Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki Leonīds Volkovs un Ivans Ždanovs nesen aicināja uz nopietniem protestiem, kuros varētu izmantot arī nekonvencionālas metodes, tas nozīmē telpu demolēšanu, kara komisariātu dedzināšanu un vēl vairāk par to. Krievijas vēsture liecina, ka krievi (un citi Krievijā dzīvojošie) spēj rīkot revolūcijas un apvērsumus. Tam gan vēl būtu nepieciešama elites šķelšanās. Bet vai krievi spēj izveidot konsolidētu demokrātiju un nodrošināt likuma varu? Laiks rādīs.

Pagaidām neko nopietnu no tā Krievijas vēsturē neatrodam. Ir, protams, bijusi Novgorodas veče, īsais parlamentārisma posms 20. gs. sākumā un Borisa Jeļcina valdīšanas laiks, bet neko ilgtspējīgu mēs šajā ziņā neesam vēl redzējuši. Novēlu, lai tas kādreiz izdotos, bet pagaidām neticu labam rezultātam. Ticēšu, ja redzēšu.

Volkovs un Ždanovs saprot, ka Putins ir pārkāpis neformālo vienošanos ar tautu: nelieniet politikā (lasi – netraucējiet zagt!), un mēs jūs neaiztiksim, turklāt nedaudz padalīsimies ar naftas dolāriem! Karš, ko ierindas krievi ignorēja, nu ir pieklauvējis pie daudzu pilsoņu durvīm. Tikmēr mēs tiekam kaunināti par nesapratni.

Mums atkal māca demokrātiju

Daudzi steidz pamest Krieviju, veidojot rindas pie Kazahstānas un Gruzijas robežām. Zīmīgi, ka daļa bēgošo pirms izbraukšanas nav padomājuši, ka Z burtu un Georgija lentīti vajadzēja noņemt no automašīnām, un bija pārsteigti, ka ne gruzīniem, ne kazahiem nekas tāds pie sirds neiet. Kādi krievu tūristi pamatīgi sakaitināja gruzīnu sievietes ar vārdiem "Slava Rossiji". Gruzīnietes nav latvietes, un situācija kļuva tik karsta, ka "tūristiem" nācās izkāpt no mikroautobusa.

Tikmēr "TV Doždj" žurnāliste Jekaterina Kotrikadze un daži Krievijas opozīcijas politiķi kaunina Latviju par solidaritātes trūkumu ar vīriešiem, bēgošiem no Krievijas, kuri nevēlas tikt mobilizēti. Krievijas propagandists Dmitrijs Kiseļevs izmantoja Kotrikadzes intervijas fragmentus no sarunas ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi savā raidījumā, lai ar "TV Doždj" žurnālistes palīdzību kritizētu Rietumus un Latviju tai skaitā.

Nedomāju, ka Kotrikadze bija priecīga tikt parādīta Kiseļeva propagandas raidījumā, bet fakts paliek fakts – šoreiz Kremļa un daļas demokrātisko Krievijas žurnālistu vēstījumi lielā mērā sakrita. Kiseļevs bija pietiekami piesardzīgs un veidoja savu sižetu tā, ka Staķa atbildes nebija iekļautas.

Atcerēsimies 90. gadus, kad Eiropas emisāri mācīja mūs, ka vēsturiskais taisnīgums nepastāv, mums viss ir jāaizmirst un jāizdabā Krievijas tautiešu politikas prasībām krievu valodas, pilsonības un izglītības jomā. Tagad mūs kaunina citi. Jekaterina Kotrikadze saka: kā jūs spēsiet nodalīt ieceļojošos labos no sliktajiem? Tāpēc ielaidiet visus!

Žurnālistes argumentu lietosim pret viņu pašu – tur jau tā lieta, ka nevaram nodalīt, nav tādu iespēju, tāpēc pagaidām nelaidīsim gandrīz nevienu. Kremļa lakstīgala Margarita Simoņana kādā TV raidījumā teica, ka uz Eiropu atkal var nākties braukt tūristiem, kuri apjūsmos baznīcu torņus... Tas ir mājiens ar mietu par GRU slepkavu eventuālo ieceļošanu.

No "demokrātiem" uz "liberāļiem"

Agrāk, kad vēl braucu uz Krieviju uz dažādiem politikas semināriem un konferencēm, ievēroju, ka demokrātiski domājošos krievos bieži vien bija klātesošs spilgts neiecietības elements pret citādi domājošiem, tāda melnbalta pieeja, kas diskusijā ar atšķirīgi domājošiem var radīt spriedzi.

