Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izskatās, ka, iespējams, ar čekistu un kaimiņvalstu ietekmes virzītāju palīdzību beidzot podā tiks nolaistas arī mūsu augstskolas, kuras par spīti daudzkārtējai naudas griešanai, aizvien pieaugošam birokrātiskam teroram un mēģinājumiem nocelt kādam nepatīkamus rektorus vēl ir spējīgas strādāt un pat iekļūt prestižos pasaules reitingos.

Pēdējie gadi ir bijuši ārdoši gandrīz visām izglītības pakāpēm. Kadru maiņas pašā ministrijā, ko fundamentāli izdemolēja iepriekšējā Latvijas Universitātes rektora virzītais reformators Roberts, izdzenājot pieredzējušo ierēdņu korpusu, ir vainagojušās ar superprofesionāļu ienākšanu. Superprofesionāļi visos līmeņos mēģinājuši sareformēt visu, ko vien var sareformēt. Droši vien vietā atcerēties tādus kadrus kā Kuļšs, kura vadībā Olaines koledža tika ievietota Latvijas augstskolu reitinga pirmajā vietā, aiz sevis atstājot visas universitātes. Bija arī tādi personāži kā Stūre un citi.

Pēdējā laika notikumi liek vaicāt, vai tā ir sagadīšanās vai arī vēl joprojām kāda uzdevumā darbojas čekisti?

Šuplinskas nokļūšana izglītības un zinātnes ministra amatā ir vairāk nekā kurioza. Mēģinādama kaut kā mazināt atkarību no iepriekšējo ministru kadriem, viņa turpināja izcilo kadru politiku, ieceļot nepieredzējušus cilvēkus valsts sekretāra amatā (Volberts), valsts sekretāra vietnieka augstskolu un zinātnes jautājumos amatā (Stepanovs – pieredze - asistenta darbs institūtā un īss brīdis ministrijā). Vai viņus vienoja simpātijas agrākai PSRS varai, ņemot vērā Ilgas zinātniskos slavinājumus komjauniešu lietai?

Ja neprofesionālis klausa neprofesionālim, rodas haoss uz līdzenas vietas. Sākās bardaks visās lietās: kompetenču izglītība tā arī palikusi pusratā, sevišķi pēc kadru maiņas Valsts izglītības un satura centra vadībā - nav skaidrības, kas tas tāds ir un kā to mācīt, nav arī mācību līdzekļu, kas to paskaidrotu.

Tālāk varam runāt par visas izglītības kvalitātes graušanu, atceļot klātienes mācības kā tādas un liekot skolotājiem nodarboties ar siekalu savākšanu, nevis, piemēram, izmantot ātros testus. Par masku valkāšanu skolās pat nerunāsim.

Roberta sapnis, ka stundas un nodarbības varētu notikt tikai ārpusē, vienu brīdi tika īstenots ar pilnu sparu, neraugoties uz auksto laiku. Tad kādu brīdi valsts sekretāra vietniekam bija paslīdējis garām, ka viņš atbild arī par Augstākās izglītības padomes locekļu apstiprināšanu. Tas noveda pie tā, ka gada beigās, kad bija jāapstiprina budžeta vietu sadalījums, Augstākās izglītības padome nebija darboties spējīga. Arī Zinātnes padomes reforma tiek stiepta trīs gadu garumā un tā arī nav pabeigta vēl šobrīd.

Stepanovam darbi katru reizi aizkavējas tā, ka zinātnes nauda vairāku miljonu apmērā atrodas tikai gada beigās, kad institūti to jau vairs nevar pagūt iztērēt. Dāsni tiek maksātas naudas visādām starptautiskām biedrībām, bet vietējiem zinātniekiem nepietiek.

Visiem atmiņā arī Šuplinskas izgāšanās cīņā ar tagadējo Latvijas Universitātes likumīgi ievēlēto rektoru. Tam sekoja atriebības akts visiem - pilnīga brāķa - Augstskolu likuma grozījumu iesniegšana. Brāķi veselu gadu laboja un pilnīgi pārrakstīja Saeimas komisija, uzņemoties ministrijas pienākumus.

Putrojoties, nezinot, kā īsti notiek darbs augstskolās, tika nolemts izveidot padomes, kas turpmāk vadīs augstskolas, jo augstskolās laikam visi rektori, prorektori un profesori esot pārāk dumji un neprotot organizēt darbu, vadīt un arī strādāt.

Šķita, ka politiķi pamanījuši nišu, kur vēl nosmelt “piķi” - skaidrs, ka ideja tikt pie rektora līmeņa algas, nepieliekot nekādas pūles, varētu patikt daudziem jaunajiem un vecajiem - politiķiem un ierēdņiem. Vairākumu kandidātu padomēs izvirzīs Izglītības un zinātnes ministrija. Visu varu padomēm - atpakaļ pie Padomju Savienības sistēmas - kontrolētas izglītības. Ministrijas pilnīga kontrole ne tikai par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī par augstskolas personāla nopelnītajiem pašu ieņēmumiem. Ņemot vērā ministrijas darbinieku “profesionalitāti” un nespēju loģiski tērēt budžeta naudu (piemēram, izgāšanās ar CO2 iekārtu iepirkumu), bail pat iedomāties, kas notiks.

