Bebru slīcinātājs - vilku un lūšu kapracis Latvijas Potjomkina sādžā - 3
Mareks Vilkins17.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai saprastu, kas notiek ar vilkiem un lūšiem tā saucamajā "aizsardzības" periodā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gada maijā, ir jāpainteresējas par Silavasveiktā vilku un lūšu monitoringa vadītāja Jāņa Ozoliņa motivāciju. Lai gan monitorings notiek kopš 1998.gada, divdesmit gadu laikā Latvijas žurnālisti tā arī nav attapuši pajautāt šo elementāro jautājumu cilvēkam, kura ieguldījums bija izšķirošs, lai Latvijā turpinātos PSRS laikiem raksturīgā vilku un lūšu apšaušana.
https://www.pietiek.com/raksti/sugu_aizsardzibas_planu_fikcija_latvijas_potjomkina_sadza
Tomēr, pateicoties intervijai ar J.Ozoliņu mednieku žurnālā MMD (2016 Maijs / Jūnijs) var uzzināt, lūk, ko: "Pienāca 1983.gads... Ar ievērojamu kažokādu iepirkuma cenu paaugstinājumu, kad, piemēram, bebrādu valsts solīja garantēti iepirkt par 100 un vairāk padomju rubļiem. Teikšu tā - tas man, jaunajam speciālistam ar pieticīgo aldziņu kādu 120 rubļu vērtībā bija ļoti, ļoti stimulējoši, īpaši jau ģimenes uzturēšanas dēļ.
Tādēļ tad - ar tādu absolūti merkantilu noskaņojumu azotē - devos medībās pa īstam. Bebru medībās. Sagādē. Neesmu skaitījis, bet nomedīto skaits tolaik droši sniedzās simtos. Ķēru ar kājķeramajām lamatām, kuras bija jāuzstāda tā, lai zvēriņš, lamatās iekļuvis, noslīkst. Vairākums - procenti 90 - noslīka ar', tomēr ar atlikušajiem procentiem, ar to nepatīkamo situāciju, nācās tikt galā pašam. Vēl tagad atceros, ka tas man vienmēr radīja sirdsapziņas pārmetumus un pat dažu labu murdziņu naktī...".
No teiktā ir noprotams, ka J.Ozoliņš kādu 7-8 gadu laikā ir noslīcinājis vismaz 300 bebrus. Turklāt, ja viņa ilggadējais priekšnieks VMD Medību daļā Jānis Baumanis nemelo, tad "Padomju laikos liela bebrāda maksāja 160–180 rubļu".
https://www.apollo.lv/6211915/latvija-saimnieko-bebri
Tāpat jāpaskaidro, ka PSRS laikā kažokādu pieņemšanas punktos nepieņēma nošautus bebrus un tika sastādīts akts par medību noteikumu pārkāpumu, jo vairumā gadījumu pat nāvīgi ievainots bebrs spēj ienirt ūdenī un pazust ar galiem. Līdz ar to var noprast, ka J.Ozoliņš kādus 30 bebrus ir nositis ar rungu vai bebrs ticis noslīcināts ar J.Ozoliņa tiešu līdzdalību.
Kas attiecas uz peļņu, tad 300 bebrādas deva 30 000 - 54 000 rubļu ienākumus. Fantastiska summa priekš tikko skolu pabeiguša ierindnieka. Salīdzinot J.Ozoliņa atrunas par „maizīti un sviestiņu priekš ģimenītes”, jāņem vērā, ka ar darbu padomju valsts nodrošināja ikvienu (tas ir - arī J.Ozoliņa sievu botāniķi), bet sadzīves cenas Padomju Latvijā bija šādas:
baltmaize - 25 kapeikas;
1 litrs izlejamā piena - 20 kapeikas;
1kg gaļas - 2.5 rubļi;
brauciens ar pilsētas sabiedrisko transportu - 4 kapeikas.
Drīzāk nevis par „maizīti un sviestiņu ģimenītei” sapņoja J.Ozoliņš, bet gan par privātmāju, kuru dažu gadu laikā viņš bija iecerējis iegūt savā īpašumā slīcinot 300 bebrus. Tas ir vienīgais ticamais skaidrojums kāpēc, neskatoties uz murdziņiem naktī, negribīgais mednieks J.Ozoliņš turpināja slaktēt bebrus.
Naudas faktors spēlēja nozīmīgu lomu arī 2013.gada nogalē, kad J.Ozoliņš pameta VMD Medību daļas vadītāja amatu, lai visu darbalaiku varētu veltīt dāsnajiem Silavas projektiem.
http://www.la.lv/medibu-virsuzraugs-atgriezas-zinatne
Protams, skaidrojot aiziešanas iemeslus, neiztrūka retorikas par kalpošanu zinātnei, bet racionāli domājoši cilvēki arī tāpat saprata, ka galvenais šķērslis projektu atstrādāšanai bija Baltkrievijā konstatētais Āfrikas cūku mēris.
