Iesaki rakstu: 
Ministru kabinetā tiek skatīts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz uz turpmākajiem trīs gadiem par 1% samazināt 2. pensiju līmenī veiktās iemaksas un par šo samazināto 1% palielināt iemaksas 1. pensiju līmenī. Tātad šajā laika periodā iemaksām 1. pensiju līmenī tiks novirzīti 15% no darba samaksas, savukārt 2. pensiju līmenī 5%.
Tas nozīmē, ka pensiju fondi turpmākos trīs gadus saņems par apmēram 120 miljoniem eiro mazākus ieguldījumus un attiecīgi arī komisijas maksas, kas arī ir sašutuma patiesais iemesls. Nākotnes pensionāri drīzāk iegūs nekā zaudēs, jo arī 1. līmeņa pensiju kapitāls ir personificēts, turklāt labi vai slikti, taču valsts 1. pensijas kapitālu cenšas indeksēt. Pašreizējie pensionāri tikai iegūs, jo būs naudas līdzekļi esošo pensiju indeksācijai.
No MK anotācijas likumprojektam:
“Cilvēkiem ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. 2023. gadā 18 418 VFPS dalībnieki pārtrauca dalību pensiju 2. līmenī sakarā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums VFPS bija 17,3 gadi un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku ir iegūti šādi rezultāti: visā dalības laikā ir iemaksāti 5 156,27 euro un uzkrātais pensijas kapitāls ir 5 360,75 euro. Rezultātā visā VFPS dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies tikai par 4 procentiem.
Gan inflācija, gan svārstības finanšu tirgos būtiski ietekmējušas pensiju plānu ienesīgumu. Turklāt ne tikai riskantākos ieguldījumus akciju tirgos, bet arī konservatīvos ieguldījumus obligācijās. Tas nozīmē, ka pensiju plānu ienesīgums ir neliels.
Pārvirzot atpakaļ 1 %p. pensiju 1.līmenim, attiecīgi būs mazākas turpmākās pensiju iemaksas pensiju 2.līmenī, bet lielākas 1.līmenī, līdz ar ko palielināsies pensijas kapitāls pensiju 1.līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju shēmā, tajā ieguldot par 1 %p. vairāk jeb 15 procentus 14 procentu vietā. Svarīgi un būtiski, ka pensijas kapitāls pensiju 1.līmenī tiek aktualizēts atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”. Ja apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par “1”, pensijas kapitāls atšķirībā no pensiju 2.līmeņa nekad netiek samazināts.”
Kas mums ir jāsaprot no šīs anotācijas.
Valdība ir izdarījusi secinājumu, ka 2. pensiju līmenis inflācijas dēļ rada zaudējumus ieguldītājiem, turklāt gan riskantajos, gan konservatīvajos pensiju plānos. Citiem vārdiem sakot, baņķieru darbs ar 2. pensiju plāna ieguldījumiem ir novērtēts ar nesekmīgu atzīmi. Šādam vērtējumam pilnībā pievienojos.
Baņķieriem būtu nevis demonstrācijas un neapmierināti raksti masu mēdijos jāorganizē, bet kritiski jāpaskatās uz sava darba rezultātiem.
Apgalvojumi, ka valdība tādā veidā grib risināt savas problēmas uz pensiju rēķina, ir klaji melīgas. Netieša sasaiste ar valsts budžetu ir tikai caur to, ka, saņemot lielākas pensijas, vairāk tiks nomaksāts nodokļos. Tātad nauda caur pensiju palielināšanu no speciālā budžeta IIN un PVN veidā nonāks jau valsts pamatbudžetā. Sanāk, ka valdība ir ieinteresēta lielākās pensijās, ja vien ir, no kā maksāt.
Tas, kas vēl ir interesanti.
Labklājības ministrs Auguļa k-gs sāk pieļaut domu, ka 2. pensiju līmenis varētu būt arī brīvprātīgs. Milzīgs progress pusotra gada laikā. Atliek vēl nobriest domai, ka pašlaik uzkrāto 2. pensiju līmenī pēc izvēles varētu arī izmaksāt arī ieguldītājiem un Igaunijas variants, par ko esmu aģitējis pēdējos divus gadus, tiktu realizēts. Tātad miljardi, kas ieguldīti ārzemēs, varētu atgriezties Latvijā un strādāt uz pašu ekonomiku, bet nākotnes miljardi valsti varētu nemaz nepamest.
Pagaidīsim, caurums valsts budžetā atskurbinoši iedarbojas uz politiķiem. Ceru, ka nonāksim gan līdz šim, gan citiem saprātīgiem lēmumiem.
Izturēsimies saprātīgi pret savu nākotni, lemsim paši par savu nopelnīto!
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
