Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai 2. decembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis vēstuli, kurā aprakstītas, iespējams, prettiesiskas rīcības līdz šim Sandras Strences vadītajā Rīgas apgabaltiesā. Taču dīvainā kārtā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisija uz šo informāciju spējusi reaģēt savā ieteikumā, kas datēts jau ar 28. novembri. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē gan komisijas ieteikumu tieslietu ministram Jānim Bordānam (attēlā), gan viņa lēmumu uz nozīmīgo amatu Strences vietā tomēr virzīt Daigu Vilsoni.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas ieteikums tieslietu ministram par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu

Rīgā, 2013.gada 28.novembrī

Ar tieslietu ministra 2013.gada 31.oktobra rīkojumu Nr. 1-1/443 „Par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas izveidi” izveidota komisija Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanai (turpmāk -komisija) šādā sastāvā:

komisijas priekšsēdētāja I.Kucina,

komisijas locekļi: E.Balševics, A.Dravnieks, Z.Gencs, I.Kļaviņa, A.Munda, A.Skrastiņa,

komisijas sekretāre I.Rozēna.

Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas 2013. gada 13.augusta iekšējo noteikumu Nr.l- 2/19 „Apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanas kārtība” (turpmāk - Noteikumi) 6. un 7 .punktu, komisija ir izskatījusi Rīgas apgabaltiesas tiesnešu Jura Stukāna un Daigas Vilsones un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja p.i. Sandras Strences pieteikumus Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam.

Komisijas sēdē, kurā piedalās komisijas locekļi - I.Kucina, E.Balševics, A.Dravnieks,

Z.Gencs,    I.Kļaviņa, A.Munda, A.Skrastiņa, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu  (turpmāk - kandidāti) J.Stukāna, D.Vilsones un S.Strences piemērotība Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam tiek vērtēta saskaņā ar Noteikumu 7.punktā noteiktajiem kritērijiem:

izglītību, darba pieredzi;

reputāciju un autoritāti kolektīvā, citu tiesnešu vidū;

saskarsmes spējas, prasmi uzklausīt kritiku un risināt konflikta situācijas;

izpratni par tiesneša ētikas kanoniem;

profesionālo un psiholoģisko sagatavotību vadītāja amatam;

pieredzi tiesneša amata kandidātu stažēšanās vadībā un atsauksmju sniegšanā par tiesneša amata kandidātiem un tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas procesā, kā arī pieredzi prakses vadīšanā juridisko specialitāšu studentiem;

pieredzi lekciju lasīšanā;

saskarsmi ar masu informācijas līdzekļiem;

sagatavoto tiesas darbības attīstības koncepciju;

kandidātes, kura atkārtoti kandidē uz tiesas priekšsēdētāja amatu, darbību iepriekšējā pilnvaru termiņā, tai skaitā spējas personāla vadībā, tiesai nodoto resursu pārvaldīšana,

un pamatojoties uz iesniegtajām atsauksmēm par kandidāta darbu tiesneša amatā, Tiesu administrācijas uzziņu, kurā iekļauta informācija par kandidāta izglītību, darba pieredzi, tiesneša darba statistiskajiem rādītājiem, kvalifikācijas paaugstināšanai apmeklētajām mācībām, lekciju lasīšanas un prakses vadīšanas studentiem pieredzi, Rīgas apgabaltiesas tiesnešu un tiesa darbinieku aptaujas rezultātiem, kandidāta iesniegto un prezentēto Rīgas apgabaltiesas darbības attīstības koncepciju, mutiskās intervijas rezultātiem, kā arī kandidātes, kura atkārtoti pieteikusies Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam iesniegto un prezentēto pārskatu par iepriekšējā pilnvaru termiņā paveikto.

