Iesaki rakstu: 
Latvieši atkal var darīt to, kas viņiem padodas vislabāk, proti, pieminēt. Pieminēt barikādes, pieminēt brīvību un 90. gadu sapņus. Jo tikai latvieši var uzcelt pieminekli savai Brīvībai un necīnīties par to ikdienā. Un neviens šeit nav bez vainas, pat tie, kas ir stāvējuši barikādēs 1991.gadā un savām rokām mēģinājuši izveidot jaunu valsti. Arī Atmoda beidzās tā, kā parasti beidzas katra „oranžā revolūcija”, - ar savu „bērnu” apēšanu, sakrāliem upuriem Bastejkalnā, sekošanu Gene Sharp vadlīnijām un dekādēm ilgu neliešu triumfu.
Tagad aplis ir noslēdzies, un atkal esam turpat, kur bijām, tikai mazākā skaitā un sliktākā stāvoklī. Un sapnis par „Rietumiem” ir izsapņots. Vairs nav, kur bēgt, un nav, no kurienes gaidīt palīdzību. Pat dziesmotā revolūcija vai, precīzāk sakot, oranžā revolūcija vairs nav iespējama. Jo otro reizi KGB un Rietumi vairs nepalīdzēs.Un pirmo reizi vēsturē karantīnas dēļ ASV bija spiestas veikt oranžo revolūciju pašu mājās.
Bet masu tranformācijai ir vajadzīga visas tautas atmošanās, posts un saujiņa inteliģences, kas spētu nodefinēt nacionālo ideju jeb virzienu, kur iet.
Patlaban ir tikai posts. Savukārt tas, kas notiek, ja revolūcijas mērķis ir tikai „Nost caru”, ir labi redzams pēc 1917. gada un 1991. gada pieredzes. Ja pavisam nav skaidrs, kā tas strādā, tad pavērojiet tepat kaimiņos Svetas Tihonovskas štāba darbību! Nost ar Baltkrievijas diktatoru, bet ne vārda par to, kas notiks ar rūpniecības milzeņiem un kālija iegulām. Ne vārda par to, ka nepieciešami 10 000 nabagu, lai radītu vienu miljonāru. Nav nekādas nākotnes vīzijas un nacionālā plāna. Nacionālā ideja vai valsts ideoloģija 30 gadu laikā nav izstrādāta nevienā postpadomju valstī. Aizlienēts tika neoliberālisms, kurš šobrīd ir smagi degradējis un kļuvis par zaudētāju ideoloģiju. Neoliberālisms nav spējīgs uz diskusiju, ienīst vārda brīvību, ja uz to atsaucas oponents, un „uzvar”, tikai atslēdzot oponentu no sociālajiem tīkliem vai uzrīdot par sabiedrības naudu algotus faktčekerus.
Par barikādēm runājot, tikai nesen izanalizēju, kāpēc toreiz biju tik nikns un tur atrados no pirmās dienas. Proti, PSRS manā laikā (70.-80. gadi) jau bija visnotaļ mīksts režīms, un ar to sadzīvot nebija problēmu, bet krūtis nemitīgi žņaudza nespēja jelko ietekmēt pašam savā zemē un runāt to, ko domā. Un gribējās darīt jebko, lai šo stāvokli izbeigtu.
No rokas rokā gāja pašdrukātas Orvela „1984” kopijas, mēs tās lasījām un bijām svēti pārliecināti, ka Orvels parodē PSRS. Ja kāds toreiz būtu teicis, ka mēs pieredzēsim visu šo murgu dabā un Rietumu izpildījumā, tad tas būtu bijis tas pats, kas prognozēt meteorīta nokrišanu uz Kremļa.
Bet tagad viss ir tieši tā! Parādījusies pat „jaunvaloda”! Eksistē informācijas pārrakstīšana un dzēšana, pat Pasaules Veselības Organizācija maina savu informāciju atkarībā no politiskās dienaskārtības. Cenzūra un politiska izrēķināšanās ir sasniegusi mērogus, no kuriem sarktu pat Brežņevs. Un nav brīnums, ka visas augšminētās parādības ir izsaukušas masveidīgu, pat globālu šķelšanos pasaules sabiedrībās.
Arī Latvijā dzirdamas vārgas balsis, kas aicina uz nacionālo vienotību un varas un tautas sadarbību. Tikai nekāda vienotība bez kopējas platformas nav iespējama, tāpēc daudz gudrāk un godīgāk būtu aicināt uz konsekventu šķelšanos - ir laiks redzēt, kas ir kas!
Jūsu iznāciens, inteliģences vārguļi un garīgā darba proletariāts no LTV un Radio! Vairs nav iespējams turpināt apslienāt migrantu tēmu vai aizmuguriski aktīvo ģimeņu veidošanu! Iznāciet un pastāstiet, kādas grāmatiņas rakstīsiet Švāba „Lielā restarta” tehnofeodālisma sabiedrībā, kura cilpa šobrīd savelkas ap mūsu kakliem ar katru minūti!
Par ko dzejosiet, dzejnieki? Kam spēlēsiet, muzikanti? Turpiniet sēdēt mājās un snobiski spurgt par kamikadžu saujiņu, ko maļ policija un sodi!
Un nevajag cerēt uz jaunām vēlēšanām, tādu var arī nebūt, - Latviju pārvalda Baidena skolnieki, kas māk manipulēt ar vēlēšanām jau dekādēm, veikli izmanto Saeimas darbu lokdauna apstākļos, lai pilnīgi uzurpētu varu un nodibinātu 100% kontroli pār masu informācijas līdzekļiem.
