Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai saprastu, kas notiek ar vilkiem un lūšiem tā saucamajā "aizsardzības" periodā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gada maijā, ir jāpainteresējas par Silavasveiktā vilku un lūšu monitoringa vadītāja Jāņa Ozoliņa motivāciju. Lai gan monitorings notiek kopš 1998.gada, divdesmit gadu laikā Latvijas žurnālisti tā arī nav attapuši pajautāt šo elementāro jautājumu cilvēkam, kura ieguldījums bija izšķirošs, lai Latvijā turpinātos PSRS laikiem raksturīgā vilku un lūšu apšaušana.

https://www.pietiek.com/raksti/sugu_aizsardzibas_planu_fikcija_latvijas_potjomkina_sadza

Tomēr, pateicoties intervijai ar J.Ozoliņu mednieku žurnālā MMD (2016 Maijs / Jūnijs) var uzzināt, lūk, ko: "Pienāca 1983.gads... Ar ievērojamu kažokādu iepirkuma cenu paaugstinājumu, kad, piemēram, bebrādu valsts solīja garantēti iepirkt par 100 un vairāk padomju rubļiem. Teikšu tā - tas man, jaunajam speciālistam ar pieticīgo aldziņu kādu 120 rubļu vērtībā bija ļoti, ļoti stimulējoši, īpaši jau ģimenes uzturēšanas dēļ.

Tādēļ tad - ar tādu absolūti merkantilu noskaņojumu azotē - devos medībās pa īstam. Bebru medībās. Sagādē. Neesmu skaitījis, bet nomedīto skaits tolaik droši sniedzās simtos. Ķēru ar kājķeramajām lamatām, kuras bija jāuzstāda tā, lai zvēriņš, lamatās iekļuvis, noslīkst. Vairākums - procenti 90 - noslīka ar', tomēr ar atlikušajiem procentiem, ar to nepatīkamo situāciju, nācās tikt galā pašam. Vēl tagad atceros, ka tas man vienmēr radīja sirdsapziņas pārmetumus un pat dažu labu murdziņu naktī...".

No teiktā ir noprotams, ka J.Ozoliņš kādu 7-8 gadu laikā ir noslīcinājis vismaz 300 bebrus. Turklāt, ja viņa ilggadējais priekšnieks VMD Medību daļā Jānis Baumanis nemelo, tad "Padomju laikos liela bebrāda maksāja 160–180 rubļu".
https://www.apollo.lv/6211915/latvija-saimnieko-bebri

Tāpat jāpaskaidro, ka PSRS laikā kažokādu pieņemšanas punktos nepieņēma nošautus bebrus un tika sastādīts akts par medību noteikumu pārkāpumu, jo vairumā gadījumu pat nāvīgi ievainots bebrs spēj ienirt ūdenī un pazust ar galiem. Līdz ar to var noprast, ka J.Ozoliņš kādus 30 bebrus ir nositis ar rungu vai bebrs ticis noslīcināts ar J.Ozoliņa tiešu līdzdalību.

Kas attiecas uz peļņu, tad 300 bebrādas deva 30 000 - 54 000 rubļu ienākumus. Fantastiska summa priekš tikko skolu pabeiguša ierindnieka. Salīdzinot J.Ozoliņa atrunas par „maizīti un sviestiņu priekš ģimenītes”, jāņem vērā, ka ar darbu padomju valsts nodrošināja ikvienu (tas ir - arī J.Ozoliņa sievu botāniķi), bet sadzīves cenas Padomju Latvijā bija šādas:

baltmaize - 25 kapeikas;

1 litrs izlejamā piena - 20 kapeikas;

1kg gaļas - 2.5 rubļi;

brauciens ar pilsētas sabiedrisko transportu - 4 kapeikas.

Drīzāk nevis par „maizīti un sviestiņu ģimenītei” sapņoja J.Ozoliņš, bet gan par privātmāju, kuru dažu gadu laikā viņš bija iecerējis iegūt savā īpašumā slīcinot 300 bebrus. Tas ir vienīgais ticamais skaidrojums kāpēc, neskatoties uz murdziņiem naktī, negribīgais mednieks J.Ozoliņš turpināja slaktēt bebrus.

Naudas faktors spēlēja nozīmīgu lomu arī 2013.gada nogalē, kad J.Ozoliņš pameta VMD Medību daļas vadītāja amatu, lai visu darbalaiku varētu veltīt dāsnajiem Silavas projektiem.
http://www.la.lv/medibu-virsuzraugs-atgriezas-zinatne

Protams, skaidrojot aiziešanas iemeslus, neiztrūka retorikas par kalpošanu zinātnei, bet racionāli domājoši cilvēki arī tāpat saprata, ka galvenais šķērslis projektu atstrādāšanai bija Baltkrievijā konstatētais Āfrikas cūku mēris.

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%90%D1%84%D1%80%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D1%87%D1%83%D0%BC%D0%B0_%D1%81%D0%B2%D0%B8%D0%BD%D0%B5%D0%B9#Белоруссия

Lai nebūtu velti jāzaudē laiks, ņemoties ar apnicīgo administratīvo slogu VMD, J.Ozoliņš ievārīto putru izstrēbt uzticēja medību ideologam Valteram Lūsim.
https://www.pietiek.com/raksti/kam_izdevigi_valstiskie_meli_par_vilkiem_un_lusiem_un_to_slaktins

Nākamais fragments no tās pašas MMD intervijas ļaus iepazīt vēl vienu J.Ozoliņa uztveres īpatnību:

"Un tā nu sanāca, ka man, par spīti tam, ka nekad nebiju pēc medīšanas alcis ... Nu, man bez tāda īpaša azarta, tīri praktiskos nolūkos sanāca arī šo to nogalināt. ... Tomēr jāteic, ka to es vienmēr darīju bez patikas, vienmēr biju priecīgāks, ja dzīvnieks iznāk uz kaimiņa, nevis uz manu stāvvietu: tad rezultāts pa manam prātam - ij sadalē pie gaļas tieku, ij sirdsapziņa tīra!"

