Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izskatās, ka, iespējams, ar čekistu un kaimiņvalstu ietekmes virzītāju palīdzību beidzot podā tiks nolaistas arī mūsu augstskolas, kuras par spīti daudzkārtējai naudas griešanai, aizvien pieaugošam birokrātiskam teroram un mēģinājumiem nocelt kādam nepatīkamus rektorus vēl ir spējīgas strādāt un pat iekļūt prestižos pasaules reitingos.

Pēdējie gadi ir bijuši ārdoši gandrīz visām izglītības pakāpēm. Kadru maiņas pašā ministrijā, ko fundamentāli izdemolēja iepriekšējā Latvijas Universitātes rektora virzītais reformators Roberts, izdzenājot pieredzējušo ierēdņu korpusu, ir vainagojušās ar superprofesionāļu ienākšanu. Superprofesionāļi visos līmeņos mēģinājuši sareformēt visu, ko vien var sareformēt. Droši vien vietā atcerēties tādus kadrus kā Kuļšs, kura vadībā Olaines koledža tika ievietota Latvijas augstskolu reitinga pirmajā vietā, aiz sevis atstājot visas universitātes. Bija arī tādi personāži kā Stūre un citi.

Pēdējā laika notikumi liek vaicāt, vai tā ir sagadīšanās vai arī vēl joprojām kāda uzdevumā darbojas čekisti?

Šuplinskas nokļūšana izglītības un zinātnes ministra amatā ir vairāk nekā kurioza. Mēģinādama kaut kā mazināt atkarību no iepriekšējo ministru kadriem, viņa turpināja izcilo kadru politiku, ieceļot nepieredzējušus cilvēkus valsts sekretāra amatā (Volberts), valsts sekretāra vietnieka augstskolu un zinātnes jautājumos amatā (Stepanovs – pieredze - asistenta darbs institūtā un īss brīdis ministrijā). Vai viņus vienoja simpātijas agrākai PSRS varai, ņemot vērā Ilgas zinātniskos slavinājumus komjauniešu lietai?

Ja neprofesionālis klausa neprofesionālim, rodas haoss uz līdzenas vietas. Sākās bardaks visās lietās: kompetenču izglītība tā arī palikusi pusratā, sevišķi pēc kadru maiņas Valsts izglītības un satura centra vadībā - nav skaidrības, kas tas tāds ir un kā to mācīt, nav arī mācību līdzekļu, kas to paskaidrotu.

Tālāk varam runāt par visas izglītības kvalitātes graušanu, atceļot klātienes mācības kā tādas un liekot skolotājiem nodarboties ar siekalu savākšanu, nevis, piemēram, izmantot ātros testus. Par masku valkāšanu skolās pat nerunāsim.

Roberta sapnis, ka stundas un nodarbības varētu notikt tikai ārpusē, vienu brīdi tika īstenots ar pilnu sparu, neraugoties uz auksto laiku. Tad kādu brīdi valsts sekretāra vietniekam bija paslīdējis garām, ka viņš atbild arī par Augstākās izglītības padomes locekļu apstiprināšanu. Tas noveda pie tā, ka gada beigās, kad bija jāapstiprina budžeta vietu sadalījums, Augstākās izglītības padome nebija darboties spējīga. Arī Zinātnes padomes reforma tiek stiepta trīs gadu garumā un tā arī nav pabeigta vēl šobrīd.

Stepanovam darbi katru reizi aizkavējas tā, ka zinātnes nauda vairāku miljonu apmērā atrodas tikai gada beigās, kad institūti to jau vairs nevar pagūt iztērēt. Dāsni tiek maksātas naudas visādām starptautiskām biedrībām, bet vietējiem zinātniekiem nepietiek.

Visiem atmiņā arī Šuplinskas izgāšanās cīņā ar tagadējo Latvijas Universitātes likumīgi ievēlēto rektoru. Tam sekoja atriebības akts visiem - pilnīga brāķa - Augstskolu likuma grozījumu iesniegšana. Brāķi veselu gadu laboja un pilnīgi pārrakstīja Saeimas komisija, uzņemoties ministrijas pienākumus.

Putrojoties, nezinot, kā īsti notiek darbs augstskolās, tika nolemts izveidot padomes, kas turpmāk vadīs augstskolas, jo augstskolās laikam visi rektori, prorektori un profesori esot pārāk dumji un neprotot organizēt darbu, vadīt un arī strādāt.

Šķita, ka politiķi pamanījuši nišu, kur vēl nosmelt “piķi” - skaidrs, ka ideja tikt pie rektora līmeņa algas, nepieliekot nekādas pūles, varētu patikt daudziem jaunajiem un vecajiem - politiķiem un ierēdņiem. Vairākumu kandidātu padomēs izvirzīs Izglītības un zinātnes ministrija. Visu varu padomēm - atpakaļ pie Padomju Savienības sistēmas - kontrolētas izglītības. Ministrijas pilnīga kontrole ne tikai par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī par augstskolas personāla nopelnītajiem pašu ieņēmumiem. Ņemot vērā ministrijas darbinieku “profesionalitāti” un nespēju loģiski tērēt budžeta naudu (piemēram, izgāšanās ar CO2 iekārtu iepirkumu), bail pat iedomāties, kas notiks.

