“Bauskas alu” pārdod neilgi pēc PLG publiskošanas – to vidū bijusī kriminālā autoritāte. Nejaušība vai likumsakarība?
Ainārs Zvirgzdiņš10.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Publiskajā telpā lasāms, ka kopš novembra sākuma alusdarītava “Bauskas alus” oficiāli ir “Lāčplēša alus” īpašumā, kas savukārt ir dāņu “CIDO grupa” īpašumā. To, ka “Lāčplēša alus” un “Līvu alus” kvalitāte krita pēc tam, kad “CIDO grupa” tos iegādājās, visi zina, taču tai pat laikā izskan cerības, ka šis esot potenciāls solis uz paplašināšanos un eksportu “Bauskas alum”. Var, protams, teikt, ka cerība mirst pēdējā, bet var arī teikt, ka cerība – muļķa mierinājums, kas šai situācijā tomēr liekas pamatotāk.
Iemesls, kādēļ “CIDO grupa” veica šo pirkumu, publiski nav izskanējis, tādēļ to varam tikai minēt, jo “Bauskas alus” tomēr ir nišas produkts un darītava ir neliela, tātad nekāda lielā paplašināšanās pēc tirgus vērtības tur nav. Tāpat arī nav zināms iemesls, kādēļ “Bauskas alus” īpašnieki nolēmuši savu darītavu pārdot. Publiski izskanējis variants, ka viņi nespēja turēties pretī globālajai konkurencei. Tai pat laikā ir zināms, ka 2018. gadā “Bauskas alus” peļņa pieauga par 2,1 reizi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – līdz 1,338 miljoniem eiro, apgrozījums auga par 42%, kas neliecina par tiem grūtākajiem laikiem finansiālā ziņā.
Lai kā arī būtu ar to apvienošanos un gaidāmo alus kvalitāti, manu uzmanību piesaistīja cits interesants fakts, proti, š.g. 20.februārī “Lursoft” Klientu portfelī tika publiskota informācija par SIA “Bauskas alus” patiesajiem labuma guvējiem, par ko detalizētāk līdz šim nekur nav runāts. Reģistrētie dati uzrāda, ka alus ražotāja patiesie labuma guvēji ir SIA “Bauskas alus” vienīgā īpašnieka, SIA “BA Holdings” kapitāldaļu turētāji – Vladimirs Barskovs (25%), Jurijs Šancovojs (25%) un Boriss Raigorodskis (25%).
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Boriss Raigorodskis ir bijis Latvijas Boksa federācijas prezidents un vadījis kriminālā grupējuma “Pārdaugava” apsardzes dienestu. 1998. gadā viņam tika atņemta Latvijas pilsonība. Boriss Raigorodskis tiek uzskatīts par Pārdaugavas noziedzīgā grupējuma galvu un tika notiesāts krimināllietā par kontrabandu. Taču par to mediji klusē, vien atsevišķos komentāros vai Twitter ierakstos kāds atļaujas par to ieminēties. Ziņas par pēkšņo “Bauskas alus” pārdošanu izskanēja pāris mēnešus pēc tam, kad tika publiskota informācija par šiem patiesā labuma guvējiem. Iespējams, sakritība, taču, skatoties “Bauskas alus” ciparus, vairāk izskatās pēc loģiskas reakcijas un likumsakarības.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
