Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc trešais? Pirmkārt, tāpēc, ka trīs lietas labas lietas, otrkārt - par pirmajiem diviem bija runa iepriekšējos rakstos. Skat. http://bit.ly/GG2uNP un http://bit.ly/Iftq0K. Ja apskatīt lietas hronoloģiskā secībā, tad šim rakstam būtu jāpiešķir pirmais numurs, bet tā nu ir sanācis, un būtību tas nemaina.

Ir 1937. gada 11. jūnijs. PSRS Augstākās Tiesas ēkā rit specialās tiesnešu kolēģijas sēde (saskaņā ar toreizējo PSRS Konstitūciju šādas kolēģijas tika izveidotas īpaši svarīgu lietu izskatīšanai). Tiek skatīta smagos noziegumos apsūdzētu deviņu augsta ranga militārpersonu lietas. Uz apsūdzēto sola - Padomju Savienības maršals un bijušais aizsardzības lietu tautas komisāra pirmais vietnieks M.Tuhačevskis, Kijevas kara apgabala pavēlnieks I.Jakirs, Baltkrievijas kara apgabala pavēlnieks I.Uborevičs, 2.ranga armijas komandieris A.Korks, armijas korpusu komandieri R.Eidemanis, V.Putna, B.Feldmans, V.Primakovs.

Devītais apsūdzētais - 1.ranga armijas komisārs J.Gamarņiks nošavās īsi pirms aresta. Tiesnešu kolēģijā bijušie apsūdzēto kolēģi - maršali V.Bļuhers un S.Budjonnijs, armiju komandieri J.Alksnis, B.Šapošņikovs, I.Belovs, P.Dibenko un N.Kaširins, kā arī kara jurists V.Ulrihs. Pieci no tiesnešiem paši tiks represēti un nošauti jau pēc gada.

Atcerās Gamarņika meita V.Kočņeva: „Maija beigās tēvs saslima. Viņš zināja, kā vēlāk stāstīja māte, ka 27 maijā tika arestēts Tuhačevskis un citi. 30. datumā pie tēva atbrauca Bļuhers. Viņi labi pazina viens otru no dienesta laikiem Tālajos Austrumos. Viņi kaut ko ilgi runāja. Vēlāk tēvs pateica mātei, ka viņam tiek piedāvāts piedalīties Tuhačevska procesā tiesneša statusā… „Bet kā es varu!” iesaucās tēvs. „Es taču zinu, ka viņi nav ienaidnieki…Bļuhers sacīja, ja es atteikšos, mani var arestēt.” 31.datumā uz īsu brīdi atbrauca Bļuhers. Tad atnāca kaut kādi cilvēki un apzīmogoja tēva seifu. Tēvam tika pavēlēts uzturēties mājās. Kad tikai cilvēki no НКВД aizgāja, tēva istabā atskanēja šāviens. Kad ieskrējām, viss jau bija beidzies… Māti arestēja un iedeva 8 gadus kā „tautas ienaidnieka” sievai, vēlāk nometnē - vēl 10 gadus „par sadarbību ar tautas ienaidnieku”. Vairāk es viņu neredzēju. Mani nosūtīja uz bērnu namu. Pēc pilngadības sasniegšanas iedeva 6 gadus kā „sociāli bīstamam elementam”. Pēc tam bija izsūtījumi…”

Slēgtā tiesas sēdē, bez tiesībām uz aizstāvību un iespējas pārsūdzēt lēmumu tiek izskatītas apsūdzības par spiegošanu Vācijas labā un valsts apvērsuma gatavošanu - lietas, kas par pasākuma gala rezultātu neizraisa šaubas nevienam no klātesošajiem. Apsūdzētie sēž iepretim tiesnešiem - saviem cīņu biedriem no Pilsoņu kara laikiem. Visi ļoti labi pazīst viens otru, un diez vai kāds no tiesnešiem tic, ka tur priekšā sēž „sazvērnieki un spiegi”. Iespējams, ka Tuhačevskim uz brīdi ataust cerība: tak tiesai, kas sastāv no cilvēkiem, ar kuriem kopā tika nokalpots divdesmit gadu, būtu jāieklausās ja ne aicinājumam pēc taisnības, tad vismaz karavīru brālības tradīcijās… Bet sirdsapziņa tolaik ļoti reti izmantoja izdevību izpausties. Tas nenotiek arī šoreiz. Spriedums tiek nolasīts tajā pašā dienā, un visi astoņi nekavējoties tiek nošauti turpat tiesas ēkā.

