Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar Pietiek daudzkārt aprakstīto tehniskās sāls iepirkumu, kurā uzvarējis acīmredzami iepriekš sarunāts pircējs, jāpiemin – tas nav vienīgais "īpatnējais" iepirkums VAS Latvijas autoceļu uzturētājs tagadējās valdes laikā.

Esošā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valde trīs cilvēku sastāvā darbu uzsāka no 24.11.2017. pēc pašreizējā valdes priekšsēdētāja Raita Nešpora un valdes locekļa Viļņa Vitkovska (viena no atbildības sfērām - iepirkumi) apstiprināšanas amatos.

LAU iepriekšējās valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs pirms tam “personīgu iemeslu dēļ” atkāpās no amata, bet valdes locekle (vienlaikus arī LAU Publisko iepirkumu departamenta direktore) Anastasija Udalova iesniedza atlūgumu, kas tika apstiprināts LAU padomē 2018. gada aprīlī.

Iespējams, tas notika saistībā ar ''savdabīgo" šķembu iepirkumu "Frakcionētu šķembu un dolomīta šķembu maisījumu piegāde" (iepirkuma identifikācijas Nr.VAS"LAU"2016/19_AK), kura rezultātā tika noslēgts līgums Nr.3.1.-A.19/2016-90 ar vēlētāju balsu pirkšanas par labu Vienotībai krimināllietā figurējušo SIA Vlakon par 9 miljonu EUR lielu līguma summu.

Par šo iepirkumu un līguma izpildi ir ierosināta krimināllieta un publiski ir daudz informācijas, piemēram - https://www.tvnet.lv/6476508/knab-par-bezdarbibu-ierosina-apsudzet-bijuso-lau-valdes-priekssedetaju-kononovu. Šī iepirkuma sakarā tiek pieminēta arī LAU Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu līgumu kontroles daļas vadītāja Evija Rikveile, kura kādu laiku (par to vēlāk) darbojās nolikumu un līgumu izstrādē arī jaunā LAU valdes priekšsēdētāja Raita Nešpora un valdes locekļa Viļņa Vitkovska (iepirkumu kurators no valdes puses) vadībā un virzībā.

Materiālu un ceļu būvmateriālu iepirkumi (tai skaitā dažādu šķembu iepirkumi) varētu būt "īpaši interesanti" arī tagadējai valdei, jo valsts uzņēmumam ar pāri 70 miljonu EUR gada apgrozījumu liela daļa no visiem iepirkumiem ir vairākus miljonus vērti un, kā jau valsts uzņēmumiem pierasts, LAU ir drošs un stabils maksātājs uzņēmējiem līgumu izpildes laikā un salīdzinoši kūtrs uz līgumsankciju piemērošanu, ja privātie komersanti kavē piegādes vai ir piegādājuši līguma nosacījumiem neatbilstošus materiālus.

Daži iepirkumu piemēri neliecina par esošo LAU valdi kā atbildīgu un rūpīgu saimnieku, tāpēc var izteikt aizdomas, ka "savdabīgie" iepirkumi, iespējams, rada zaudējumus nodokļu maksātājiem un apdraud valsts uzņēmuma reputāciju (tai skaitā uzņēmēju vidū). Piemēram, 2018. gada 12. aprīlī tika izsludināts LAU valdē saskaņotais un apstiprinātais atklātais konkurss "Granīta šķembu iegāde", iepirkuma identifikācijas numurs VAS “LAU” 2018/30_AK (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/10576). Iepirkuma priekšmets - tikai trīs veida granīta šķembas (granīta škembu minerālmateriāls ar noteiktām tehniskām prasībām un raksturlielumiem, sk. iepirkuma nolikuma 2. pielikumu), kaut gan autoceļu segumu uzturēšanā, remontos un izbūvē LAU iepriekš iepirka, izmantoja un izmanto daudzus šķembu paveidus un frakcijas.

Iepirkuma laikā pretendenti uzdeva jautājumus par nolikumu, uz kuriem LAU deva atbildes 26.04.2018. (detalizēti sk. https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/10576 "Komisijas atbilde 26.04.2018. uz uzdotajiem jautājumiem"). Jautājuma būtība - vai LAU šī iepirkuma ietvaros LAU iepirks tikai šķembas no granīta? Pretendenti saņēma Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu līgumu kontroles daļas vadītājas sakompilētu atbildi, kuras būtība - LAU nemainīs iepirkuma priekšmeta tehniskās prasības, t.i. iepirks tikai trīs veidu šķembas ar noteiktām tehniskām prasībām un raksturlielumiem, un tikai šķembas no granīta.