Lai nebūtu velti jāzaudē laiks, ņemoties ar apnicīgo administratīvo slogu VMD, J.Ozoliņš ievārīto putru izstrēbt uzticēja medību ideologam Valteram Lūsim.
https://www.pietiek.com/raksti/kam_izdevigi_valstiskie_meli_par_vilkiem_un_lusiem_un_to_slaktins
Nākamais fragments no tās pašas MMD intervijas ļaus iepazīt vēl vienu J.Ozoliņa uztveres īpatnību:
"Un tā nu sanāca, ka man, par spīti tam, ka nekad nebiju pēc medīšanas alcis ... Nu, man bez tāda īpaša azarta, tīri praktiskos nolūkos sanāca arī šo to nogalināt. ... Tomēr jāteic, ka to es vienmēr darīju bez patikas, vienmēr biju priecīgāks, ja dzīvnieks iznāk uz kaimiņa, nevis uz manu stāvvietu: tad rezultāts pa manam prātam - ij sadalē pie gaļas tieku, ij sirdsapziņa tīra!"
Tātad, kamēr nogalināšanu veic kāds cits, tikmēr jūtelīgajam biologam nav iebildumu. Tas izskaidro, kāpēc viņš 2001. gadā uzrakstīja vilku un lūšu aizsardzības plānus, kas bija nepieciešami, lai saglabātu PSRS laikiem ierasto vilku un lūšu apšaušanu 65% apmērā no populācijas lieluma.
Jānorāda, ka Baltijas populācijā lūšus maksimāli apšauj tikai Latvijā, bet Krievijas sešos apgabalos, kas ietilpst Baltijas populācijā, no uzskaitītajiem 2 794 lūšiem nomedīja tikai 31 lūsi. Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Polijā lūšus nemedī, bet Krievijā lūšus atļauts nomedīt tikai 3%-10% robežās no uzskaites.
Eiropas Savienībā lūši ir sastopami 23 valstīs, bet medības notiek tikai trijās - Somijā, Zviedrijā un Latvijā. Bet pat uz skandināvu fona Latvija izceļas ar savu brutalitāti, kuru vietējie masu mediji apzīmē kā 'veiksmīgas medības' lai 'kontrolētu plēsēju skaitu'.
Tā, piemēram, Zviedrijā ziemā dzīvo 1 200 lūšu, bet pēdējās divās medību sezonās nošāva 66 un 69 lūšus. Somijā dzīvo 1 955 lūšu (kas sasnieguši vismaz viena gada vecumu) un nomedīt ļāva 200 lūšus.
Tikmēr Latvijā pēc 145 lūšu nogalināšanas paliek ap 250 lūšu pavasarī.
Tas pats novērojams ar vilkiem - Latvijā pēc 300 vilku apšaušanas paliek 200 - 300 vilku pavasarī. Kamēr Somijā (kur ir 200 vilku ziemā) un Zviedrijā (kur ir 300 vilku ziemā) vilku medību sezona ir atcelta.
Ļoti pamācošs ir Slovākijas piemērs, kur lūšus nemedī kopš 2000.gada un zinātnieki 2017. gadā novērtēja vietējo lūšu populāciju 197 dzīvnieku apmērā, kamēr meža dienests uz aci veiktajā uzskaitē uzrādīja 1668 lūšus (situācija ar populācijas lieluma noteikšanu gluži kā Latvijā). Attiecībā uz vilkiem ir novērojama šāda tendence - ja 2012.gadā tika nošauti 149 vilki, tad šogad nogalināja vairs tikai 31 vilku.
Bet neko no tā, kas vilku un lūšu jautājumā notiek Eiropā, nevar uzzināt no mednieku apmaksātā susaņina Ozoliņa, kuram ir finansiāli izdevīgi normalizēt esošo vilku un lūšu apšaušanu 65% apmērā no populācijas.
Tā, piemēram, „kādu labumu lūšu esamībā saskatīs tie, kuri lūšus nemedī?!”, brīnās demokrāts Jānis Ozoliņš 2017. gada 22.februārī notikušajā SAP projekta publiskajā apspriedē. Ozoliņaprāt, cilvēkiem pret slepkavošanu iebildumi var būt tikai tad, ja no tā viņiem ir kāds personīgs vai tiešs labums. Lai gan Vācijā cilvēki tērē miljoniem eiro tikai par iespēju ieraudzīt lūšu klātesamības pazīmes dabā. Savukārt Latvijā mednieki vilkus un lūšus šauj tikai tāpēc, ka mednieku vidē valda primitīvais uzskats - lielie plēsēji ir "konkurenti un kaitēkļi".
Savukārt pēc Gunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāla Ozoliņš piedāvāja veidot alternatīvu info sistēmu šobrīd pastāvošajai "no sensācijas līdz sensācijai" (mērķauditorija - plaša sabiedrība).
http://varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/Padomes/VKP/VKP_protokols_1804017.pdf
Protams, tas atkal bija mājiens viņa draugiem medniekiem lai apmaksā viņiem izdevīgas informācijas sacerēšanu.
Secinājums: Latvijas vilku un lūšu kapracim Jānim Ozoliņam nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu un nerādās murdziņi naktīs, ja vien kāds cits apšauj vilkus un lūšus un regulāri samaksā par maizīti un sviestiņu priekš ģimenītes.
Gluži kā B.Grebenščikova dziesmā:
Мы старики, и мы не можем помочь
Но мы никому не хотим мешать
Дайте счет в сберкассе — мы умчимся прочь
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