Zīmīgs ir viena no pieminētajiem tiesnešiem maršala Bļuhera liktenis. Drīz vien pēc Tuhačevska prāvas ap maršalu sāk savilkties mākoņi, tiek arestēti visi tuvākie kolēģi, un maršals lūdz Staļinu apliecināt to, ka nav zaudējis vadoņa uzticību. Ūsainais viltnieks to apliecina un, lai kliedētu pēdējās šaubas, piešķir Bļuheram otru Ļeņina ordeni. Pēc dažiem mēnešiem maršals tiek arestēts un mirst Ļefortovas cietumā „fiziskās ietekmēšanas” rezultātā.

Patiesi, tā Kunga ceļi ir neizdibināmi.

Bet nebija jau viss tik traki. Dažiem laimes lutekļiem izdevās pārdzīvot represijas un vēlāk vēl pacelties. Viens no viņiem - K. Rokosovskis, vēlākais maršals un spējīgs militārists. 1937.gada martā arestēts un noturēts Ļeņingradas apgabala NKVD iekšēja cietumā līdz pat 1940.gada aprīlim, kad tika reabilitēts. Šīs piespiedu atpūtas laikā zaudēja visus priekšējos zobus un nopelnīja vairākus ribu lūzumus. Reizes divas tika vests uz „viltus” nošaušanu - jautru pasākumu kur tiek šauts ar tukšām patronām. Tomēr izturēja un „atzīšanos” neparakstīja. Karu beidza kā 2. Baltkrievijas frontes pavēlnieks un komandēja Uzvaras parādi Maskavā (parādi pieņēma Žukovs). Pats maršals nestāstīja par piedzīvoto cietumā, bet priekšstatu var gūt no tuvinieku stāstītā, ka jau pēc kara un līdz pat mūža beigām maršals nešķīrās no ieroča. Jautāts kāpēc, paskaidroja: „Ja man vēlreiz atnāks pakaļ, es dzīvs viņiem nepadošos.”

 Pieņemot apsūdzības versiju, apsūdzēto pašrocīgi parakstīto atzīšanos (par to būs runa vēlāk) un represiju apmērus, kas redzams zemāk dotā tabulā, varētu domāt, ka padomju varu grasījās gāzt gandrīz viss Sarkanās armijas komandējošais sastāvs, cilvēki, kas vēl nesen cīnījās par šo varu Pilsoņu karā.

Un tagad ieskatīsimies tabulā, ko sastādījis O. Suvenirovs (Сувениров, Олег Федотович) - zinātņu doktors, Krievijas Federācijas militāro zinātņu Akadēmijas akadēmiķis.

Augstāko komandieru kategorijas

Aktīvā dienestā 1936.gadā

Gāja bojā represijās laikā 1937- 1941

Atgriezās no apcietinājuma

Kopējais represēto skaits

Represēto procents no kopējā skaita

Padomju Savienības maršali

5

3

0

3

60

Armiju komandieri

15

19

1

20

133*

Flotes flagmaņi

4

5

0

5

125*

Korpusu komandieri

62

64

5

69

112,6*

1.ranga flagmaņi

6

5

1

6

100

Divīziju komandieri

201

131

22

153

76

Brigāžu komandieri

476

217

30

247

52,1

KOPĀ

767

444

59

503

65,6

 Cipars >100% nozīmē, ka dotā laika periodā tika represētie tie, kas nomainīja konkrētos amatos jau represētos.

Skaitļi iespaido, vai ne? Protams, ka tika represēts arī vidējais un jaunākais komandējošais sastāvs. Dažādu pētnieku dati par kopējo represēto virsnieku skaitu ievērojami atšķiras, taču jebkurā gadījuma skaits ir vairākos desmitos tūkstošu.

