Bēdīgi slavenais Kaspars Čerņeckis iecelts par Arvila Ašeradena biroja vadītāju
Pietiek lasītājs24.03.2024.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
No šā gada 25.marta par finanšu ministra Arvila Ašeradena (Jaunā Vienotība) biroja vadītāju ir iecelts līdzšinējais ministra padomnieks nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas jautājumos Kaspars Čerņeckis. Šajā amatā viņš nomaina ilggadējo biroja vadītāju Signi Jantoni, kura tiek pārcelta uz partiju apvienības Jaunā vienotība (JV) ģenerālsekretāres amatu.
Kaspars Čerņeckis lielāko savas karjeras daļu pavadīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijā. Tur viņam tika piedēvēta gan kaislīga cīņa ar vieniem noziedzniekiem, gan tikpat kaislīga citu noziedznieku piesegšana, tādējādi izpelnoties cienījamu vietu VID "astoņkājī".
2016.gadā K.Čerņeckis zaudēja savu ietekmīgo amatu, „pateicoties” agrākās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) nu jau neslēptajai finansiālajai atkarībai no bēdīgi slavenā uzņēmēja Māra Martinsona (iesauka "Kvadrāts").
Pēc nelielas pauzes, kurā K.Čerņeckis strādāja savādā ofšora uzņēmumā, kas par spīti viņa kā VID ģenerāļa pieņemšanai darbā tomēr nokļuva zem tiesībsargājošo iestāžu lupas saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, viņš ar D.Reiznieci-Ozolu amatā nomainījušā Jāņa Reira (Jaunā vienotība) gādību 2019. gadā tika pieņemts darbā Finanšu ministrijā (FM) par ministra padomnieku.
Padomnieka darbs nebija grūts, ikdienā ar ministrijas darba pienākumiem K.Čerņecki parasti neapgrūtināja, ļaujot viņam veikt atbildīgāku darbu - finanšu līdzekļu piesaisti partijai Jaunā vienotība un, pēc paša K.Čerņecka vārdiem, arī pašam ministram.
Pēc J.Reira nomaiņas ar A.Ašeradenu K.Čerņeckis amatu saglabāja, bet no ikdienas darba ministrijā gandrīz vispār tika atstumts. Brīvo laiku K.Čerņeckis pāsvarā pavadīja, komunicējot ar dažādu jomu uzņēmējiem un lielāko uzmanības daļu veltot ienesīgās degvielas jomas pārstāvjiem, kuriem viņš vairāk vai mazāk efektīvi iestāstīja, ka tieši viņš ir tas, ar kuru ir jārunā, lai biznesam būtu mazāki šķēršļi no VID un FM puses.
Savukārt Signe Jantone savu ilggadējās finanšu ministra biroja vadītājas amatu bieži izmantoja, sazinoties ar dažādām amatpersonām un it kā "finanšu ministra vārdā" lūdzot izdarīt lielāku vai mazāku pakalpojumu.
Tādēļ S.Jantonei lēmums pārcelt viņu no ienesīgā "darba" Finanšu ministrijā bija nepatīkams pārsteigums. Kaut arī viņa visiem spēkiem centās radīt iespaidu, ka iecelšana par JV ģenerālsekretāri ir lielisks pavērsiens viņas dzīvē, patiesībā viņa pati un zinoši ļaudis to uztver kā noņemšanu no trases.
Galvenokārt tas ir saistīts ar to, ka S.Jantone ar gadiem kļuva arvien nekaunīgāka un alkatīgāka, apkalpojot arī noziedzīgās pasaules pārstāvjus un arvien vairāk līdzekļiem pielīpot pašas rokām. Katrā ziņā viņas darbošanās sasniedza tādu līmeni, ka pat valsts tiesībsargājošās iestādes, kuras parasti neredz korupciju ierēdņu vidū, vairs nevarēja nereaģēt.
Tādēļ S.Jantones iecelšana par JV ģenerālsekretāri bija gudrs partijas gājiens - aizvācot viņu no FM, var izvairīties no kauna, ka ilggadējai FM biroja vadītājai netiek pagarināta pielaide valsts noslēpumam, vienlaikus ieliekot viņu tādā amatā, kurā līdzekļu vākšana ir oficiāli darba pienākumi.
Savukārt K.Čerņecka iecelšana S.Jantones vietā ir pārsteigums teju visiem FM darbiniekiem. Kopš A.Ašeradena stāšanās amatā nebija iespējams nepamanīt klaji nicinošo A.Ašeradena attieksmi pret K.Čerņecki. Acīmredzot viņa atstāšana amatā bija saistīta tikai un vienīgi ar A.Ašeradena nevēlēšanos iziet uz vēl atklātāku konfrontāciju ar J.Reiru.
Protams, pastāv iespēja, ka A.Ašeradens iedevis šo amatu K.Čerņeckim tikai kā pagaidu amatu, lai no viņa būtu vieglāk atbrīvoties. Tomēr arī tādā gadījumā tas ir neloģiski - kāpēc finanšu ministra biroja vadītāja pienākumus uztic pildīt darbiniekam, kurš nebauda ministra uzticību un nespēja pildīt padomnieka pienākumus?
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
