Bēdīgi slavenās Siguldas tiesneses Grebežnieces Ziemassvētku dāvanas krāpniekiem
Pietiek lasītājs16.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvojas Ziemassvētki, un ne tikai bērni, bet arī parādu jūgā nonākušie cer saņemt Ziemassvētku dāvanas. Gluži kā dāsna Sniegbaltīte tās dala Siguldas tiesas tiesnese Vallija Grebežniece, turklāt pēc principa “visas lozes pilnas”.
Lai gan jau pirms trim gadiem tika nolemts aizdomīgās darbībās pieķertajai Siguldas tiesnesei Vallijai Grebežniecei neuzticēt maksātnespējas lietas, tomēr jaunākā informācija liecina, ka viņa turpina savas nelikumīgās un aizdomīgās darbības, izdabājot iespējamiem krāpniekiem, lai tie panāktu sev vēlamus tiesas spriedumus.
Arvien jauni uzņēmumi turpina savas juridiskās adreses pārreģistrēt tādā veidā, lai lietas izskatīšana nonāktu tieši Siguldas tiesā, kur gluži kā Jēzus piedzimšanas brīnums šīs lietas nonāk pie bēdīgi slavenās tiesneses Vallijas Grebežnieces.
Atgādināšu, ka jau pirms trim gadiem Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secināja, ka kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Vallija Grebežniece maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmusi lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu.
Viens no skaļākajiem gadījumiem, kurā negodprātīgā rīcībā tika pieķerta Vallija Grebežniece, bija “Dobeles dzirnavnieka” mēģinājums no parādnieka – parādos iestigušās zemnieku saimniecības “Zemzari” – piedzīt par preci nesamaksātos 163 tūkstošus eiro.
Lielais graudu pārstrādātājs gaidīja, kad viņam parādu atdos, bet tad ar «Zemzariem» sāka notikt dīvainas lietas - visu saimniecības mantu un nekustamo īpašumu izpārdeva. Par jaunajiem īpašniekiem kļuva acīmredzami ar veco uzņēmumu saistīti cilvēki. Nomainījās arī «Zemzaru» juridiskā adrese, lai tiesāšanās notiktu tieši Siguldā. Tur maksātnespējas lietas skata viena tiesnese - Valija Grebežniece.
«Zemzari» vērsās pie viņas, tiesiskā aizsardzība tika apstiprināta, lai uzņēmums pats varētu izkulties no parādiem, taču šajā plānā bez «Dobeles dzirnavnieka» negaidīti bija uzradušies citi, lielāki aizdevēji. «Dobeles dzirnavniekam» radās aizdomas, ka tie ir fiktīvi, jo viens uzņēmums tikai tajā gadā bija dibināts, bet jau bija paspējis aizdot «Zemzariem», citam gada pārskats bija tikai par 2011.gadu, vēl cits bija izslēgts no PVN reģistra. Visas šīs shēmas rezultātā “Dobeles dzirnavnieks” no lielākā kreditora pēkšņi nonāca kādā 4. vai 5.vietā.
“Tiesnesei nebija dibināta iemesla konstatēt zemnieku saimniecības «Zemzari» tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna atbilstību Maksātnespējas likuma prasībām, jo šis atzinums nav nedz objektīvs, nedz patiess,” skaidri un gaiši teikts Augstākās tiesas nolēmumā.
Tāpat tieši Vallija Grebežniece lēma, ka bijušajam Latvijas Bankas prezidentam pienākas kompensācija no Latvijas Bankas par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piemēroja Ilmāram Rimšēvičam drošības līdzekli – liegumu ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Tiesnese Vallija Grebežniece bija ļoti radoša. Viņa secināja, ka Ilmārs Rimšēvičs aptuveni gadu bijis dīkstāvē. Tas nozīmē – darbinieks ir bijis gatavs strādāt, bet darba devējs – banka – pienākumu veikšanu nav varējis nodrošināt. Tāpēc alga jāsaņem.
Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisijas secinājumā norādīts, ka Vallija Grebežniece no 2008. līdz 2014.gadam izskatījusi 1680 lietas, no tām 1360 civillietas. No desmit lietām, kas apskatītas, četrās konstatējamas nopietnas kļūdas, tajā skaitā trīs sistemātiski viena veida pārkāpumi.