Vel viens zīmīgs moments. Pasaudzēti tika ne jau tie spējīgākie un izglītotākie, bet gan suniski padevīgie un uzticīgie. Sarunā ar rakstnieku K.Simonovu G.Žukovs saka sekojošo:

„Tuhačevskis bija erudīts militārās stratēģijas jautājumos. Viņam bija dziļs, analītisks prāts. Jāsaka, ka Vorošilovs, toreizējais aizsardzības tautas komisārs, šajā lomā bija cilvēks nekompetents. Viņš tā arī līdz beigām palika diletants militāros jautājumos un nepārzināja tos dziļi un nopietni. Praktiski viss darbs komisariātā gulēja uz Tuhačevska pleciem. Starp viņiem bija nedraudzīgas attiecības. Laikā, kad tika izstrādāts reglaments, atceros sekojošu gadījumu. Tuhačevskis ziņoja savam tiešajam priekšniekam par reglamentu. Vorošilovam kaut kas tur nepatika un ieteica labojumus. Tuhačevskis viņu uzklausīja un tad savā ierasti mierīgā manierē sacīja: „Biedri tautas komisār, komisija nevar pieņemt Jūsu labojumus.” „Kāpēc?” izbrīnīts jautāja Vorošilovs. „Tāpēc, ka Jūsu labojumi ir nekompetenti, biedri tautas komisār.””

Tiktāl Žukovs. Diez vai Vorošilovs to piedeva savam padotajam.

Nu tad bija vai nebija sazvērestība? Pastāv uzskats, ka stimuls visam bija profesionāls konflikts starp divām militāristu grupām. No vienas puses - Pilsoņu kara zobenu vicinātāji Vorošilovs un Budjonnijs, kas taisījās moderno karu uzvarēt, sēžot zirga mugurā, no otras puses - Tuhačevskis, Jakirs, Uborevičs, kas sekoja līdzi laikam. Tie otrie uzstāja uz nepieciešamību ieviest jaunu kaujas tehniku, veidot lielas motorizētas vienības un gaisa desanta daļas. Domstarpībām, visticamākais, nebija politisks, bet gan profesionāls raksturs. Tuhačevskis, būdams cilvēks godkārīgs, cerēja ieņemt sava priekšnieka - Vorošilova vietu, un to viņš bija arī pelnījis. Politiski amati viņu neinteresēja.

Toties Staļinam ir savs „funktieris”. Paranoiķa domu gājiens ir sekojošs – „Tuhačevskis tagad grib nobīdīt malā Vorošilivu. Tikpat labi to viņš vēlāk var mēģināt izdarīt ar mani”. Un Kremļa saimnieks izdara savu izvēli par labu Vorošilovam. Tas nekas, ka pēdējais ir bez jebkādas militāras izglītības, toties uzticīgs Saimniekam līdz kapa malai.

Tādejādi varētu pieņemt, ka pēc Saimnieka norādījuma Ježova uzsāktās un Berijas turpinātās asiņainās bakhanālijas Sarkanajā armijā bija militāristu savstarpējo intrigu, Staļina paranojas un ieraduma turēt visus patstāvīgā sasprindzinājumā kombinācija.

Katrā ziņā 1956.gadā Kara prokuratūra kopā ar VDK veica Tuhačevska prāvā notiesāto lietu pārbaudes un konstatēja, ka visos gadījumos apsūdzības bija safabricētas. Visi notiesātie tika reabilitēti.

Jā, jā, jūtu, ka tūlīt Suvorova-Rezuna fani piesauks sava elka un guru „garadarbu” - Суворов В. Очищение: Зачем Сталин обезглавил свою армию? — М.: АСТ, 1999.

Tā ka šo grāmatu biju lasījis pasen, tad uzmeklēju tīmeklī attiecīgo vietni   (http://militera.lib.ru/research/suvorov4/index.html) un nodaļā ar nosaukumu „Poļitruks Tuhačevskis” lasu: „Starpība ir tā, ka hitlerieši šāva cilvēkus ar ložmetējiem, bet Tuhačevskis papildus tam saistīja visus iedzīvotājus ar kolektīvo atbildību. Tieši ar to nodarbojās Antonovs-Ovsejenko, Tuhačevskis, Uborevičs un citi stratēģi - viņi padarīja cilvēkus par stukačiem un nodevējiem, piespiežot nodot kaimiņu, tēvu un brāli un vēlāk vēl ķert tos pa mežiem. Un nogalināt.”