Ir pienācis laiks sašķelties pilnīgi! Un tam būs panākumi! Jo mūsu ir 99% pasaules mērogā! Mēs gribam parastu darbu, parastu skolu un parastas ģimenes! Ticību taisnīgumam. Tautas pārstāvniecībai Saeimā.
Mēs gribam, lai mūsu vērtības būtu ierakstītas Satversmē un mazākums tās nespētu mainīt. Mēs atbalstam visas monoteiskās ticības Latvijā un visus, kas dzīvo pēc priekšrakstiem, kas bāzēti Garā.
Savukārt šis 1%, aiz kura muguras stāv Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas Fonds, ES struktūras un oficiālie masu mediji, ir sapinies melos, maldināšanā, korupcijā un klajā sātanismā.
Un šeit mēs nerunājam tikai par Latviju, visur ir viena un tā pati aina. Nekādi kompromisi šeit vairs nav iespējami, - tagad konflikts ir atklāts.
Mēs nodalām savas dzīves, ideoloģijas un pat informācijas izplatīšanas kanālus, jo 99% no mums vairs netic nekam, kas nāk no šī 1% puses. Tas ir gluži tāpat, kā ar blakšainu matraci, ko vairs nevar ar garantiju attīrīt no parazītiem, bet vieglāk izmest izgāztuvē.
Mēs nesadarbojamies ar šo 1%, bloķējam soctīklos un ignorējam, bloķējam visus pseidožurnālistus, faktčekerus, viņu pērkamos portālus un visus, kas apkaro tradicionālās konservatīvās vērtības.
Kas ir tie, kas stāv mums pretī?
Kļūdās tie, kas domā, ka tās ir bankas un finanšu ļaudis. Pat jaudīgākās bankas kapitalizācijā stipri atpaliek no FAGMA bloka (FB, Apple, Google, Microsoft, Amazon), savukārt „ciparnieku” lielākais akcionārs ir holdings Black Rock.
Un kāds gan sakars holdingam „Black Rock” ar notikumiem medicīnas pasaulē?
Pēc kārtas! Ķīniešu laboratorija Vuhaņā pieder Glaxo. Glaxo ir vakcīnu ražotāja Pfizer īpašnieks. Pfizer darbojas Black Rock Foundation. Un Black Rock vada SOROSA FONDS. SOROS FOUNDATION apkalpo franču AXA. AXA kontrolē vācu korporāciju Wintertor. Tā Vuhaņ;a uzcēla ķīniešu laboratoriju. Tad mēs satiekam Vanguard, kurš ir šī vācu un franču riska akcionārs, un mēs atkal izejam uz Black Rock. Black Rock kontrolē Centrālās bankas un pārvalda 1/3 pasaules investīciju kapitāla. Viņi ir arī galvenais Microsoft / Gates / īpašnieku īpašnieks, un viņš ir Pfizer lielākais akcionārs, kurš ir PVO galvenais sponsors !
Ko mēs varam iesākt pret triljoniem vērtiem holdingiem, kas iedomājušies sevi par dieviem? Piezemēt viņus un viņu aktīvu vērtību! Un to nav grūti izdarīt! Pēdējās 3 dienās no cenzūrai pakļautajiem medijiem uz Telegram aizgājuši 25 miljoni cilvēku! WEMe uzkaras, jo tur mēģina vienlaicīgi reģistrēties tūkstoši! Te būs daži „pārbēdzēji” uz Telegram:
The President of Brazil – @jairbolsonarobrasil
The President of Turkey – @RTErdogan
They join a list of other heads of state already present on the platform:
The President of Mexico – @PresidenteAMLO
The President of France – @emmanuelmacron
The Prime Minster of Singapore – @leehsienloong
The President of Ukraine – @V_Zelenskiy_official
The President of Uzbekistan – @shmirziyoyev
The President of Taiwan – @iingtw
The Prime Minister of Israel – @bnetanyahu
Tendence ir redzama. Visi savlaicīgi meklē drošas ostas. Jo „jaunā šķelšanās” nupat vairs neiet pa valstīm vai politiskajiem blokiem, - tā ir sadalījusi sabiedrības iekšēji. Tehnokrāti, megabagātnieki, digitalizētāji jeb „ciparnieki” iet vienā frontē LGBT totalitāristiem un cenzoriem, valstu robežas vairs nav svarīgas.
Mēs nupat jau runājam par dažādu sabiedrības slāņu eksistenciālo izvēli, varētu pat teikt, civilizācijas modeļa izvēli. Ainiņa, kas izvēršas mūsu acu priekšā, ir klaji nepievilcīga. ASV mūsu acu priekšā pārvēršas par 1934. gada Vāciju ar citādi domājošo masveidīgām vajāšanām un „digitālo” likvidāciju, kurai drīz sekos arī fiziskā. Tā ir iekārtoti režīmi.
Vai mums to vajag šeit? Nē. Saujiņa baidenistu neko nespēj pret tautu, kas skaidri zina, ko grib!
Visai opozīcijai, neskatoties uz tautību, vecumu, slimību vai veselību, ir jāapvienojas, lai mainītu Satversmi un vēlēšanu likumu! Vienotības un Paristu bandai jāatkāpjas ar labu! Steidzīgi jādibina Cov19 izmeklēšanas komisija, kas kopā ar Valsts kontroli izmeklētu šo afēru! Boikots masu informācijas līdzekļiem! Un pavisam drīz mēs par šo laiku aizmirsīsim kā par ļaunu murgu!
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
