Bēdīgi slavenā ZZS Caunes darbībā un bezdarbībā konstatēta virkne pārkāpumu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija05.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) atkārtoti pieprasījis paskaidrojumus Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētājam Ziedonim Caunem par vairākkārtīgiem un sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem un domes darba organizācijas neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Tāpat ministrija akcentē, ka iepriekš saņemtajos paskaidrojumos gūts apstiprinājums jau agrāk konstatētajiem pārkāpumiem, turklāt vairākos iepriekš uzdotos jautājumos skaidrojumi nav sniegti pēc būtības vai nav sniegti vispār.
Domes darbu vada domes priekšsēdētājs, bet Jelgavas novada domes priekšsēdētāja rīcībā saskatāma izvairīšanās no šā pienākuma, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmē domes darba nepārtrauktību un lemtspēju. Ministrija konstatējusi deputātu tiesību ierobežošanu, apdraudot iespēju pilnvērtīgi pārstāvēt pašvaldības teritorijā dzīvojošos iedzīvotājus, tādējādi veicinot sabiedrības neuzticēšanos gan pieņemtajiem lēmumiem, gan pašai pašvaldībai.
Tāpat ministrija pašvaldības darbā saskata labas pārvaldības principa ievērošanas pārkāpumus. Ministrijai nav pārliecības par racionālu un lietderīgu pašvaldības kustamās un nekustamās mantas apsaimniekošanu, kā arī fiksēti citi iespējami pārkāpumi. Ņemot vērā iepriekš minēto un īstenojot pašvaldību pārraudzības funkciju, esmu pieprasījis paskaidrojumus, kas rakstiski iesniedzami septiņu dienu laikā."
Piemēram, pašvaldība nav ņēmusi vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādījumus attiecībā uz domes sēžu rīkošanu, turklāt domes priekšsēdētājs ierobežojis deputātu tiesības pilnvērtīgi iepazīties ar ārkārtas domes sēdes materiāliem. Tāpat pašvaldības priekšsēdētājs vairākkārt nav ievērojis noteikto domes sēžu un lēmumu pieņemšanas procesuālo kārtību.
Priekšsēdētājs pametis kārtējo domes sēdi, ignorējot klātesošo deputātu norādes uz kvoruma esamību, savukārt paskaidrojumus par šo situāciju ministrijā normatīvo aktu noteiktajā kārtībā nav sniedzis. Tāpat VARAM atkārtoti pieprasa paskaidrojumus par nelikumīgo lēmumu, ar kuru izpilddirektora vietnieci juridiskajos jautājumos pašvaldība aizvietoja ārpakalpojuma sniedzējs.
Iepriekš par šo jautājumu saņemtie paskaidrojumi liecina, ka, iespējams, komersantam ir tikusi uzdota tāda valsts pārvaldes uzdevuma veikšana, ko likums aizliedz deleģēt privātpersonai. Ministrija arī konstatē, ka pašvaldības ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums par juridisko pakalpojumu līguma izbeigšanu nav pienācīgi izpildīts, turklāt tā izpildē nav ievērots likums "Par pašvaldībām".
Pašvaldība nav arī sagatavojusi ministrijas pieprasīto izvērtējumu par pašvaldībai nodarītiem zaudējumiem saistībā ar juridiskā nodrošinājuma pakalpojuma kvalitātes un apmēra kontroli. Ministrija atgādina, ka domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par tiesiskas domes darbības nodrošināšanu un par pašvaldībai nodarīto zaudējumu izvērtēšanas un atlīdzināšanas pieprasīšanu iekļaušanu izskatīšanai domes sēdē.
VARAM, reaģējot uz decembra nogalē saņemtajiem pašvaldības domes deputātu iesniegumiem, secina, ka domes komiteju un sēžu darba organizācijas kārtība neatbilst normatīvo aktu prasībām. Domes priekšsēdētājs pretēji normatīvajos aktos norādītajai kārtībai nav sasaucis domes ārkārtas sēdi pēc atbilstoša deputātu pieprasījuma saņemšanas savukārt kārtējās sēdes darba kārtībā nav iekļāvis jautājumu par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no ieņemamā amata. VARAM, iepazīstoties ar kārtējās domes sēdes darba kārtību, konstatē, ka jautājums par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu tajā nav iekļauts un ir pārkāptas likumā "Par pašvaldībām" noteiktās prasības.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 93. panta otro daļu, ministrs Artūrs Toms Plešs pieprasa iesniegt rakstveida paskaidrojumu par pieprasījumā minētajiem pārkāpumiem.
Red.piez. Šodien Jelgavas novada domes deputātu vairākums atcēla Z. Cauni no domes priekšsēdētāja amata.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