Redz kā, bet es biju iedomājies, ka stučīšanas sistēma bija НКВД darba lauciņš. Nu labi, lasu tālāk: „Tuhačevskis ieviesa totālu stučīšanu, spieda ar bailēm un sagrāva gadsimtiem iedibināto krievu sādžas morāli.”

Kārtējā atklāsme. Man, nejēgam, likās, ka „krievu sādžas morāli” sagrāva pirmām kārtām Staļina piespiedu kolektivizācijas plāns un kā loģisks tam turpinājums - zemnieku dumpji un to asiņainā apspiešana ar armijas palīdzību. Bet izrādās, ka spiegs un trockists Tuhačevskis to visu izdarīja uz savu galvu un vadonim atlika tikai bezspēcīgi noraudzīties.

Nu labi, ejam tālāk: „Tuhačevska ideja: iznīcināt tautā pašcieņu un Dzimtenes izjūtu. Nacionālām jūtām, pēc Tuhačevska domām, ir jāatmirst. Kad mēs runājam par 1941.gada sakāvēm, tad vainojam Staļinu. Bet, starp citu, tieši Staļins sāka modināt cilvēkos Dzimtenes izjūtu. Un sāka to darīt 30. gadu beigās, tikai pēc tam, kad viņam izdevās daļēji (izcēlums mans) attīrīt valsti no trockiem, tuhačevskiem un uborevičiem”. Neaizmirsīsim, ka tautas degradācija (oriģinālā - ссучивание) tika realizēta pēc to stratēģu iniciatīvas un vadības, kurus attīrīšanas gados novāca Staļins.”

Ahā, izradās , ka Staļina ierosināto un centīgā Ježova veikto „attīrīšanu” bija izdevies veikt tikai daļēji. Interesanti, vai Kremlis tukšs nepaliktu, ja plāns tiktu realizēts pilnībā?

 Nu, un beidzot seko rezumē: „Lūk, jums arī iemesls armijas attīrīšanai 1937 gadā: Staļins gatavojās karam ar Vāciju. Tāpēc Staļinam jāatbrīvojas no pašiem asiņainākajiem bendēm - Antonova-Ovsejenko, Tuhačevska, Jakira, Uboreviča un citiem viņiem līdzīgiem (kopā to „asiņaino benžu” varētu sanākt kādi 40 tūkstoši - mana piezīme). Viņi paši sevi sauca par okupantiem, un tauta viņus neieredzēja. Šādus karavadoņus nedrīkstēja novietot tautas masu priekšgalā, masām, kas tika mobilizētas karam. Tauta aiz šiem stratēģiem neietu kaujā, bet pie izdevības pieminētu viņiem gan Tambovu, gan Kronštati, gan Krimu, gan Varšavu...” utt.

Jā, gatavojās karam ne pa jokam, ņemot vērā augstāk dotajā tabulā norādīto.

Atbildības novelšana, ja tāda doma patiešām bija, par ko konkrētajā gadījumā šaubas, - iemīļots Staļina paņēmiens. Ja kas, tad „attīrīšanas plāna” īstenotājs iekšlietu tautas komisārs N.Ježovs drīz vien pats atkārtos sava priekšgājēja H.Jagodas likteni - tiks apsūdzēts spiegošanā, teroristisku aktu un bruņotas sacelšanās plānošanā un nošauts 04.02.1940. Viens no sprieduma izpildītajiem atceras Ježova pēdējās stundas: „ Un tagad, pusnemaņas stāvoklī Ježovs vilkās uz telpas pusi, kur tika izpildīta staļiniskā „pirmā kategorija” (nošaušana)… Viņam lika visu novilkt. Viņš no sākuma nesaprata. Tad nobālēja . Nomurmināja kaut ko līdzīgu: „Bet kā tad…” Tad steidzīgi novilka formas kreklu…, lai to veiktu, viņam nācās izvilkt rokas no bikšu kabatām, un galifē, bez siksnas un pogām, nokrita. Kad viens no izmeklētājiem atvēzējās uz viņu, lai iesistu, Ježovs žēlabainā balsī palūdza: „Nevajag!” Tad klātesošie atcerējās, kā viņu kabinetos Ježovs mocīja nopratināmos, it īpaši tos spēcīgākos un liela auguma (Ježova augums - 151cm -mana piezīme). Te konvojētājs nenoturējās un ar laidni iebelza Ježovam. Šis sabruka iekliegdamies. No šī kliedziena visi kā no ķēdes norāvās. Kad Ježovu piecēla, viņš maz atgādināja dzīvu radību.”