Tagad nu ir sācies pats interesantākais posms – izsludināts konkurss uz augstskolu padomes locekļu amata vietām. Tie ir cilvēki, kas nodarbosies ar augstskolas finanšu resursu sadali. Dīvaini, ka pašas ministrijas mazāk nozīmīgām iestādēm kandidātu atlasi organizē premjera Valsts kanceleja, lai nodrošinātu neatkarību un novērstu savējo lobēšanu, bet neatkarīgām augstskolām - atvasinātām publiskām personām atlasi veic IZM vietējā komisija! Droši vien ar Stepanovu priekšgalā?

Viss tiek turēts noslēpumā. Gan jau paklausīgs sastāvs jau piemeklēts. Konkursam bija jānotiek 10 dienu laikā! Pēc kā tas izskatās? Te nu būtu vērts sīkāk pakavēties pie prasībām padomju locekļiem un pašu vērtētāju pieredzes un profesionalitātes, kā arī pie atalgojuma līmeņa.

Prasības augstskolu padomju locekļiem ir pamatīgas – kā jau tam būtu jābūt (tikai doktora grāds nez kāpēc netiek prasīts):

ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze organizācijas vadībā vai citā vadošā amatā;

praktiskā darba pieredze organizācijas stratēģiskajā vai pārvaldības procesu vadībā;

profesionālā pieredze finanšu vadībā un auditā;

profesionālā pieredze risku vadībā un iekšējās kontroles sistēmā;

profesionālā pieredze starptautiskajā sadarbībā;

 vadības pieredze sadarbības tīklu veidošanā, tostarp augstākās izglītības un darba tirgus sadarbībā;

vadības pieredze komandas un iesaistīto pušu vadībā;

pārmaiņu vadības pieredze;

izpratne par augstākās izglītības un zinātnes attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē;

izpratne, kas nepieciešama augstskolas stratēģiskajai vadībai;

prezentācijas prasmes (pielietojot digitālās tehnoloģijas;

komunikācijas un argumentācijas prasmes;

angļu valodas zināšanas B2 līmenī un citas…

Kandidātu atbilstību padomes locekļa amatam trīs kārtās vērtēs vismaz šādās kompetencēs:

stratēģiskais redzējums (kritiskā kompetence),

pārmaiņu vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu (kritiskā kompetence), orientācija uz attīstību,

plānošana un organizēšana,

lēmumu pieņemšana un atbildība,

pozitīvu attiecību veidošana un uzturēšana,

komandas vadīšana.

Jautājums, kurām no prasībām atbilst paši IZM vērtētāji? Vai nozares vadītājiem Stepanovam vai ministrei Muižniecei (attēlā) bija 5 gadu vadības pieredze? Pieredze finanšu vadībā un auditā? Risku vadībā un iekšējā kontrolē? Pārmaiņu vadībā? Komandas vadībā? Starptautiskajā sadarbībā? Vai kāds jebkad to vērtēja? Diez vai institūta asistentam un skolotājai bija jebkāda no šim pieredzēm…

Par atalgojumu – dažu universitāšu padomes locekļiem tas būs aptuveni 900 – 1000 eiro mēnesī, citiem ap 2500 eiro. Varbūt tad tomēr labāk strādāt “Lidl”? Pašam Stepanovam alga 2020.gadā – 42 772,10 eiro (vairāk nekā 3500 eiro mēnesī, pēc publiskiem VID datiem).

Pie kam, lai maksātu noteikto algu padomes locekļiem, IZM pieprasītā budžetā nauda neesot paredzēta. Vai ar studiju maksām to nāksies segt studentiem? It kā to maksāšot no Eiropas fondu projekta. Katram pēc augstajiem kritērijiem atlasītajam kvalificētajam padomes loceklim atskaites būs jānodod ministrijā, kur to vērtēs... ierēdņi, kas amatos tikuši, neizpildot nekādas tādas kvalifikācijas prasības.

Jau dzirdamas baumas, ka padomes locekļiem būs jāslēdz un jāapvieno augstskolas. Nepietiek ar Policijas akadēmijas un pedagogu augstskolas likvidēšanu. Tagad kārta Jūras akadēmijai. Trīs ļoti svarīgas profesijas – policija, pedagogi, jūrnieki. Kas tālāk? Kura interesēs tiek iznīcināta Latvijas izglītība? Apzināta rīcība vai vienkārši muļķība? Kāpēc valsts vadītāji pieļauj šo bardaku un patvaļu? Atgriežoties pie sākuma jautājuma, tad jau redzēsim, cik no čekas maisu uzvārdiem atkal būs iecelti augstskolu padomēs. Tā droši vien arī būs atbilde.

Novērtē šo rakstu:

174
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...