Bēdīgi slavenā ZZS Caunes darbībā un bezdarbībā konstatēta virkne pārkāpumu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija05.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) atkārtoti pieprasījis paskaidrojumus Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētājam Ziedonim Caunem par vairākkārtīgiem un sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem un domes darba organizācijas neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Tāpat ministrija akcentē, ka iepriekš saņemtajos paskaidrojumos gūts apstiprinājums jau agrāk konstatētajiem pārkāpumiem, turklāt vairākos iepriekš uzdotos jautājumos skaidrojumi nav sniegti pēc būtības vai nav sniegti vispār.
Domes darbu vada domes priekšsēdētājs, bet Jelgavas novada domes priekšsēdētāja rīcībā saskatāma izvairīšanās no šā pienākuma, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmē domes darba nepārtrauktību un lemtspēju. Ministrija konstatējusi deputātu tiesību ierobežošanu, apdraudot iespēju pilnvērtīgi pārstāvēt pašvaldības teritorijā dzīvojošos iedzīvotājus, tādējādi veicinot sabiedrības neuzticēšanos gan pieņemtajiem lēmumiem, gan pašai pašvaldībai.
Tāpat ministrija pašvaldības darbā saskata labas pārvaldības principa ievērošanas pārkāpumus. Ministrijai nav pārliecības par racionālu un lietderīgu pašvaldības kustamās un nekustamās mantas apsaimniekošanu, kā arī fiksēti citi iespējami pārkāpumi. Ņemot vērā iepriekš minēto un īstenojot pašvaldību pārraudzības funkciju, esmu pieprasījis paskaidrojumus, kas rakstiski iesniedzami septiņu dienu laikā."
Piemēram, pašvaldība nav ņēmusi vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādījumus attiecībā uz domes sēžu rīkošanu, turklāt domes priekšsēdētājs ierobežojis deputātu tiesības pilnvērtīgi iepazīties ar ārkārtas domes sēdes materiāliem. Tāpat pašvaldības priekšsēdētājs vairākkārt nav ievērojis noteikto domes sēžu un lēmumu pieņemšanas procesuālo kārtību.
Priekšsēdētājs pametis kārtējo domes sēdi, ignorējot klātesošo deputātu norādes uz kvoruma esamību, savukārt paskaidrojumus par šo situāciju ministrijā normatīvo aktu noteiktajā kārtībā nav sniedzis. Tāpat VARAM atkārtoti pieprasa paskaidrojumus par nelikumīgo lēmumu, ar kuru izpilddirektora vietnieci juridiskajos jautājumos pašvaldība aizvietoja ārpakalpojuma sniedzējs.
Iepriekš par šo jautājumu saņemtie paskaidrojumi liecina, ka, iespējams, komersantam ir tikusi uzdota tāda valsts pārvaldes uzdevuma veikšana, ko likums aizliedz deleģēt privātpersonai. Ministrija arī konstatē, ka pašvaldības ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums par juridisko pakalpojumu līguma izbeigšanu nav pienācīgi izpildīts, turklāt tā izpildē nav ievērots likums "Par pašvaldībām".
Pašvaldība nav arī sagatavojusi ministrijas pieprasīto izvērtējumu par pašvaldībai nodarītiem zaudējumiem saistībā ar juridiskā nodrošinājuma pakalpojuma kvalitātes un apmēra kontroli. Ministrija atgādina, ka domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par tiesiskas domes darbības nodrošināšanu un par pašvaldībai nodarīto zaudējumu izvērtēšanas un atlīdzināšanas pieprasīšanu iekļaušanu izskatīšanai domes sēdē.
VARAM, reaģējot uz decembra nogalē saņemtajiem pašvaldības domes deputātu iesniegumiem, secina, ka domes komiteju un sēžu darba organizācijas kārtība neatbilst normatīvo aktu prasībām. Domes priekšsēdētājs pretēji normatīvajos aktos norādītajai kārtībai nav sasaucis domes ārkārtas sēdi pēc atbilstoša deputātu pieprasījuma saņemšanas savukārt kārtējās sēdes darba kārtībā nav iekļāvis jautājumu par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no ieņemamā amata. VARAM, iepazīstoties ar kārtējās domes sēdes darba kārtību, konstatē, ka jautājums par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu tajā nav iekļauts un ir pārkāptas likumā "Par pašvaldībām" noteiktās prasības.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 93. panta otro daļu, ministrs Artūrs Toms Plešs pieprasa iesniegt rakstveida paskaidrojumu par pieprasījumā minētajiem pārkāpumiem.
Red.piez. Šodien Jelgavas novada domes deputātu vairākums atcēla Z. Cauni no domes priekšsēdētāja amata.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