Ap 2005.–2008. gadu Krievijā Putina opozīciju nesauca par liberāļiem, toreiz vēl bija spēkā 90. gadu sadalījums: demokrāti pret autoritārisma atbalstītājiem un dažādiem "hozaistveņņikiem" (saimniekotājiem). Arī diskusiju tēmas bija saistītas ne ar LGBT un līdzīgiem jautājumiem, bet ar godīgām vēlēšanām, preses brīvību, likuma varu, ko demokrātiskās valstīs atbalsta kā sociāldemokrāti un liberāļi, tā arī konservatīvie. Kremlis samainīja virsrakstus, demokrāti pēkšņi kļuva par liberāļiem. Daļa demokrātisko krievu to pat nepamanīja, savukārt cita daļa piekrita, jo apzinājās sevi tieši kā liberāļus, nevis kā citu politisko ideoloģiju aizstāvjus.

Jēdzienu nomaiņa Kremlim kalpoja ar sevišķu mērķi. Ap 2007.–2009. gadu Krievijas ārpolitikas konceptuālie dokumenti tika piesātināti ar "civilizāciju dialoga/sadursmju" un "krievu pasaules" idejām. Kremļa propagandistiem bija grūti skaidrot savai tautai, ka likuma vara un demokrātija ir slikta, tāpēc Putina un viņa draugu nenomainībai bija jāvelk citas konfrontācijas robežas, kurās varēja ievilkt arī daļu Rietumu, proti – "tradicionālā Krievija" pret "izvirtušo Eiropu".

Kā kristietis saku: jā, Eiropā ir ļoti daudz grēka, bet, vērojot Krievijā notiekošo, vēlos paust: Krievijā grēka ir katastrofāli daudz, turklāt valsts aprūpētā Baznīca ir sakompromitējusi sevi ar nespēju pateikt taisnību valdniekam par pareizticīgo ukraiņu nogalināšanu. Maskavas patriarhāta vadības atbalsts Krievijas agresijai ir nožēlojama parādība, gļēvums nav garīgums. Savukārt, ja atbalsts ir pārliecības, nevis gļēvuma dēļ, tad aina nav īpaši labāka.

Ja sadursmē "demokrātija pret autoritārismu" Maskavai bija grūti atrast sabiedrotos Eiropas Savienībā un ASV, tad pretstāve "tradicionālisms (un konservatīvisms) pret liberālismu" labi der arī Eiropā un Amerikā, lai mantotu Lepēnu un citus. Latvijas liberāļi un kreisie spītīgi nevēlas atzīt, ka vairums Polijas un Baltijas konservatīvo labāk redzētu Putinu ejam, nevis nākam. Tā vietā viņi palīdz Putinam melot, ka viņš ir konservatīvais, kurš pats, protams, saka, ka cīnoties Ukrainā pret "geijropu". Patiesībā viņš cīnās par savu varu un savu draugu, miljardieru, netraucētām iespējām izzagt Krieviju.

Kā konservatīvisma ideju atbalstītājs ceru, ka Putina režīms aizies pa pieskari, jo tad Eiropas radikālajiem liberāļiem (tiem, kuri de facto ir pa kreisi no centra) vairs nebūs iespējams sasaistīt nesaistāmo – Eiropas konservatīvismu un putinismu. Kāds sakars ir konservatīvisma ideju pamatlicējam – britu domātājam Edmundam Bērkam – ar Ļeņingradas pašpuiku Putinu? Nekāds! Bet tiem, kas mūsdienās koķetē ar Marksu, lamā Eiropas konservatīvos un līdz ar to palīdz Kremlim stāstīt pasakas, atgādināšu, ka Latvijā tieši nacionālkonservatīvie pirmie iestājās par Kremļa dezinformācijas ierobežošanu un okupekļa gāšanu, kamēr liberāļi vēl ilgi runāja par "multi-kulti" un Eiropu kā caurstaigājamu šķūni.

Putins palīdzēja lielai daļai liberāļu attapties un attieksmē pret Krievijas tautiešu politiku nostāties vēstures pareizajā pusē, kur viņus jau sen gaidīja Latvijas un Polijas nacionālkonservatīvie. Lamāsiet poļus, tāpat kā daļa no jums kopā ar Ragozinu lamāja azoviešus? Polija līdz ar Ukrainu kļūs par svarīgu gravitācijas centru Eiropas nākotnes drošības arhitektūrā. Tieši konservatīvā Polija spēj iestāties pret putinisko Krieviju tā, kā reta valsts to spēj. Liberālā Francija un Vācija pat tuvu nestāv.

