Dzeņu ģimeni. Turklāt kompetentai iestādei ir arī izdevies noskaidrot, ka abās šajās kompānijās patiesie labuma guvēji ir Svetlana un Andris Dzeņi.
Tāpat kriminālprocesā figurē epizode, kur ir aizdomas par viltotiem dokumentiem, lai no bankas izkrāptu kredītlīdzekļus. Runa ir par firmām SIA Super Bebris un Super Bebris property un savdabīgu darījumu, kad ar viltotiem dokumentiem kredītu pieprasīja un saņēma SIA Super Bebris property, bet tūlīt pārskaitīja tālāk SIA Super Bebris, kuras īpašnieks formāli bija cits MTB bankas valdes loceklis Ivars Lapiņš, bet prokūra bija Andrim Dzenim.
Cik zināms, SIA Super Bebris property īpašnieks un valdes loceklis Oļegs Timofejevs atzinies, ka visus līgumus parakstījis pēc Andra Dzeņa norādījuma un faktiski nav zinājis nedz par kredīta ņemšanu, nedz par tā tālāku aizskaitīšanu Dzeņu ģimenes uzņēmumam.
Turklāt visas šo pieminēto kredītu summas mērāmas vairākos miljonos eiro. Tiek lēsts, ka kopā Dzeņi no bankas savās vai „radniecīgās” kabatās iepludinājuši aptuveni 20 miljonus eiro.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