Komisija, iepazīstoties ar iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem un atsauksmēm par kandidātiem un uzklausot kandidātus, secina, ka:

 atsauksmēs par kandidātu darbu tiesneša amatā visi kandidāti raksturoti kā augsti kvalificēti un profesionāli tiesneši, par ko liecina arī tas, ka visi pretendenti ir ieguvuši maģistra grādu jurisprudencē, kā ari aktīvi piedalās darba grupās par likumu grozījumiem;

 savas kvalifikācijas paaugstināšanai kandidāti aktīvi apmeklē Latvijas Tiesnešu mācību centra rīkotās mācības un seminārus, ir vadījuši mācību prakses juridisko specialitāšu studentiem, kā ari visiem kandidātiem ir pieredze lekciju lasīšanā;

 apkopotajās Rīgas apgabaltiesas tiesnešu un darbinieku aptaujas anketās par kandidātiem, lai ari kandidāti J.Stukāns un D.Vilsone ir novērtēti kā zinoši un profesionāli tiesneši, tomēr pēc aptaujas dalībnieku vairākuma domām, kandidāte S.Strence ir ieguvusi lielāku atbalstu kolektīvā gan pozitīvi novērtējot viņas līdzšinējo darbību tiesas priekšsēdētāja amatā, gan vērtējot viņai piemītošās organizatoriskās, profesionālās un cilvēciskās īpašības.

Visi kandidāti, sagatavojot un prezentējot komisijai Rīgas apgabaltiesas darbības attīstības koncepciju, ir snieguši savu redzējumu esošai situācijai Rīgas apgabaltiesā un spējuši formulēt, viņuprāt, veicamos uzdevumus, lai nodrošinātu Rīgas apgabaltiesas darba organizācijas pilnveidošanu un attīstību:

kandidāts J.Stukāns sniegtajā Rīgas apgabaltiesas darbības attīstības koncepcijā, kā svarīgāko koncepcijā paredzēto pasākumu realizācijas mērķi ir norādījis tiesas spriešanas kvalitāti- saprotamu tiesas nolēmumu rakstīšanu, tādējādi nodrošinot vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, kas, savukārt, veicinās sabiedrības uzticību tiesu varai. Koncepcijā atspoguļots ari kandidāta redzējums par tiesu sistēmas attīstību kopumā un veicamajām reformām, lai nodrošinātu slodzes izlīdzināšanu starp tiesām, jo īpaši Rīgas pilsētā;

kandidāte D.Vilsone, sniedzot savu redzējumu par Rīgas apgabaltiesas darbības attīstību, kā galveno mērķi ir izvirzījusi efektīvu un kvalitatīvu procesa nodrošināšanu, taisnīga sprieduma sniegšanu saprātīgā termiņā. Koncepcija un tās prezentācijā kandidāte detalizēti identificējusi gan risināmos problēmjautājumus (piemēram, stratēģijas maiņa, tiesas organizācijas kultūras izmaiņas, personāla motivācijas, kompetences izmaiņas, nolēmumu kvalitātes un izskatīšanas termiņu standartu paaugstināšana utml.), gan sniegusi to risināšanai veicamos uzdevumus (piemēram, atklātu konkursu organizēšana uz darbinieku vakancēm, darbinieku rokasgrāmatas izveidošana, videokonferenču organizēšana par aktuālajiem tiesību jautājumiem utml.). Pēc aptaujas dalībnieku vairākuma domām, kandidātei piemītošās personiskās īpašības neatbilst tam, lai viņa varētu kļūt par labu vadītāju;

kandidāte S.Strence prezentējot iesniegto Rīgas apgabaltiesas turpmākās darbības attīstības koncepciju, sniedza komisijai pārskatu par iepriekšējā pilnvaru termiņā paveikto, kā būtiskāko minot savlaicīgu tiesneša amata vakanču aizpildīšanu, tādējādi samazinot tiesnešu noslodzi; regulāri veiktās sanāksmes gan ar Rīgas apgabaltiesas kolēģiju tiesnešiem, gan Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā ietilpstošo rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, kā arī ar tiesu sistēmai piederīgu iestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālus tiesu prakses jautājumus; uzsāktas starptautiskās aktivitātes pieredzes apmaiņas nodrošināšanā (dalība starptautiskajās konferencēs, atbalstot arī kolēģu piedalīšanos tajās, Eiropas Savienības galvaspilsētu apelācijas tiesu prezidentu un tiesu apgabala virsprokuroru sanāksmju organizēšana un aktīva šiem mērķiem iedalītajiem finanšu līdzekļiem (paplašinātas telpas, uzlaboti darba apstākļi darbinieku darba vietās); kā arif veikti kolektīva saliedēšanas pasākumi ne tikai Rīgas apgabaltiesas kolektīva ietvaros, bet pieaicinot atf visu Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijas ietilpstošo tiesu kolektīvus.

