Iesaki rakstu: 
Ministru kabinetā tiek skatīts likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz uz turpmākajiem trīs gadiem par 1% samazināt 2. pensiju līmenī veiktās iemaksas un par šo samazināto 1% palielināt iemaksas 1. pensiju līmenī. Tātad šajā laika periodā iemaksām 1. pensiju līmenī tiks novirzīti 15% no darba samaksas, savukārt 2. pensiju līmenī 5%.
Tas nozīmē, ka pensiju fondi turpmākos trīs gadus saņems par apmēram 120 miljoniem eiro mazākus ieguldījumus un attiecīgi arī komisijas maksas, kas arī ir sašutuma patiesais iemesls. Nākotnes pensionāri drīzāk iegūs nekā zaudēs, jo arī 1. līmeņa pensiju kapitāls ir personificēts, turklāt labi vai slikti, taču valsts 1. pensijas kapitālu cenšas indeksēt. Pašreizējie pensionāri tikai iegūs, jo būs naudas līdzekļi esošo pensiju indeksācijai.
No MK anotācijas likumprojektam:
“Cilvēkiem ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. 2023. gadā 18 418 VFPS dalībnieki pārtrauca dalību pensiju 2. līmenī sakarā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums VFPS bija 17,3 gadi un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku ir iegūti šādi rezultāti: visā dalības laikā ir iemaksāti 5 156,27 euro un uzkrātais pensijas kapitāls ir 5 360,75 euro. Rezultātā visā VFPS dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies tikai par 4 procentiem.
Gan inflācija, gan svārstības finanšu tirgos būtiski ietekmējušas pensiju plānu ienesīgumu. Turklāt ne tikai riskantākos ieguldījumus akciju tirgos, bet arī konservatīvos ieguldījumus obligācijās. Tas nozīmē, ka pensiju plānu ienesīgums ir neliels.
Pārvirzot atpakaļ 1 %p. pensiju 1.līmenim, attiecīgi būs mazākas turpmākās pensiju iemaksas pensiju 2.līmenī, bet lielākas 1.līmenī, līdz ar ko palielināsies pensijas kapitāls pensiju 1.līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju shēmā, tajā ieguldot par 1 %p. vairāk jeb 15 procentus 14 procentu vietā. Svarīgi un būtiski, ka pensijas kapitāls pensiju 1.līmenī tiek aktualizēts atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”. Ja apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par “1”, pensijas kapitāls atšķirībā no pensiju 2.līmeņa nekad netiek samazināts.”
Kas mums ir jāsaprot no šīs anotācijas.
Valdība ir izdarījusi secinājumu, ka 2. pensiju līmenis inflācijas dēļ rada zaudējumus ieguldītājiem, turklāt gan riskantajos, gan konservatīvajos pensiju plānos. Citiem vārdiem sakot, baņķieru darbs ar 2. pensiju plāna ieguldījumiem ir novērtēts ar nesekmīgu atzīmi. Šādam vērtējumam pilnībā pievienojos.
Baņķieriem būtu nevis demonstrācijas un neapmierināti raksti masu mēdijos jāorganizē, bet kritiski jāpaskatās uz sava darba rezultātiem.
Apgalvojumi, ka valdība tādā veidā grib risināt savas problēmas uz pensiju rēķina, ir klaji melīgas. Netieša sasaiste ar valsts budžetu ir tikai caur to, ka, saņemot lielākas pensijas, vairāk tiks nomaksāts nodokļos. Tātad nauda caur pensiju palielināšanu no speciālā budžeta IIN un PVN veidā nonāks jau valsts pamatbudžetā. Sanāk, ka valdība ir ieinteresēta lielākās pensijās, ja vien ir, no kā maksāt.
Tas, kas vēl ir interesanti.
Labklājības ministrs Auguļa k-gs sāk pieļaut domu, ka 2. pensiju līmenis varētu būt arī brīvprātīgs. Milzīgs progress pusotra gada laikā. Atliek vēl nobriest domai, ka pašlaik uzkrāto 2. pensiju līmenī pēc izvēles varētu arī izmaksāt arī ieguldītājiem un Igaunijas variants, par ko esmu aģitējis pēdējos divus gadus, tiktu realizēts. Tātad miljardi, kas ieguldīti ārzemēs, varētu atgriezties Latvijā un strādāt uz pašu ekonomiku, bet nākotnes miljardi valsti varētu nemaz nepamest.
Pagaidīsim, caurums valsts budžetā atskurbinoši iedarbojas uz politiķiem. Ceru, ka nonāksim gan līdz šim, gan citiem saprātīgiem lēmumiem.
Izturēsimies saprātīgi pret savu nākotni, lemsim paši par savu nopelnīto!
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