Atvainojos par šo lirisko atkāpi, bet atgriezīsimies pie Suvorova. Droši vien nebūtu atvēlējis šiem Suvorova (Rezuna) murgiem vietu šajā rakstā, ja vien sev par izbrīnu neatklātu, ka Latvijā ir tik daudz šī subjekta fanu, ko labi varēja redzēt komentāros saistība ar manu iepriekšējo rakstu (http://www.pietiek.com/raksti/barbarossa_miti_un_realitate). Piedodiet godkārību, bet man tas lieku reizi atgādināja, ka minētā raksta sakumā teiktais nav tukši vārdi.

1937.gadā Ježovs piestādīja Staļinam sarakstu ar 138 augstākajiem komandieriem un ieteica tos „laist pēc pirmās kategorijas”. Staļins sarakstu apstiprināja. Aptuveni pusotra gada laikā Staļins parakstīja 362 šādus sarakstus - katrs ar nosaukumu „Personu saraksts, kas pakļaujamas PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas tiesai”. Turpat tika norādīts arī spriedums. Kopumā šajos sarakstos tika iekļauti vairāk nekā 44 tūkstoši uzvārdu. Tātad Staļins faktiski katru dienu apstiprināja pa vienam nošaušanas sarakstam. Turklāt lasīja uzmanīgi un ieviesa labojumus. Tā teikt, strādāja intensīvā režīmā.

1938.gada 29.novembrī Sarkanās armijas Galvenās kara padomes sēdē Vorošilovs savā ziņojuma piemin ciparu 40 000. Viņš saka: „Laika posmā no 1937. līdz 1938.gadam mēs „iztīrījām” no Sarkanās armijas vairāk nekā četrus desmitus tūkstošu cilvēku. Šis cipars ir iespaidīgs. Bet tieši tāpēc, ka mēs tik nežēlīgi izrēķinājāmies, mēs tagad ar pārliecību varam teikt, ka mūsu rindas ir stipras un ka Sarkanajai armijai tagad ir savs, līdz galam tai uzticīgs komandējošais un politiskais sastāvs”

Patiesībā represijas armijā turpinājās. Pēdējie augsta ranga komandieri tika nošauti 1941.gada rudenī.

Tomēr visā šajā „pasākumā” viena lieta nav skaidra. Un proti - kā varēja panākt to, ka apsūdzētie, kas vairumā bija izgājuši caur uguni un ūdeni Pilsoņu kara laikā, paši atzinās neiedomājamos noziegumos, ko nebija pastrādājuši. Gestapo šefs H. Millers bija sajūsmā par НКВД metodēm, panākot Tuhačevska „atzīšanos” spiegošanā Vācijas labā. To, vai Tuhačevskis bija vācu spiegs Millers, protams, labi zināja. Reiha slepenpolicijas vadītājam bija aizdomas, ka НКВД pielietoja krievu zinātnieku izgudrotus psihotropos līdzekļus. Patiesībā nekādas „eksotiskas” metodes pielietotas netika. Prasts mordobojs, pratināšana caurām naktīm, draudi izrēķināties ar ģimeni (izrēķinājās jebkurā gadījumā). Kā ekstra „pakalpojums” tika piedāvāta sēdināšana ar pliku pēcpusi uz otrādi apgāzta ķebļa kājas.

НКВД izmeklētāja kabinets Lubjankas cietumā. Tiek pratināts bijušais ГПУ НКВД (valsts politiskā pārvalde pie Iekšlietu Tautas komisariāta) īpašās nodaļas (informācijas un ziņošanas jeb stučīšanas darbs Sarkanajā armijā) priekšnieks Marks Gajs (Марк Исаакович Гай), īstajā uzvardā Štokļands, viens no galvenajiem politisko represiju organizatoriem 30.gados. Apsūdzēts pēc standarta shēmas kā bijušā НКВД šefa H.Jagodas protežē, spītīgi negrib atzīties inkriminētajos noziegumos. Kabinetā ienāk Ježovs un ar jautājuma izteiksmi sejā paskatās izmeklētāja virzienā. Pēdējais noraidoši groza galvu. Ježovs pamāj pie durvīm stāvošajam seržantam. Tam mutiskas pavēles nav nepieciešamas - pieejot no muguras, ar abām rokām kā ar cirvi cirzdams, sāniski iezveļ pratināmajam pa galvu. Gajs nokrīt kā nopļauts kopā ar ķebli un uz brīdi „atslēdzas”. Atgūstot samaņu, sev pretim kā caur miglu redz sava šefa seju. Ježovs, cieši raugoties uzpampušajā fizionomijā, saka: „Saudzēšu.” Gajs paraksta atzīšanos. Nabags nesaprata, ka no Ježova puses tas bija smalks joks. Dabūs lodi pakausī kā visi tie, kas „labprātīgi atzinās”.

