Iesaki rakstu: 
Kamēr valdībā joprojām dažādos veidos tiek mēģināts „izstumt” noteikumus, kas dotu būtisku finansiālo labumu Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa (abi Saeimas kancelejas foto) vadītajai Latvijas autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto, savā privātbiznesā, netiekot pie valsts finansēm, Āboltiņš kā uzņēmējs nav bijis veiksmīgs, - kā rāda Lursoft datu bāze, viņa autofirmai Kame turpinās bankrota procedūra.
Pietiek jau vairākkārt aprakstījis, kā dažādos veidos caur valdību ticis mēģināt „izbīdīt” noteikumus, kas paredz bez konkursa rīkošanas uz pieciem gadiem slēgt deleģēšanas līgumu par autopārvadātāju rindu administrēšanu uz sauszemes robežas. Likumdošanas "sakārtošana", radot tiesisko pamatu rindu administrēšanas biznesam, notiek jau kopš pērnā gada nogales un saistīta ar Āboltiņas vīra vadītā Latvijas auto interesēm.
Ideja par auto rindu administrēšanas komercializēšanu pierobežā par publisku kļuva pērnā gada pašās beigās, un pašā pēdējā brīdī likumā tika ielobētas norādes uz Latvijas Auto kā šī pakalpojuma sniedzēju. 2011. gada 8. decembrī Saeimā tika iebalsots priekšlikums, ka robežas šķērsošanai autopārvadātāji savlaicīgi var reģistrēties elektroniski, ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija, bet "šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai", neminot konkrētu personu vai kritērijus, pēc kuriem to varētu izraudzīties.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins no Saeimas tribīnes jau atklāti norādīja uz Āboltiņas vīra pārstāvēto Latvijas Auto kā šīs jaunās sistēmas ieviesēju. Interesanti, ka jau pēc dažām nedēļām Olšteina dzīvesbiedre Laura Ošleja tika pieņemta darbā Āboltiņas birojā par Saeimas priekšsēdētājas juridiski politisko padomnieci ar mēnešalgu 1347 lati pirms nodokļu nomaksas.
Savukārt uz likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā tajā bija ielobēta jauna redakcija, kas skaidri noteica, ka "ārējās sauszemes robežas rindas administrē autopārvadātāju profesionālā organizācija, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju Savienībā IRU". Šādam kritērijam atbilst tikai Āboltiņa vadītā Latvijas Auto, jo IRU no katras valsts var tikt pārstāvēta tikai viena organizācija.
Pēc tam, kad Valsts prezidents šos likuma grozījumus "atmeta" otrreizējai caurlūkošanai, Saeima 2012. gada 16. februārī pieņēma tos nedaudz mīkstākā variantā, izsvītrojot Latvijas Auto lobējošo normu un paturot formulējumu, ka "ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai". Jau tobrīd Saeimas kuluāros bija dzirdams, ka jautājuma "sakārtošana" tiks pārnesta no Saeimas uz valdību un pakalpojums tik un tā nonāks Latvijas Auto pārziņā.
Tā arī notika: jau septembra sākumā notika neveiksmīgs mēģinājums šos noteikumus "izdzīt" caur valdību, bet to nobremzēja iebildes no Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas. Pauze tika skaidrota arī ar vēlmi nogaidīt, lai atkārtota publiska kritika neizskanētu pirms Vienotības kongresa 1. decembrī, kad Āboltiņa tika pārvēlēta partijas priekšsēdētājas amatā.
Saskaņā ar noteikumu projekta anotāciju no autopārvadātāja plānots par elektronisko reģistrēšanos robežšķērsošanai iekasēt līdz 15 eiro (10,55 latiem). Tomēr noteikumi neparedz nekādus finanšu ieņēmumus valsts budžetā, bet tikai privātpersonām. Tiesa, iepriekš Iekšlietu ministrija bija aplēsusi, ka gada ieņēmumi tikai vienā robežšķērsošanas vietā varētu būt aptuveni 1,7 miljoni eiro (ieņēmumu prognoze jāreizina vismaz ar divi, jo sākotnēji pakalpojumu plānots ieviest Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas punktos).
Nu kļuvis skaidrs viens no iemesliem, kuru dēļ Vienotības pārstāvji un to sabiedrotie šo normu virzījuši ar īpašu dedzību, - šo notikumu ēnā norisinājies Āboltiņas vīra personiskā autobiznesa krahs. Kā rāda Lursoft datu bāze, tieši 2011. gada vidū Āboltiņa un viņa divu kompanjonu – Normunda Viļņa un Daira Zolmaņa – uzņēmuma Kame kreditori nolēmuši sākt kompānijas bankrota procedūru.
Āboltiņas vīra uzņēmums, kā rāda Lursoft dati, darbojies tieši auto jomā – transporta aģentūru, kravu autotransporta un saistītajās sfērās. Līdz ar tā bankrotu Āboltiņa privātbizness faktiski beidzies – kopā ar kompanjoniem viņš gan tā paša 2011. gada maijā nodibinājis jaunu SIA Amarkon, kura kā pamatnodarbi tāpat uzrādījusi „kravu pārvadājumus pa autoceļiem”, taču visā atlikušajā 2011. gada daļā uzņēmuma ar trīs latu pamatkapitālu apgrozījums bijuši ne pārāk iespaidīgie 653 lati.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
