Iesaki rakstu: 
Vairāki tuvi cilvēki, iepazinušies ar maniem rakstiem un kolāžām par aktuālām tēmām, kā arī nūjotāja stāstiem, draugos un Telegram, aicināja mani piebiedroties Facebook pulciņam, lai es tur paplašinātu savu auditoriju. Paralēli tiku brīdināts, ka publiski apspriest patiešām asas problēmas šajā interneta vietnē ir problemātiski neadekvātās cenzūras dēļ. Devos uz feisbūku, skaidri zinot, kas mani gaida. Plānoju tur runāt Ēzopa valodā.
Tomēr turpmākais mani pārsteidza nesagatavotu. Uzsāku reģistrāciju. Ievadīju vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, e-pastu, paroli. Starp dzimumiem – Sieviete, Vīrietis, Cits – izvēlējos Vīrietis. Nospiedu reģistrēties, un, kamēr vēru vaļā e-pastu, lai apskatītos apstiprinājuma kodu, ekrānā izlēca paziņojums, ka mans Facebook konts ir slēgts, jo esmu pārkāpis viņu kopienas normas. Nodomāju, ka varbūt radušās aizdomas par manu identitāti, un uzprasījos uz pārbaudi. No manis tika pieprasīts tālruņa numurs (ar apstiprinājumu) un sejas attēls, ko arī nosūtīju.
Pēc dienas, kad feisbūka cerberi pārliecinājās, ka es tiešām esmu es, man pienāca galīgais verdikts: viss pareizi, konts ir slēgts kopienas normu neievērošanas dēļ, un lēmums ir nepārsūdzams. Tādējādi tiku nobanots vēl reģistrējoties, pat netiekot līdz profila izveidei. Jāpiezīmē, ka nekāda saistība ar Facebook man agrāk nav bijusi.
Acīmredzot pastāv Facebook melnā liste ar nevēlamiem cilvēkiem, kas nevar piereģistrēties šajā sociālajā tīklā. Sarakstā visticamāk iekļautas personas, kas potenciāli var aplipināt mutes palaišanā sterilo feisbūka publiku ar vārda brīvības vīrusu. Teikšu godīgi, es nezināju, ka esmu tik populārs šaurās aprindās. Starptautiskie teroristi nervozi pīpē maliņā.
Protams, ka ar dažādām viltībām – segvārdu, svešu foto un vienreizēju telefona numuru, es varētu ielavīties Facebook, taču nejūtu tādu vajadzību. Turklāt sabiedrība, kaut arī virtuāla, kur kopienas noteikumi ir aizstājuši valsts likumus, draud pārvērsties par sektu.
P.S. Facebook paziņojums ir krieviski, jo, nospiežot uz izvēli Latviešu, teksts ir angliski.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