Ar Krievijas demokrātu pārdēvēšanu par liberāļiem Kremlim izdevās viņus ievilināt idejiskā slazdā, samazinot iespēju, ka Krievijas konservatīvi domājošie iedzīvotāji varētu nostāties pret Putina autoritāro režīmu. Ja nespējat kādu kustību apturēt, tad nostājieties tās vadībā un novirziet tās darbības virzienu jums vajadzīgajā gultnē! Ar jauno šķeļošo līniju Kremlim zināmā mērā izdevās sašaurināt un kompromitēt demokrātijas ideju to krievu acīs, kuri ēd TV propagandu rītā un vakarā.

Liberāla impērija?

Atgriežoties pie Jekaterinas Kotrikadzes un "TV Doždj" vēstījumiem par to, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm būtu jāielaiž visi (vai lielākā daļa) no Krievijas izceļot gribošie, vēlos paust, ka viņas vēstījums vairāk iekļaujas kreisā liberālisma ietvarā un ne tik daudz impērismā. Tā spriežu, jau vairākus gadus klausoties Kotrikadzes vēstījumos RTVi kanālā (agrāk) un tagad "TV Doždj".

Kotrikadze vairākus gadus kritizējusi Putina politiku kā reti kurš Krievijas žurnālists. Cienu viņu par to. Bet nav jau arī tā, ka liberālisms krievu gaumē nekad un necik nebūtu savienojams ar impērismu. Krievijas politiķis Anatolijs Čubaiss pirms daudziem gadiem izteicās, ka Krievija varot būt "liberāla impērija". Pirms dažiem mēnešiem viņš tika nobildēts Turcijā, no bankomāta izņemot naudu... Mums nekas īpaši no tā nemainās, jo vienalga, vai motivācija ir radikāls liberālisms vai impērisms, šoreiz Krievijas demokrātisko žurnālistu un putinistu vēstījums sakrīt – ļaujiet krieviem darīt pie jums, ko viņi vēlas!

No mums atšķirīga nostāja migrācijas un dažādos ārpolitikas jautājumos ir arī citiem, kurus par Putina draugiem nenosauksi. Mihails Hodorkovskis reiz teica, ka Kaukāzu nedrīkst atlaist, jo Krievija ir karojusi par to. Visspilgtākais negatīvais piemērs laikam ir Ukrainu kauninošais Leonīds Ragozins, kurš ar vārdiskiem uzbrukumiem latviešiem un ukraiņiem "Twitter" platformā ir daudzus sakaitinājis Latvijā. Lielbritānijā (un Jūrmalā) dzīvojošais Jevgēņijs Čičvarkins izteicās negatīvi par Latvijas pilsonības politiku, jo tā esot atgrūdusi krievus.

Lielas impērijas pēctečiem laikam ir grūti saprast skaitliski mazu nāciju ilgas pēc brīvības un pašnoteikšanās. Dārgie krievu kolēģi, varbūt jums kādreiz izdosies panākt savā zemē to, ko mācāt pie mums? Lūdzu, neaizmirstiet, ka Latvija ir unitāra nācijvalsts, nevis federatīva, daudznacionāla valsts, kā jūs dēvējat Krieviju. Atzīšos, ka ar interesi klausos gan Hodorkovski, gan Kotrikadzi un Čičvarkinu, kad viņi ir runā par Putina režīma destruktīvo raksturu. Viņiem jau nav arī jāiekļaujas ne manā, ne kāda cita cilvēka vērtību rāmī. Nevajadzētu skatīties ne uz vienu cilvēku kā dievu vai velnu. Te gan ir cits jautājums – vai Latvijai ir jābūt krievu demokrātiskajam "media hub" (mediju tiltam) uz Krieviju un tās iedzīvotāju prātiem un sirdīm?

Jekaterina Kotrikadze kādā no raidījumiem, runājot par nepieciešamību ietekmēt situāciju Krievijā, savienoja Rietumos un Krievijā dzīvojošos labas gribas cilvēkus un lietoja apvienojošo "mēs". Doma izskanēja aptuveni šādi: "mums" kopā ir jādara viss, lai Putina režīms pārtrauktu karu. Jā, tikai kā? Pirmkārt, Latvija, atbalstot Ukrainu karā, jau zāģē Putina varas pīlāru. Otrkārt, mums nav jāielaiž pie sevis tūkstoši to, kuri līdz šim bija mierā ar agresīvo kleptokrātu režīmu Krievijā. Vēl vairāk – ja nu krievu vīriešu palikšana Krievijā veicinās Putina režīma krišanu, ko mēs labprāt piedzīvotu? Kotrikadzes lietotais "mēs" un "mums" raisīja pārdomas arī par pilsonisko sabiedrību bez robežām.