Atceras armijas ģenerālis un Padomju Savienības varonis A.Gorbatovs: „Pratināšanas ar ietekmēšanu bija piecas ar starplaiku 2-3 diennaktis. Dažreiz kamerā atgriezos uz nestuvēm. Tad dienas divdesmit man ļāva atgūt elpu… Kad sākās trešā pratināšanas sērija, kā man gribējās ātrāk nomirt!” Горбатов А.В. Годы и войны. — М.: Воениздат, 1989.

„Līdz pat šai dienai man ausīs skan izmekletaja Stolbunska (uzvārdu uzzināju nejauši) draudīgi šņācošā balss,” raksta tālāk Gorbatovs. „Kad mani bezspēcīgu un asiņojošu nesa projām - „Parakstīsi, parakstīsi!””

Ģenerālis izturēja un atzīšanos neparakstīja līdzīgi kā Rokosovskis. Tādēļ arī izdzīvoja.

Turpretim Tuhačevskis „salūza” gandrīz uzreiz. No īpaši svarīgu lietu izmeklētāja Ušakova (citviet Ušiminskis) paskaidrojuma reabilitācijas komisijai: „Pirmais tika arestēts Feldmans. Viņš kategoriski noliedza visas apsūdzības…Es izsaucu viņu uz kabinetu, ieslēdzos un līdz 19. maija vakaram Feldmans uzrakstīja iesniegumu par sazvērestību ar Tuhačevska, Jakira, Eidemaņa un citu līdzdalību…Tad man iedeva pratināt Tuhačevski, kas jau nākošajā dienā atzinās. Es gandrīz negulēju, mēģinādams izdabūt no viņiem vairāk faktu, vairāk sazvērnieku…”

Situācija nonāca līdz absurdam. Kā atzīmē D.Volkonogovs ( Волкогонов Д.А. Сталин. Политический портрет. — М.: Новости, 1992.), Staļins ticēja liecībām, jo nespēja iedomāties, ka viņam - tautas mīlētam vadonim kāds, pat fiziski ietekmēts, var runāt netaisnību.

Kāpēc neviens no represētiem komandieriem nepretojās un pat nemēģināja glābties? Viņi tak redzēja, kas notiek apkārt, un viņiem bija ieroči. Drosmes arī noteikti netrūka, jo bija piedalījušies Pilsoņu karā. Un, neskatoties uz to, viņi pakļāvīgi ļāva sevi iznīcināt. Ļevs Razgons (Лев Эммануи́лович Разго́н ), rakstnieks, bijušais GULAGA ieslodzītais un cilvēktiesību aizstāvis, izteicās šajā sakarā šādi: „Es domāju, ka viņi ne vien ticēja labam iznākumam, viņi patiesi uzskatīja, ka būs iespēja izteikties un viņi tiks saprasti. Uz ko viņi cerēja - uz loģiku, uz elementāru loģiku - ka nav nekādas nepieciešamības viņus nogalināt.”