Iepirkuma rezultātā noslēgtās Vispārīgās vienošanās par līgumsummu 1,5 milj. EUR ar izpildes termiņu līdz 31.12.2020. ietvaros "sekmīgi" lielos apjomos (vairāk 50% no kopējā apjoma, pie kam detalizēta informācija, līdzīgi kā publiski izskanējušajā ceļu kaisāmās sāls iepirkumā, tiek slēpta) tika iepirkti cita veida šķembu minerālmateriāli (no granodiorīta, gneisa, diabāza, kvarcdiorīta u.c., tai skaitā to kombinācijas ar granītu) un/vai šķembas ar citām tehniskām prasībām un raksturlielumiem, nekā bija paredzēts nolikuma 2. pielikumā - par to var pārliecināties, apskatot piegādātāju iesniegtās Ekspluatācijas īpašību deklarāciju kopijas (tās piegādātājiem jāiesniedz LAU darbu vadītājiem saskaņā ar vienošanos) par piegādātām šķembām.

Nolikuma vienošanās projektā un arī noslēgtajā vienošanās tekstā ir punkts 2.2.: "Līdzēji vienojas, ka Pircējs ir tiesīgs mainīt Preces specifikāciju (1. pielikums), piegādes nosacījumus un citas ar Vienošanās priekšmetu saistītās izmaiņas, kuru nepieciešamību Pircējs uz Līguma parakstīšanas brīdi nevar paredzēt.", un to LAU izmanto, iepērkot pavisam citus materiālus vai ar citām prasībām, [vispirms noslēdzot vienošanos par viena veida preces piegādi, bet tad pieprasot piegādāt pavisam citu], kas rada aizdomas par apzināta karteļa veidošanu ar LAU rokām un LAU līdzekļu izšķērdēšanu, jo tad vienošanās maksimālā vienības cena precei vairs nav spēkā. Vienošanās punkta 2.2. izmantošana ļauj piegādātājiem pašiem noteikt piegādātā materiāla cenu, jo iesniegtās maksimālās vienības cenas ir tikai konkursa nolikumā minētajiem trim šķembu veidiem. Vienošanās arī nenosaka ierobežojumus izmaiņu veikšanai, ko normālos apstākļos nosaka Publisko iepirkumu likuma 61. pants. Tādā veidā iepirkuma procesa sākuma posmā jau tiek "atslēgti" citi piegādātāji (ražotāji).

Līdz ar to valsts uzņēmums līdzīgu shēmu var piemērot arī citos līgumos vai vispārīgās vienošanās gadījumos, piemēram 24.05.2018. noslēgtā Vispārīgā vienošanās Nr. 3.1.-A.19/2018-72 (iepirkuma identifikācijas Nr. VAS"LAU"2017/34_AK "Frakcionētas šķembas un dolomīta šķembu maisījumu iegāde Ceļu rajonu vajadzībām"). Arī šīs vienošanās ietvaros iznākumā tika iepirktas tādas šķembas un šķembu maisījumi, kuri nebija nolikumā minēti un atkal par piegādātāju noteiktām (neierobežotām) vienības cenām, kas atkal rada pamatotas aizdomas par apzināta karteļa veidošanu ar LAU rokām un LAU līdzekļu izšķērdēšanu.

Šo un citu "naudīgo" materiālu iepirkumu nolikumu veidotāja (saskaņā ar LAU valdes rīkojumiem) bija LAU Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu līgumu kontroles daļas vadītāja, kurai - iespējams, par pārāk lielas informācijas ieguvi un sapratni - LAU valdes priekšsēdētājs uzteica darbu 2018. gada beigās (pēc neoficiālas informācijas, kā iemeslu minot kādu senāku tehniskās sāls piegādes līgumu - ne to, par kuru šogad raksta Pietiek.com). Darījumi esot tikuši veikti LAU vārdā, izmantojot iepriekšminēto punktu 2.2., bet ne šogad minētās SIA LAT SALT TRADE vajadzībām. Pēc neoficiālās informācijas, atlaistā LAU darbiniece E. Rikveile iesniedza tiesā prasību, bet tiesvedības dokumenti, protams, atrodas LAU administrācijā un trešajām personām neesot pieejami. LAU tiesvedību esot zaudējusi, un LAU kopējās izmaksas šim "darījumam" var pārsniegt 100 tūkstošus eiro, kuras jāsedz nodokļu maksātājiem.