Turpmākajā pilnvaru termiņā kandidāte savu redzējumu Rīgas apgabaltiesas darbības attīstībā saskata turpinot jau iesāktos uzdevumus, kā galveno mērķi izvirzot ne tikai lietu izskatīšanas termiņu samazināšanu, bet tiesvedības kvalitātes nepārtrauktu paaugstināšanu; iniciēt jauno tehnoloģiju ieviešanu tiesā (piemēram, e-lietvedība jautājumos, kas skar intelektuālā īpašuma strīdus); tuipināt sadarbību ar masu medijiem saziņai ar sabiedrību; kā arī turpināt veikt tiesas ikdienas administratīvo darbu, lai nodrošinātu darba disciplīnas ievērošanu, klientu apkalpošanas standartu ievērošanu utml. Kā vienu no mērķiem turpmākajā darbībā, kandidāte ir izvirzījusi arī vienotas izmeklēšanas tiesnešu institūcijas izveidošanu Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā.

Interviju laikā kandidāti apliecināja, ka ir nopietni un nosvērti, kā arī uzrādīja labas saskarsmes spējas. Uzklausot kandidātus, komisija guva pārliecību par kandidātu gatavību uzņemties pildīt tiesas priekšsēdētāja pienākumus. Vienlaikus komisija tika informēta, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - birojs) rīcībā ir informācija, kura norāda uz Rīgas apgabaltiesā notikušajām un notiekošajām iespējami prettiesiskajām darbībām.

Iepazīstoties ar kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem, atsauksmēm par kandidātiem un uzklausot kandidātus mutiskā intervijā, komisija, lai noteiktu piemērotāko kandidātu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam, nolēma aizklāti balsot par katru no kandidātiem.

Pamatojoties uz balsošanas rezultātiem:

Jura Stukāna kandidatūru neatbalsta seši komisijas locekļi, viens komisijas loceklis atturas;

Daigas Vilsones kandidatūru atbalsta trīs komisijas locekļi, neatbalsta trīs komisijas locekļi, viens komisijas loceklis atturas;

Sandras Strences kandidatūru atbalsta četri komisijas locekļi, neatbalsta trīs komisijas locekļi.

Ņemot vērā balsojuma rezultātus, komisijas locekļu vairākums par piemērotāku kandidātu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam atzīst Sandru Strenči, pamatojoties uz to, ka:

kandidātei ir ilgāka pieredze administratīvā un personāla vadības jomā (10 gadi tiesas priekšsēdētāja amatā Rīgas rajona tiesā un Rīgas apgabaltiesā), salīdzinot ar abiem pārējiem kandidātiem;

izvērtējot kandidātes darbību iepriekšējā pilnvaru termiņā, secināts, ka kandidāte spējusi nodrošināt Rīgas apgabaltiesas administratīvā darba vadību gan no saimnieciskā viedokļa (tiesas telpu remonts un paplašināšana), gan no personālvadības viedokļa (netiek pieļauta ilgstošu vakanču izveidošanās, tiek organizēti kolektīva saliedēšanas pasākumi), gan rīkojoties ar tiesai piešķirtajiem finanšu un citiem resursiem (līdzekļu izmantošana saimnieciskiem mērķiem, darbinieku motivēšanai, sakārtota tiesas inventāra inventarizācijas organizēšana);

vienotas tiesu prakses veidošanas nodrošināšanai Rīgas apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā ietilpstošajās rajonu (pilsētu) tiesās tiek organizētas regulāras sanāksmes par aktuāliem tiesību jautājumiem;

ir veicināta sadarbība starptautisko sakaru veidošanai ar tiesu institūcijām ārvalstīs (dalība Eiropas Savienības galvaspilsētu apelācijas tiesu prezidentu un tiesu apgabala virsprokuroru sanāksmēs, dalība to organizēšanā), kas, savukārt, veicina Rīgas apgabaltiesas prezentēšanu ārvalstīs;

ņemot vērā tiesas tiesnešu un darbinieku aptaujas rezultātus, redzams, ka kandidātei ir atbalsts kolektīvā, kas liecina par to, ka kandidāte ir iemantojusi autoritāti un cieņu kolektīvā;

kandidāte ir autoritāte arī citu tiesnešu vidū, par ko liecina kandidātes ievēlēšana Tieslietu padomes sastāvā, kā arī citu juridisko profesiju pārstāvju vidū (kandidāte ir tiesu ekspertu atestācijas locekle, Zvērinātu tiesu izpildītāju amata pretendentu atestācijas komisijas locekle, Latvijas Tiesnešu mācību centra padomes locekle);

rezumējot, kandidāte ar savu iepriekšējo darbību tiesas priekšsēdētāja amatā un prezentēto Rīgas apgabaltiesas turpmākās attīstības redzējumu rada pārliecību, ka var tikt virzīta atkārtotai iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā.

