Iesaki rakstu: 
Kad Latvijas basketbola izlase ātri vien izkrita no tālākajām cīņām, bet optimistiskie mājinieku fani bija nopirkuši biļetes uz nākamajām spēlēm, nu jau bez mūsējo līdzdalības - atlika vien atslābināti vērot laukumā notiekošo, kā arī ieklausīties apkārtējo sarunās.
Draugs bija sagādājis labas biļetes - ne gluži pie "supervipiem", bet starp tādiem gruntīgiem otrā ešelona politiķiem. Tie parasti visus pazīst, visu zina, visus sauc vārdā, turklāt nav apdalīti cilvēcīgi godkārīgā vēlmē visai skaļi ar savām zināšanām un sakariem mazliet pazīmēties. Tā nu es, pat negribēdams, tagad visu zinu...
Piemēram, kas ar to Avenu? Tas, nabags (ha, ha!), domājot, ka visi cīniņi notiek pret viņa personu, bet patiesībā tur pašreizējais Rīgas pils īrnieks boksējoties ar Baibu Braži, kam esot ambīcijas pārņemt viņa apartamentus.
Jēkaba ielas baumu birojs zinot stāstīt, ka pret prezidenta Zatlera iedibināto attiecību vēsturi ar "latviešu izcelsmes" baņķieri neesot iebildis arī tagadējais prezidents. Braže te saskatot "vājo punktu". Taču Edgars ilgajos birokrāta darba gados intrigu mākslu esot apguvis daudz smalkāk, nekā to primitīvi darot Baiba. Tā ka konsīlijs sliecās uzvaru pēc punktiem piešķirt pašreizējam pils saimniekam.
Kas ar to valdību - lāga nav dzīvotāja, tomēr stiprāka kā nekad? Esot tādi papildu ietekmes centri, kas nekādas krīzes nepieļaušot. Īsti nesapratu, kur tie centri - Briselē, Vašingtonā vai Velsa ielā, bet skaidrs, ka Siliņa ar komandu varēšot turpināt tautu žņaudzīt, nodokļus celt un žilbinoši smaidīt. Līdz vēlēšanām, ilgāk ne.
Kas ar to Vienotību? Ievēlēšot par priekšsēdētāju to puisi, kam tauta vārdu vēl nav īsti iegaumējusi. Centīgs kā teicamnieks, garlaicīgs kā vakardienas avīze, iepriekš paredzams un pareizs - tieši tāds vislabāk varēšot, aci nemirkšķinot, tautai stāstīt, ka Vienotība ir labākais, ko liktenis sūtījis mūsu zemītei. Arvils samenedžēšot, lai Čakša zaudētu pieklājīgi, citādi aizvainojumā varot sacelt revolūciju vietējā terārijā.
Kas ar to Šleseru? Nopietni rosoties pa politiskā spektra pāriju (neskaramo, pie varas nelaižamo) galu. Gribot piepulcēt sev klāt gan Elksniņu ar visiem Daugavpils satelītiem, gan Bartaševiču, gan Jūliju. Un kur tad arī Stabilitāte liksies... Pašam Rosļikovam manevra iespēju maz, darīšot, kā teiks tie, kas viņu tur aiz jūtīgas vietas, piedraudot ar Ādamsona likteni. No Rīgas pils uz šo konsolidāciju skatoties uzmanīgi, bet bez panikas. Ja būs prātīgi - pareizi nobalsos 2027.gadā, ja nebūs - varēs ar šo grupējumu tautu biedēt, pierādot, ka Vienotībai atkal nav alternatīvu.
Kas ar Progresīvajiem? Ja nu kāds ir viscaur šokolādē, tad tie esot viņi. Kopš balsojums par prezidentu iecēla viņus saulītē, tā viņi tur gozējas un jūtas ļoti labi. Atšķirībā no zaļzemniekiem, kam priekšvēlēšanu kampaņā nāksies smagi taisnoties gan par Stambulas konvenciju, gan partnerattiecību likumu, gan sadarbību ar "neomarksistiem".
Kas ar "labo" opozīciju? Kopš Dzintars esot pagājis nostāk, NA paši nevarot izlemt - ērtāk ir valdību šūpot vai vienkārši sēdēt malā? Apvienotā saraksta nelaime esot tā, ka viņi gaužām nepatīkot cits citam. Kulbergs gribot vairāk slavas, bet Saules karalis Eduards I to nevar pieļaut, tāpat Sesks, Tavars un pārējie kādreiz varenie.
Kas ar ārpus varas opozīciju? Jaunups veidojot jaunu Latvijas attīstību. Ar dižciltīgo uzņēmēju, vizionāru un pasaku teicēju kompāniju. Pūces plāns nenostrādāja, tagad topot Gorkša plāns. Vēl esot tāda blogeru grupa - Broks, Vītols. Brīvie politiskie droni, kuriem daudzi gribot būt par pults operatoriem.
... Skatījos spēles un prātoju - Latvijas basketbols centrēts uz aplausiem. Precīzs tālmetiens, efektīgs "danks", publika sajūsmā. Bet uzvar tie, kas labi spēlē aizsardzībā. Grūts darbs, bet aplausu nav. Gluži kā dzīvē. Un politikā arī.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
