Bēdīgi slavenais Iļja Kozins nosauc jauno Lato Lapsas grāmatu „Muzungu vismelnākajā Āfrikā” par rasistisku un… izdzēšas no „Twitter”
PIETIEK22.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai dažas stundas sestdien pagāja no brīža, kad bēdīgi slavenais „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas sižetu „uzlabotājs” Iļja Kozins sociālajā tīklā Twitter pavēstīja, ka jaunā Lato Lapsas grāmata „Muzungu vismelnākajā Āfrikā” esot rasistiska, un viņš no „Twitter” vienkārši izzuda, izdzēšot savu profilu šajā sociālajā tīklā.
„Rasisms. Tas pats, kas slēpjas aiz runām par „pabalstu kārotājiem no Tuvajiem austrumiem”,” – šādi I. Kozins sestdien raksturoja jauno Lato Lapsas ceļojumu grāmatu, kuru, pēc visa spriežot, ne viņš, ne citi komentētāji nebija lasījuši.
Šo secinājumu „sabiedriskās” LTV žurnālists, kurš plašāku ievērību guva pēc Gunāra Astras pieminekļa atklāšanai veltītā TV sižeta viltošanas, bija izdarījis, iepazīstoties ar izdevniecības „Dienas Grāmata” nule klajā nākušās grāmatas anotāciju.
Tajā bija teikts: „Šī ir vismelnākā Āfrika ar vistrakākajiem, visasinskārākajiem, visalkatīgākajiem, vismežonīgākajiem un vienkārši visnešpetnākajiem nēģeriem. Azartiskam un izzināt gribošam cilvēkam Kongo pasniedz pasakainas veltes — vulkāni un gorillas, zelta un dimantu raktuves un pasaules visīstākie džungļi, burvji un sludinātāji, eksotisku diktatoru mantojums un nekur nesastopama korupcija, pavisam īsti pigmeji un par naudu nenopērkama bēgšana no policijas, zvērīgu slaktiņu atskaņas un pasaules garšīgākie mango… tas viss un vēl tūkstoškārt vairāk gaida, vilina un sauc gluži kā bungu rīboņa no džungļiem un hameleona dziesma, signalizējot par medus krājumu tuvumu…
Bet tie visi tādi eksotiski nieki vien ir. Vēl ir tāda lieta, ka tieši Kongo ir tā vieta zemes virsū, kur jau simtiem gadu koncentrējas tumsa un ļaunums. Un tie nav tikai tukši, dzejiski vārdi: tieši Kongo es esmu visciešāk — un ne pēc savas vēlēšanās — ieskatījies Tumsas acīs, un Viņa ir noraudzījusies manī. Pieskārusies, bet šoreiz aizslīdējusi garām. Man vismaz tā šķiet, kaut gan nekad jau droši nevar zināt. Un tas arī ir tas galvenais, par ko es centīšos jums šai grāmatā pastāstīt. Vienalga, burvji vai pigmeji, vulkāni vai dimanti, — visi mani Kongo stāsti tā vai citādi būs stāsti par tumsu. Par tumsu sirdī.”
Pēc šī „rasisma” atklājuma Twitter aizsākās neliela diskusija, un kāds anonīms profils norādīja: „Vai kāds nevēlas saderēt, ka gļēvais Iļja Kozins spēj tikai tviterī ieburkšķēties par rasismu, bet uzrakstīt iesniegumu policijai vai VDD viņam, viņa valodā runājot, kiška tonka kopš tā brīža, kad Lato Lapsa ataicināja parunāties? Kā biksiņas saslapināja, tā joprojām nav sausas.”
Taču turpinājums bija pārsteidzošs, - jau pāris stundas I. Kozins savu profilu Twitter vienkārši izdzēsa, un Lato Lapsam pat nācās pa jokam taisnoties: „Nē, nemaz neskatieties uz mani tik aizdomīgi, es pilnīgi noteikti neko, tā vienkārši ir apstākļu sakritība... Lūk, Kongo ar tādiem garšīgiem mīkstmiešiem visādi varētu būt atgadījies, bet ne jau pie mums...”
Interesanti, ka I. Kozina viedoklim līdzīgu par jauno grāmatu bija izteikusi arī Sorainen advokātu biroja pārstāve Ieva Andersone: „Man likās, ka izlasu Hjū Loftinga “Doktora Dūlitla” Āfrikas nodaļu aprakstu (izdota pirms aptuveni 100 gadiem).” Tiesa, atšķirībā no I. Kozina viņa no Twitter nav izdzēsusies.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