Saskaņā ar Noteikumu 9.punktu un, pamatojoties uz komisijas locekļu vairākuma atbalstu, tieslietu ministram tiek ieteikts Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam virzīt Sandru Strenci.

Ņemot vērā to, ka komisija tika informēta par biroja rīcībā esošu informāciju, kas rada šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju, un tikpat kā līdzvērtīgu balsojumu, komisija piecu locekļu vārdā (vienam pret un vienam atturoties) iesaka pievērst uzmanību Daigas Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan viņas profesionālās spējas, gan arī tiesnešu un tiesu darbinieku atsauksmes par kandidāti.

I.Kucina, Komisijas priekšsēdētāja

Tieslietu ministra lēmums par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas ieteikumu un kandidāta virzīšanu

Rīga, 2013.gada 4.decembrī

Iepazīstoties ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas (turpmāk - komisija) 2013.gada 28.novembra ieteikumu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu (turpmāk - ieteikums), konstatēts, ka komisija saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2013.gada 13.augusta iekšējo noteikumu Nr. 1-2/19 „Apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi) 9.punktu ir ieteikusi tieslietu ministram virzīt Sandru Strenci iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā. Vienlaikus komisija pievērš uzmanību Daigas Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan līdzvērtīgo komisijas balsojumu, gan apstākli, ka komisija ir saņēmusi informāciju, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā un kas rada šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju.

No ieteikumā minētā un ieteikumam pievienotajiem dokumentiem, konkrēti, komisijas 2013.gada 28.novembra sēdes protokola Nr. 30 un tam pievienotajiem pielikumiem izriet, ka komisija lēmusi un atzinusi par nepieciešamu papildināt ieteikumu (2013.gada 28.novembra protokola Nr.30 1.pielikums) ar aicinājumu tieslietu ministram izvērtēt arī D.Vilsones kandidatūru (2013.gada 28.novembra protokola Nr.30 2.pielikums), ņemot vērā turpmāk minēto:

1)   komisijas balsojums par kandidāti D.Vilsoni būtiski neatšķiras no balsojuma par S.Strenči, līdz ar to tas būtu uzskatāms par līdzvērtīgu balsojumu (komisijas 2013.gada 25.novembra sēdes protokols Nr.29);

2)   komisija tikusi informēta, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā ir informācija, kura norāda uz Rīgas apgabaltiesā notikušajām un notiekošajām iespējami prettiesiskajām darbībām, kas rada šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju.

Pastāvot šādiem apstākļiem, atzīstams, ka tieslietu ministram ir pienākums pieņemt lēmumu, gan ņemot vērā komisijas ieteikumā ietverto ieteikumu attiecībā uz kandidātes S.Strences virzīšanu, gan ņemot vērā komisijas lūgumu vērst uzmanību uz kandidātes D.Vilsones kandidatūru.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Noteikumu 10.punktu, 2013.gada 4.decembrī tieslietu ministrs abas kandidātes aicināja uz interviju.

Uzklausot abas kandidātes, ņemot vērā komisijas ieteikumā ietvertos secinājumus, kā arī iepazīstoties ar komisijas sēžu protokoliem un kandidāšu S.Strences un D.Vilsones iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem, pamatojoties uz kuriem komisija veikusi minēto kandidāšu novērtējumu, secinu:

[1] Komisija pamatoti novērtējusi un atzinusi, ka abas kandidātes ir ieguvušas līdzvērtīgu izglītību (proti, abas kandidātes ir ieguvušas sociālo zinātņu maģistra grādu), aktīvi izmanto profesionālās kvalifikācijas pilnveides iespējas, kā arī dalās savā pieredzē ar citiem tiesnešiem

un aktīvi piedalās normatīvo aktu pilnveides procesā, iesaistoties darba grupās un tiesību ekspertu diskusijās.

