Vairāki tuvi cilvēki, iepazinušies ar maniem rakstiem un kolāžām par aktuālām tēmām, kā arī nūjotāja stāstiem, draugos un Telegram, aicināja mani piebiedroties Facebook pulciņam, lai es tur paplašinātu savu auditoriju. Paralēli tiku brīdināts, ka publiski apspriest patiešām asas problēmas šajā interneta vietnē ir problemātiski neadekvātās cenzūras dēļ. Devos uz feisbūku, skaidri zinot, kas mani gaida. Plānoju tur runāt Ēzopa valodā.
Tomēr turpmākais mani pārsteidza nesagatavotu. Uzsāku reģistrāciju. Ievadīju vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, e-pastu, paroli. Starp dzimumiem – Sieviete, Vīrietis, Cits – izvēlējos Vīrietis. Nospiedu reģistrēties, un, kamēr vēru vaļā e-pastu, lai apskatītos apstiprinājuma kodu, ekrānā izlēca paziņojums, ka mans Facebook konts ir slēgts, jo esmu pārkāpis viņu kopienas normas. Nodomāju, ka varbūt radušās aizdomas par manu identitāti, un uzprasījos uz pārbaudi. No manis tika pieprasīts tālruņa numurs (ar apstiprinājumu) un sejas attēls, ko arī nosūtīju.
Pēc dienas, kad feisbūka cerberi pārliecinājās, ka es tiešām esmu es, man pienāca galīgais verdikts: viss pareizi, konts ir slēgts kopienas normu neievērošanas dēļ, un lēmums ir nepārsūdzams. Tādējādi tiku nobanots vēl reģistrējoties, pat netiekot līdz profila izveidei. Jāpiezīmē, ka nekāda saistība ar Facebook man agrāk nav bijusi.
Acīmredzot pastāv Facebook melnā liste ar nevēlamiem cilvēkiem, kas nevar piereģistrēties šajā sociālajā tīklā. Sarakstā visticamāk iekļautas personas, kas potenciāli var aplipināt mutes palaišanā sterilo feisbūka publiku ar vārda brīvības vīrusu. Teikšu godīgi, es nezināju, ka esmu tik populārs šaurās aprindās. Starptautiskie teroristi nervozi pīpē maliņā.
Protams, ka ar dažādām viltībām – segvārdu, svešu foto un vienreizēju telefona numuru, es varētu ielavīties Facebook, taču nejūtu tādu vajadzību. Turklāt sabiedrība, kaut arī virtuāla, kur kopienas noteikumi ir aizstājuši valsts likumus, draud pārvērsties par sektu.
P.S. Facebook paziņojums ir krieviski, jo, nospiežot uz izvēli Latviešu, teksts ir angliski.






Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.