Zīmīgi ir tas, ka neviens no represētajiem (iespējams, ka daži izņēmumi bija) nešaubījās vadonī. Daži uzskatīja, ka kaut kādu valstiski svarīgu iemeslu dēļ ir nepieciešams sarīkot paraugprocesu un vēlāk viņus attaisnos un atgriezīs dienestā. Citi bija pārliecināti, ka ir iefiltrējušos ienaidnieka aģentu intrigu upuri un rakstīja vēstules gan Vorošilovam, gan pašam Staļinam. Gadsimta ceturksni vēlāk VDK priekšsēdētājs A.Šeļepins ziņoja partijas XXII kongresam par vēstuli, ko no apcietinājumā bija uzrakstījis Staļinam viens no Tuhačevska procesā apsūdzētajiem - 1. ranga armijas komandieris I.Jakirs. Vēstule beidzās ar vārdiem: „Es esmu godīgs un partijai, valstij, tautai uzticīgs cīnītājs… Esmu godīgs katrā savā vārdā un miršu ar mīlestības vārdiem par Jums, partiju un valsti, ar bezgalīgu ticību komunisma uzvarai.” Kas tas ir – fanātisms vai mēģinājums ķerties pie pēdējā salmiņa? Staļinam šaubu par to nebija. Uz vēstules rēgojās viņa rezolūcija - „Nelietis un prostitūta”, turpat zemāk Vorošilova piebilde- „Pilnīgi precīzs apzīmējums”, bet Kaganovičs pierakstīja konkrētāk - „Nodevējam, svoločam un…. (necenzēts vārds) viens sods – nāvessods”.

Kādi tad bija reālie „attīrīšanas” rezultāti, un kā tie ietekmēja Sarkanās armijas kaujas spējas pirmos mēnešos pēc Vācijas uzbrukuma? Citējot vēsturnieku un notikumu dalībnieku teikto, varētu pierakstīt vel tik pat daudz lapaspušu, un visiem verdikts būs līdzīgs. Tādēļ pieminēšu tikai divus autorus.

Savos memuāros Maršals A.Jerjomenko saka: „Biedrs Staļins lielā mērā ir līdzvainīgs militāro kadru iznīcināšanā, kas atsaucās uz armijas kaujas spējām.”

Savukārt iepriekš pieminētais A.Gorbatovs jau runā konkrētāk: „Tika uzskatīts, ka pretinieks pārvietojas tik ātri, pateicoties pārsteiguma momentam, un arī tāpēc, ka Vācijai kalpoja gandrīz visa Eiropas rūpniecība. Protams, tas tā bija. Bet mani līdz nāvei pārbiedēja manas iepriekšējās bažas: kā mēs spēsim karot, zaudējuši tik daudz pieredzējušu komandieru vēl pirms kara? Tas nešaubīgi bija vismaz viens no galvenajiem iemesliem mūsu neveiksmēm, kaut arī par to netika runāts un lietu pasniedza tā, it kā, attīrot armiju no „nodevējiem”, tika palielināts tās spēks.”

Šeit gan jāpiebilst, ka abi militāristi pieticīgi noklusē divas lietas. Pirmkārt, bija vēl viens būtisks represiju rezultāts, proti - visu līmeņu komandieru bailes patstāvīgi pieņemt lēmumus, pavēļu gaidīšana „no augšas” un iniciatīvas trūkums. Otrkārt, nevajag būt tik pieticīgiem un visus režīma „nopelnus” piedēvēt vienam cilvēkam. Līdzvainīgi bija daudzi, sākot no „cīņu biedriem un līdzgaitniekiem” - politbiroja locekļiem, kas gatavi bija viens otram rīkli pārgriezt, lai izpelnītos Saimnieka labvēlību, Tuhačevska tiesnešiem - savas ādas glābējiem, kuru viņi tā arī neizglāba, un beidzot ar tiem, kas, noraugoties, kā tiek „savākts” kaimiņš vai darba kolēģis, kas pazīstams no skolas laikiem, turpināja slavināt vadoni un partiju.

Runājot par tiem pēdējiem, jautājums nav viennozīmīgs - saku to tādēļ, ka pašam nācās uzaugt padomijā un ir priekšstats par to, kā iedarbojas smadzeņu non-stop skalošana apstākļos, kad cita informācija ir grūti pieejama, vai nav pieejama vispār. Protams, tajos laikos bija citi apstākļi un iespējas „zombēšanai”, tikai tas nenozīmē, ka jautājums nav aktuāls šodien. Iesākumā gribēju tam pievērsties šī raksta ietvaros, bet tad pārdomāju, jo tas noteiktu būtu ne par tēmu.

P.S. Nākošais un pēdējais raksts šīs sērijas ietvaros tiks publicēts drīzumā ar Pietiek laipnu atļauju zem nosaukuma „Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien nāvīgi ienaidnieki”.

 

Foto

FotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...