Komisija ieteikumā ir norādījusi, ka Tiesu administrācijas apkopotās Rīgas apgabaltiesas tiesnešu un tiesas darbinieku atsauksmes norāda, ka S.Strence kā iespējamā tiesas vadītāja ir iemantojusi lielāku atbalstu kolektīvā, kas pozitīvi novērtējis S.Strences līdzšinējo darbu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā, kā arī S.Strences profesionālās un cilvēciskās īpašības. Tomēr papildus jau komisijas 2013.gada 28.novembra sēdes protokolā Nr.30, gan ieteikumā atspoguļotajam, tieslietu ministra rīcībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2013.gada 2.decembra vēstule Nr.2/208s, kurā atspoguļotā informācija norāda uz tādām darbībām tiesas spriešanā S.Strences vadītajā Rīgas apgabaltiesā, kas vērstas uz atsevišķu personu grupu, nevis visas sabiedrības interesēm. Ziņojumā esošā informācija norāda arī uz to, ka minētās darbības notikušas un notiek S.Strences kā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas pilnvaru termiņa laikā. Par minēto vēstuli S.Strence tika informēta intervijas ar ministru laikā.

Par D.Vilsoni sniegtās atsauksmes apliecina, ka D.Vilsone kolektīvā tikusi novērtēta kā profesionāla tiesnese, taču vienlaikus pauž arī uzskatu, ka kandidātes prasmes ir pilnveidojamas, lai kļūtu par labu vadītāju.

Tiesnešu ētikas kodeksa pamatā ir augsti tiesneša ētikas un morāles standarti, tai skaitā tiesneša pienākums izturēties ar amatam pienākošos cienību gan tiesas procesa laikā, gan saskarsmē ar citām personām tiesā, gan ārpus darba tiesā, lai apstiprinātu tiesu varas neatkarību un godīgumu (Tiesnešu ētikas kodeksa 1 .kanons). Tiesnesim ir pienākums prasīt arī no tiesas personāla, lai viņi ar cieņu izturētos pret tiesneša darbu, būtu uzticīgi, un godīgi pildītu savus darba pienākumus (Tiesnešu ētikas kodeksa 3.kanons).

Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka atsevišķās atsauksmēs norādītais par kandidātes D.Vilsones attiecībām ar kolēģiem ir vērtējams un no kandidātes sagaidāms, ka tam tiks pievērsta uzmanība neatkarīgi no konkursa rezultāta. Taču intervijas laikā ar ministru D.Vilsone gan izskaidrojot atsauksmēs norādīto, gan informējot par rīcību gadījumā, ja tiktu iecelta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā, novērsa jebkuras pastāvošās šaubas saistībā ar atsauksmēs minēto. Līdz ar to nav šaubu par kandidātes D.Vilsones spēju izturēties ar tiesneša amatam piekrītošo cieņu.

Ievērojot minēto, uzskatu, ka atsauksmēs ietvertā informācija ir vērā ņemama, taču nesatur ziņas par faktiem vai argumentus, kas varētu būt izšķiroši lēmuma pieņemšanā.

[2] Komisija ieteikumā norāda, ka kandidāte S.Strence, prezentējot savu Rīgas apgabaltiesas attīstības koncepciju, tiesas turpmāko attīstību pamatā saistījusi ar jau iesākto iniciatīvu un darbu turpināšanu. Kandidāte D.Vilsone, prezentējot komisijai Rīgas apgabaltiesas attīstības koncepciju, ir formulējusi tiesas darba organizācijas jautājumus, kuros kandidātes ieskatā nepieciešamas izmaiņas, piemēram - tiesas vadīšanas stratēģijas un organizācijas kultūras maiņa, personāla kompetences, motivācijas un lojalitātes izmaiņas, orientējoties uz tiesas darba kvalitāti un tiesas reputāciju. Runājot par personāla kompetences izmaiņām, kandidāte uzsvērusi konstruktīvu apspriežu nepieciešamību. Kandidāte ari atzinusi, ka nepieciešama jauna stratēģija komunikācijai ar masu informācijas līdzekļiem. Papildus kandidāte ir aicinājusi apsvērt arī vairāku normatīvo aktu iespējamos grozījumus, ar mērķi efeklivizēt tiesas procesu.

