Bēdīgi slavenais Guseļņikovs pamēģināšot tiesāties pat ar Eiropas Centrālo banku - arī tā pret viņu izturoties slikti
PIETIEK05.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenais krievu biznesmenis Grigorijs Guseļņikovs, kurš ir faktiskais tagad par PNB banku pārdēvētās Norvik bankas saimnieks, ir publiski paziņojis par vēlmi tiesāties ne tikai ar Latvijas valsti, bet arī ar Eiropas Centrālo banku (ECB), kura pašlaik ir oficiālais PNB bankas darbības uzraudzītājs.
„Guseļņikovs, kurš ir pagaidām pēdējais baņķieris, kas apstrīd to, kā ECB veic savas uzraudzības funkcijas, ir iedzīts stūrī,” baņķiera situāciju raksturo interneta resurss politico.eu, kam Guseļņikovs izklāstījis savus nodomus.
Krievu baņķiera ieskatā ECB daudzos gadījumos slikti izturējusies pret viņa īpašumā esošo banku, tā izvirzījusi nepatiesas pretenzijas, pārņemot bankas pārraudzību, un vispār vēloties panākt bankas darbības pārtraukšanu. Guseļņikovs pret to cīnīšoties pat gadījumā, ja viņam vajadzēšot pārdot pēdējās bikses.
Tikmēr politico.eu norāda, ka kā jebkurai bankai, kas nonāk Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā, arī Guseļņikova bankai ECB martā ir nozīmējusi aktīvu kvalitātes auditu. Tikmēr pats krievu baņķieris paziņojis, ka šādā veidā ECB cenšoties atrast iemeslu, lai slēgtu PNB banku, un viņš uzskatot, ka „tas ir vēl viens pārkāpums”.
Lai gan Guseļņikovam tiesāšanās ar ECB esot nepieciešama, lai „atjaunotu viņa reputāciju”, krievu baņķieris tajā pašā laikā ir paziņojis, ka esot gatavs uz mierizlīgumu.
Tāpat Guseļņikovs aprīļa beigās ir sniedzis interviju arī Krievijas radiostacijai Eho Moskvi, cita starpā paziņojot, ka Latvija vispār esot ļoti korumpēta valsts un tur notiekot lietas, kas Krievijā – kur ar viņa vārdu saistīti vairāki kriminālprocesi - neesot iedomājamas.
Pilna Guseļņikova intervija Eho Moskvi ir atrodama šeit: https://www.youtube.com/watch?v=Nv6f0WF1dWw. Kāds Latvijas banku jomas pārstāvis šo interviju Pietiek raksturoja īsi: „Acīmredzami blēdim un mahinatoram Guseļņikovam ir iestājusies agonijas pēdējā fāze. Nu jau sliktie ir pilnīgi visi – administratori, bankas iepriekšējie īpašnieki, bijušie darbinieki, FKTK, revidenti, valdība, tiesas, Saeima, partijas, Latvijas Banka un tagad arī Eiropas Centrālā banka. Vēl tikai Dievu To Kungu nav pieminējis pie vainīgajiem...”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
