Bēdīgi slavenā Kuldīgas rajona prokurore pati savā amatpersonas deklarācijā „uzbūrusi” automašīnu, radot aizdomas par "aizmāršību" vai pat "dāvanu"
PIETIEK23.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenā Kuldīgas rajona prokuratūras prokurore Rūta Leišavniece, kura par saņemtās kompensācijas nedeklarēšanu bija cēlusi apsūdzību Ventspilī noslīkušā zēna vecākiem, pati savā amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu ir „uzbūrusi” automašīnu Toyota Yaris, tās iegādes darījumu nedeklarējot. Par šo faktu Pietiek pārstāvis jau ir vērsies Valsts ieņēmumu dienestā un Ģenerālprokuratūrā.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze, savā amatpersonas deklarācijā par 2016. gadu R. Leišavniece, kas tolaik vēl ir bijusi Valsts policijas inspektore un kadete Valsts policijas koledžā, nav minējusi, ka viņai piederētu kāds reģistrējams transportlīdzeklis.
Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2017. gadu šāds transportlīdzeklis jau ir parādījies – prokurore ir deklarējusi, ka viņas īpašumā ir parādījusies 2015. gada izlaiduma automašīna Toyota Yaris ar 2017. gada reģistrāciju.
Taču sadaļā, kurā jāuzrāda visi gada laikā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, tagadējā prokurore automašīnas iegādes darījumu nav minējusi.
2017. gadā minimālā mēnešalga Latvijā bija 380 eiro, kas nozīmē, ka, ja automašīna iegādāta par summu, kas pārsniegusi 7600 eiro, tās iegādes darījums bija obligāti jādeklarē.
Pašlaik jaunas Toyota Yaris automašīnas cena sākas no 13 900 eiro, taču 2015. gada izlaiduma Toyota Yaris auto arī tagad atbilstoši portālā ss.com izvietoto sludinājumu cenām nav iespējams iegādāties lētāk nekā par 8900 eiro, savukārt 2014. gada izlaiduma Toyota Yaris pašlaik nopērkams par 7700 eiro. Jāpiebilst, ka 2017. gadā 2015. gada izlaiduma Toyota Yaris bija tikai divus gadus veca automašīna ar attiecīgi lielāku tirgus cenu.
Tas diezgan pārliecinoši nozīmē – vai nu tagadējā prokurore (līdzīgi kā vecāki, kam viņa uzrādījusi apsūdzību) ir piemirsusi darījumu deklarēt vai nav domājusi, ka tas jādeklarē, vai arī ir guvusi iespēju auto iegādāties par mākslīgi pazeminātu cenu, kas jau var norādīt uz iespējamu korupciju.
Pašlaik šī informācija ar aicinājumu to izvērtēt jau ir nosūtīta gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Ģenerālprokuratūrai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