Uzkrītoša ir tiesneses Vallijas Grebežnieces saikne ar maksātnespējas administratoru Andri Bērziņu. Tiesnese skatījusi kopā 13 ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesus un tiesiskās aizsardzības procesus, kurās administrators bija Andris Bērziņš, vēl vienā lietā administrators bija Agris Lūsis, kurš praktizēja vienā birojā ar Andri Bērziņu. Tieslietu padomes ekspertu komisija uzsver, ka nevar vērtē kā nejaušību apstākli, ka septiņās no 14 lietām TAP/ĀTAP parādnieks pirms pieteikuma sniegšanas bija mainījis juridisko adresi uz tādu, kas ir piekritīga Siguldas tiesai.
Eksperti uzsvēruši, ka vairākās lietās pieteicējam labvēlīgi nolēmumi pieņemti par katru cenu, pārkāpjot veselā saprāta robežas.
Jaunākā informācija liecina, ka joprojām ir parādos iestiguši uzņēmumi, kas par katru cenu mēģina nokļūt Vallijas Grebežnieces dāsnajās rokās. Tā SIA “Avelon Capital”, kad banka no tās sāka piedzīt nesamaksāto sešu miljonu eiro kredītu, aši vien no reālās atrašanās vietas Uriekstes ielā 3, Rīgā, kur atrodas tai piederošie zemesgabali, kā arī birojs, savu juridisko adresi pārcēla uz “Grietiņiem” Sējas novadā, lai tiesu lietas piekristu izskatīt Siguldas tiesā. Un, lai arī cik pārsteidzoši tas nebūtu, divas no lietām, kuru novilcināšana neļāva veikt piespiedu piedziņas darbus, nonāca tieši pie Vallijas Grebežnieces.
Tā kā “Avelon Capital” nebija pilnīgi nekādu argumentu, kādēļ tā drīkst parādu nemaksāt un piespiedu piedziņa būtu apturama, Vallijai Grebežniecei nācās rīkoties radoši, lai vismaz uz kādu laiku novilcinātu piespiedu piedziņu. Un radošais risinājums bija gana triviāls – viņa dažu dienu laikā pieņem lēmumu, ka līdz lietas izskatīšanai pēc būtības parādu piedziņas process ir apturams.
Lai gan likums nosaka, ka sūdzības par zvērinātu tiesu izpildītāju izskata 15 dienu laikā, Vallija Grebežniece pamanījās kopumā lietas izskatīšanu novilcināt par veseliem septiņiem mēnešiem. Lai gan prasītāja pārstāvja neierašanās uz tiesu nav nekāds pamats lietas izskatīšanas atlikšanai, tomēr, kad pats “Avelon Capital” paziņo, ka nevarēs ierasties tiesā, Vallija Grebežniece dāsni nākamo tiesas sēdi nozīmē tikai pēc trim mēnešiem. Likums skaidri nosaka, ka arī tad, ja prasītājs nav piedalījies tiesas sēdē, lietu drīkst izskatīt un prasītājam ir tiesības to pārsūdzēt. Tomēr šis likums pants Vallijai Grebežniecei neliedz nozīmēt tiesas sēdi mēnešiem vēlāk.
Tā kā pie tiesneses ir veselas divas “Avelon Capital” sūdzības, tad kopējais novilcināšanas laiks ir septiņi mēneši, kad tomēr viņa ir spiesta pieņemt “Avelon Capital” nelabvēlīgu lēmumu. Bet tikmēr laiks rit, un parādnieks var turpināt iekasēt naudu no saviem nomniekiem, veidot fiktīvas shēmas, lai nauda aizplūstu nezināmā virzienā, kā arī veikt radošas darbības, lai pie apvāršņa parādītos nepārprotami fiktīvs kreditors, kas ļaus bankas prasību padarīt mazāk nozīmīgu un liegt bankai iespēju ietekmēt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesu.
Ja vēl neesat paguvuši uzrakstīt vēstuli Santa Klausam uz Ziemeļpolu, tad varat droši adresēt vēstuli tiesnesei Vallijai Grebežniecei – Šveices iela 27, Sigulda LV 2150, Latvija.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