Ievērojot minēto secināms, ka kandidāte S.Strence līdzšinējo praksi un iesāktās aktivitātes tiesas darba vadībā ir atzinusi par pietiekamām tiesas darba turpmākas attīstības nodrošināšanai un pilnveides iespējas pamatā saskata attiecībā uz procesu likumu un tiesvedības procesa izmaiņām (piemēram, e-lietvedība jautājumos, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma lietām, izmeklēšanas tiesnešu korpusa izveide Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā), kā arī saista ar līdzdarbību tiesu politikas iniciatīvu izstrādē. Savukārt kandidāte D.Vilsone savā koncepcijā ir identificējusi jautājumus, kas liecina par veiktu tiesas vadības stratēģijas analīzi un norādījusi uz vairāku būtisku izmaiņu nepieciešamību, tajā skaitā uzsverot gan tiesas darba atklātumu sabiedrībai, gan tiesas vadības un darba organizācijas procesu atklātumu tiesas personālam.

Novērtējot kandidātes S.Strences darbību iepriekšējā pilnvaru termiņā, komisija ir atzinusi, ka kandidāte ir spējusi nodrošināt Rīgas apgabaltiesas administratīvo vadību, kā arī iesaistījusies vienotas prakses izveides sekmēšanā starp Rīgas tiesu apgabala tiesām un sadarbojoties ar ārvalstu tiesu institūcijām. Pamatojoties uz minēto, komisija ir secinājusi, ka kandidātes iepriekšējais darbs Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā ir viens no apstākļiem, kas rada pārliecību, ka kandidāte var tikt virzīta atkārtotai iecelšanai amatā.

Tomēr, ņemot vērā gan iepriekš minēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vēstuli, kurā kompetenta valsts iestāde, kas pilda likumā noteiktas funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, ir vērsusi tieslietu ministra uzmanību uz kandidātes S.Strences līdzšinējās darbības izvērtējumu, kā arī faktu, ka kandidāte S.Strence, runājot par tiesas turpmākā darba attīstības redzējumu, pamatā kā prioritāti ir norādījusi iesākto darbu un prakses turpināšanu, uzskatu, ka S.Strences kandidatūra nav virzāma atkārtotai iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iepriekš minētā vēstule norāda arī uz to, ka notiekošais Rīgas apgabaltiesā kaitē ne tikai Rīgas apgabaltiesas, bet arī tiesu sistēmas reputācijai kopumā

Pastāvot šādiem apstākļiem, ir nepieciešams radīt priekšnoteikumus līdzšinējo tiesas darba vadības metožu pārskatīšanai un tiesas darba atklātuma, kā arī tiesas darba atbilstības ne tikai augstiem profesionāliem, bet arī ētiskiem standartiem, nodrošināšanai. Gan pieteikuma dokumentos, gan intervijā kandidāte D.Vilsone ir norādījusi, ka vēlas saglabāt tās iestrādes, kas darbojas labi (piemēram, tiesnešu mācības, sadarbojoties ar Ministru kabineta pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās), tomēr vienlaikus uzsvērusi, ka ir nepieciešamas izmaiņas Rīgas apgabaltiesas kā organizācijas kultūrā un tiesas vadības stratēģijā. Ievērojot minēto, secinu, ka, lai sekmētu Rīgas apgabaltiesas attīstību, vienlaikus ceļot tās prestižu gan tieslietu sistēmā, gan sabiedrībā, ir nepieciešama Rīgas apgabaltiesas līdzšinējās vadības prakses maiņa un kandidātes D.Vilsones redzējums par Rīgas apgabaltiesas darba turpmākā darba attīstību atbilst šim mērķim un varētu sekmēt tā īstenošanu. Pamatojoties uz minēto, secināms, ka kandidāte D.Vilsone ir atzīstama par piemērotāku kandidāti virzīšanai iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā.

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus un konstatētos faktus, un saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2013.gada 13.augusta iekšējo noteikumu Nr. 1-2/19 „Apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanas kārtība" 10. un 12.punktu nolemju:

1. virzīt Rīgas apgabaltiesas tiesnesi D.Vilsoni iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā.

2. uzdot Tiesu administrācijas direktoram E.Balševicam līdz 2013.gada 10.decembrim nodrošināt dokumentu, kas nepieciešami pieņemtā lēmuma par Rīgas apgabaltiesas tiesneses D.Vilsones virzīšanu iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā saskaņošanai ar Tieslietu padomi, sagatavošanu.

J.Bordāns

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...