Lasot publiskā telpā pieejamo informāciju, redzams, ka tehniskās sāls iepirkumi arī iepriekš bijuši pilni ar aizdomīgiem elementiem. Gadu gaitā šis materiāls nav iepirkts autoceļu segumu kaisīšanai bez lielākiem vai mazākiem skandāliem. Piemēram, 2019. gada 7. janvārī tika noslēgta Vispārīgā vienošanās Nr. 3.1.-A.19/2019-2 (iepirkuma identifikācijas Nr.VAS"LAU"2019/SP_1) ar SIA Nilex trading, SIA LAT SALT TRADE, SIA AKTIVATORS, SIA Ceļi un tilti, SIA Ražošanas Komercfirma "M2" (visi piegādā dažādas kvalitātes tehnisko sāli un/vai halītu no Baltkrievijas ražotāja VAS Belaruskalij, kurš paralēli kālija sāļiem eksportē arī parasto nātrija hlorīdu) un SIA VIATEK 1 (piegādā tehnisko sāli no Vācijas ražotāja ESCO) par tehniskās sāls piegādi bez līgumsummas. Iepirkuma pamatojumu un izraudzīto iepirkuma procedūru pārbaudīja IUB un pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (pieejami IUB dokumenti). Valdes locekļi, izmantojot pieejamos administratīvos resursus (par nodokļu maksātāju līdzekļiem), tai skaitā "sava" advokātu biroja ārpakalpojumus, to apstrīd. Cik šis "darījums" izmaksā LAU, t.i. nodokļu maksātājiem? Un kāda sakritība, ka arī šinī iepirkumā SIA LAT SALT TRADE darbojās ar visai "interesantiem" finanšu dokumentiem.

Nevar izslēgt, ka šai sabiedrībai "tehnisku palīdzību" sniedz LAU valdes priekšsēdētāja dzīvesbiedre - Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, daudzu esošo un jau neesošo uzņēmumu valdes locekle un/vai saistītā persona Ilze Neimane-Nešpora, par kuras uzņēmumu darbību nodokļu "optimizācijā" trešo valstu pilsoņu piederošiem uzņēmumiem publiskā telpā ir sens stāsts (http://www.db.lv/zinas/saistiba-ar-pagani-zonda-registraciju-aizdomas-par-apjomigu-bledibu-154202; https://www.la.lv/gadiem-ciesti-zaudejumi-bet-garaza-divi-superauto; https://www.delfi.lv/auto/zinas/vid-parbaudis-zaudejumus-nesoso-uznemumu-kas-iegadajas-1-8-miljonu-bugatti.d?id=48330871; u.c.). Cerams, ka sabiedrībai vajadzīgā darbošanās nodibinājumā Hospiss LV nav saistīta ar nodokļu "optimizāciju". Par LAU valdes priekšsēdētāja ģimenes iesaisti valsts līdzekļu "apgūšanā" liek domāt arī sievas iespējamā radinieka Mareka Neimaņa (iespējams, brālēns) kļūšana par jaunizveidota departamenta direktoru. Sākumā darbā pieņemšana, protams, notika ar nominācijas komisijas (valdei pakļautie LAU darbinieki) izvērtējumu saskaņā ar kandidāta atbilstības kritērijiem. Bet - kāda sakritība! - gala izvērtēšanas sapulcē pie komisijas esot "nejauši" iegājis arī valdes priekšsēdētājs.

Jautājums: "Vai VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valde darbojas valsts un tās nodokļu maksātāju interesēs?"

Iepriekš par LAU iepirkumiem

https://www.pietiek.com/raksti/jauni_dokumenti_liek_secinat_peksnais_23_tukstosu_tonnu_sals_iepirkums_par_valsts_naudu_bijis_ieprieks_sarunats_lidz_vissikakajam_detalam

Novērtē šo rakstu:

38
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...