Tātad, kamēr nogalināšanu veic kāds cits, tikmēr jūtelīgajam biologam nav iebildumu. Tas izskaidro, kāpēc viņš 2001. gadā uzrakstīja vilku un lūšu aizsardzības plānus, kas bija nepieciešami, lai saglabātu PSRS laikiem ierasto vilku un lūšu apšaušanu 65% apmērā no populācijas lieluma.

Jānorāda, ka Baltijas populācijā lūšus maksimāli apšauj tikai Latvijā, bet Krievijas sešos apgabalos, kas ietilpst Baltijas populācijā, no uzskaitītajiem 2 794 lūšiem nomedīja tikai 31 lūsi. Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Polijā lūšus nemedī, bet Krievijā lūšus atļauts nomedīt tikai 3%-10% robežās no uzskaites.

Eiropas Savienībā lūši ir sastopami 23 valstīs, bet medības notiek tikai trijās - Somijā, Zviedrijā un Latvijā. Bet pat uz skandināvu fona Latvija izceļas ar savu brutalitāti, kuru vietējie masu mediji apzīmē kā 'veiksmīgas medības' lai 'kontrolētu plēsēju skaitu'.

https://pietiek.com/raksti/patiesie_dabas_draugi_latvijas_potjomkina_sadza,_jeb_ser,_eto_byl_moi_bifshteks

Tā, piemēram, Zviedrijā ziemā dzīvo 1 200 lūšu, bet pēdējās divās medību sezonās nošāva 66 un 69 lūšus. Somijā dzīvo 1 955 lūšu (kas sasnieguši vismaz viena gada vecumu) un nomedīt ļāva 200 lūšus.

Tikmēr Latvijā pēc 145 lūšu nogalināšanas paliek ap 250 lūšu pavasarī.

Tas pats novērojams ar vilkiem - Latvijā pēc 300 vilku apšaušanas paliek 200 - 300 vilku pavasarī. Kamēr Somijā (kur ir 200 vilku ziemā) un Zviedrijā (kur ir 300 vilku ziemā) vilku medību sezona ir atcelta.

Ļoti pamācošs ir Slovākijas piemērs, kur lūšus nemedī kopš 2000.gada un zinātnieki 2017. gadā novērtēja vietējo lūšu populāciju 197 dzīvnieku apmērā, kamēr meža dienests uz aci veiktajā uzskaitē uzrādīja 1668 lūšus (situācija ar populācijas lieluma noteikšanu gluži kā Latvijā). Attiecībā uz vilkiem ir novērojama šāda tendence - ja 2012.gadā tika nošauti 149 vilki, tad šogad nogalināja vairs tikai 31 vilku.

Bet neko no tā, kas vilku un lūšu jautājumā notiek Eiropā, nevar uzzināt no mednieku apmaksātā susaņina Ozoliņa, kuram ir finansiāli izdevīgi normalizēt esošo vilku un lūšu apšaušanu 65% apmērā no populācijas.

Tā, piemēram, „kādu labumu lūšu esamībā saskatīs tie, kuri lūšus nemedī?!”, brīnās demokrāts Jānis Ozoliņš 2017. gada 22.februārī notikušajā SAP projekta publiskajā apspriedē. Ozoliņaprāt, cilvēkiem pret slepkavošanu iebildumi var būt tikai tad, ja no tā viņiem ir kāds personīgs vai tiešs labums. Lai gan Vācijā cilvēki tērē miljoniem eiro tikai par iespēju ieraudzīt lūšu klātesamības pazīmes dabā. Savukārt Latvijā mednieki vilkus un lūšus šauj tikai tāpēc, ka mednieku vidē valda primitīvais uzskats - lielie plēsēji ir "konkurenti un kaitēkļi".

http://www.silava.lv/73/section.aspx/641?fbclid=IwAR1VfaBiuB1lvtLuHWj2gJS-TzXVOAGOtfEfsHEVmSZS_YJkXkEtwEkfMOk

Savukārt pēc Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāla Ozoliņš piedāvāja veidot alternatīvu info sistēmu šobrīd pastāvošajai "no sensācijas līdz sensācijai" (mērķauditorija - plaša sabiedrība).

http://varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/Padomes/VKP/VKP_protokols_1804017.pdf

Protams, tas atkal bija mājiens viņa draugiem medniekiem lai apmaksā viņiem izdevīgas informācijas sacerēšanu.

Secinājums: Latvijas vilku un lūšu kapracim Jānim Ozoliņam nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu un nerādās murdziņi naktīs, ja vien kāds cits apšauj vilkus un lūšus un regulāri samaksā par maizīti un sviestiņu priekš ģimenītes.

Gluži kā B.Grebenščikova dziesmā:

Мы старики, и мы не можем помочь

Но мы никому не хотим мешать

Дайте счет в сберкассе — мы умчимся прочь

Novērtē šo rakstu:

72
46

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...