Tagad nu ir sācies pats interesantākais posms – izsludināts konkurss uz augstskolu padomes locekļu amata vietām. Tie ir cilvēki, kas nodarbosies ar augstskolas finanšu resursu sadali. Dīvaini, ka pašas ministrijas mazāk nozīmīgām iestādēm kandidātu atlasi organizē premjera Valsts kanceleja, lai nodrošinātu neatkarību un novērstu savējo lobēšanu, bet neatkarīgām augstskolām - atvasinātām publiskām personām atlasi veic IZM vietējā komisija! Droši vien ar Stepanovu priekšgalā?

Viss tiek turēts noslēpumā. Gan jau paklausīgs sastāvs jau piemeklēts. Konkursam bija jānotiek 10 dienu laikā! Pēc kā tas izskatās? Te nu būtu vērts sīkāk pakavēties pie prasībām padomju locekļiem un pašu vērtētāju pieredzes un profesionalitātes, kā arī pie atalgojuma līmeņa.

Prasības augstskolu padomju locekļiem ir pamatīgas – kā jau tam būtu jābūt (tikai doktora grāds nez kāpēc netiek prasīts):

ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze organizācijas vadībā vai citā vadošā amatā;

praktiskā darba pieredze organizācijas stratēģiskajā vai pārvaldības procesu vadībā;

profesionālā pieredze finanšu vadībā un auditā;

profesionālā pieredze risku vadībā un iekšējās kontroles sistēmā;

profesionālā pieredze starptautiskajā sadarbībā;

 vadības pieredze sadarbības tīklu veidošanā, tostarp augstākās izglītības un darba tirgus sadarbībā;

vadības pieredze komandas un iesaistīto pušu vadībā;

pārmaiņu vadības pieredze;

izpratne par augstākās izglītības un zinātnes attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē;

izpratne, kas nepieciešama augstskolas stratēģiskajai vadībai;

prezentācijas prasmes (pielietojot digitālās tehnoloģijas;

komunikācijas un argumentācijas prasmes;

angļu valodas zināšanas B2 līmenī un citas…

Kandidātu atbilstību padomes locekļa amatam trīs kārtās vērtēs vismaz šādās kompetencēs:

stratēģiskais redzējums (kritiskā kompetence),

pārmaiņu vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu (kritiskā kompetence), orientācija uz attīstību,

plānošana un organizēšana,

lēmumu pieņemšana un atbildība,

pozitīvu attiecību veidošana un uzturēšana,

komandas vadīšana.

Jautājums, kurām no prasībām atbilst paši IZM vērtētāji? Vai nozares vadītājiem Stepanovam vai ministrei Muižniecei (attēlā) bija 5 gadu vadības pieredze? Pieredze finanšu vadībā un auditā? Risku vadībā un iekšējā kontrolē? Pārmaiņu vadībā? Komandas vadībā? Starptautiskajā sadarbībā? Vai kāds jebkad to vērtēja? Diez vai institūta asistentam un skolotājai bija jebkāda no šim pieredzēm…

Par atalgojumu – dažu universitāšu padomes locekļiem tas būs aptuveni 900 – 1000 eiro mēnesī, citiem ap 2500 eiro. Varbūt tad tomēr labāk strādāt “Lidl”? Pašam Stepanovam alga 2020.gadā – 42 772,10 eiro (vairāk nekā 3500 eiro mēnesī, pēc publiskiem VID datiem).

Pie kam, lai maksātu noteikto algu padomes locekļiem, IZM pieprasītā budžetā nauda neesot paredzēta. Vai ar studiju maksām to nāksies segt studentiem? It kā to maksāšot no Eiropas fondu projekta. Katram pēc augstajiem kritērijiem atlasītajam kvalificētajam padomes loceklim atskaites būs jānodod ministrijā, kur to vērtēs... ierēdņi, kas amatos tikuši, neizpildot nekādas tādas kvalifikācijas prasības.

Jau dzirdamas baumas, ka padomes locekļiem būs jāslēdz un jāapvieno augstskolas. Nepietiek ar Policijas akadēmijas un pedagogu augstskolas likvidēšanu. Tagad kārta Jūras akadēmijai. Trīs ļoti svarīgas profesijas – policija, pedagogi, jūrnieki. Kas tālāk? Kura interesēs tiek iznīcināta Latvijas izglītība? Apzināta rīcība vai vienkārši muļķība? Kāpēc valsts vadītāji pieļauj šo bardaku un patvaļu? Atgriežoties pie sākuma jautājuma, tad jau redzēsim, cik no čekas maisu uzvārdiem atkal būs iecelti augstskolu padomēs. Tā droši vien arī būs atbilde.

Novērtē šo rakstu:

174
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...