Ap 2005. gadu ANO ietvaros tika aktīvi kultivēta ideja – "responsibility to protect" (pienākums aizstāvēt), kas daļēji aizvietoja pirms tam lietoto jēdzienu "humānā intervence". Jēdziena būtība ir tāda, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāiejaucas, ja kādā no valstīm tiek rupji pārkāptas cilvēktiesības. Ja notiek genocīds, etniskā tīrīšana, tad šaubu nav, bet ja kas mazāk? Kur ir robeža, pēc kuras sākas iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās un teritoriālās integritātes neaizskaramības pārkāpums? Liberālā doma šajā jautājumā ir tāda, ka valstu robežām nav jābūt tik lielai lomai kā agrāk un valstu A un B pilsoniskajai sabiedrībai ir jāsoļo pāri robežām un jāpalīdz valsts C pilsoniskajai sabiedrībai cīnīties par tās tiesībām. Solidaritāte ir laba lieta, bet kā lai palīdz tiem, kuri nemaz nevēlas demokrātiju un likuma varu?

Dibini Krievijā partijas, cik gribi, bet beigās vienmēr būs komunistiskā

Krievijas demokrātiski domājošo pilsoņu traģēdija ir tā, ka viņi ir mazākumā savā valstī. Atskatoties Krievijas vēsturē, varam novērot (novērojums, starp citu, ir viena no zinātniskajām metodēm), ka tur valda specifiska "noturība" pret demokrātiju. Angliski šo vārdu var tulkot kā "resilience". Minētais jēdziens pirms dažiem gadiem kļuva populārs, runājot par sabiedrības noturību pret propagandu un dezinformāciju. "Resilience" ideja ir tāda, ka objektam pēc trieciena vai spiediena ir jābūt spējīgam atjaunot iepriekšējo formu. Objekts šajā kontekstā ir sabiedrība, tās uzskati un noskaņojums, kam ar dezinformāciju uzbrūk ārējs aktors.

Nu, lūk – lai kādas demokrātiskas reformas Krievijas impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā būtu notikušas, tās ilgst salīdzinoši neilgu laiku, un cilvēki atkal meklē caru, tātad atgriežas atpakaļ ierastajā formā. Pat ja nemeklē, tad vismaz padevīgi pakļaujas pirmajam, kurš piesakās valdīt. Kāpēc mums sist ar konstitūcijas tekstu pa galvu tam, kurš saka – vai, kā mīlu to caru, kurš piecēla Krievzemi no ceļiem!

Tad nu kam mums palīdzēt? Ceru, ka kādreiz Krievija būs demokrātiska un tajā beidzot būs vārda un reliģijas brīvība, bet nezinu, vai to pieredzēšu. Te uzsveru, ka rakstu par ilgtermiņa izmaiņām, nevis kārtējo revolūciju vai apvērsumu, kas, protams, ir iespējams. Pirms pāris mēnešiem Jeila Universitātē (ASV) runāju ar kādu ASV armijas virsnieku, kurš izteica sajūsmu par ukraiņu kareivjiem, kuri drosmīgi un veiksmīgi cīnās. Tieši pašu ukraiņu sniegums bija tas izšķirošais faktors, kas lika amerikāņiem un citiem mainīt nostāju par viņu palīdzības Ukrainai raksturu. Ja sākumā tas bija – "demage control" (kontrolēt jeb mazināt bojājumu apjomu), tad ukraiņu kaujas spars to mainīja uz – "help to win" (palīdzēt uzvarēt).

Un kā lai palīdz Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai? Diemžēl būtiskām izmaiņām Krievijā varētu palīdzēt drīzāk Vācijas un Japānas pieredze, nevis demokratizācijas programmas un granti. Tas, ko "TV Doždj" dara Krievijas virzienā, ir labi, bet mums nav pienākuma pamatīgi ieguldīties Krievijas demokratizācijā, kamēr krievi paši nekļūst kā ukraiņi, kuri drosmīgi cīnījās Maidanā un tagad frontē. Un vēl mazāk mums jāpievēršas no Krievijas bēgošo uzņemšanai Latvijā.

Nobeigumā

Jekaterina Kotrikadze nesaņēma atbalstu savām idejām par migrāciju, kad intervēja ideoloģiski tuvos Andreju Judinu, Mariju Golubevu un Mārtiņu Staķi. Kā nesen trāpīgi norādīja Bens Latkovskis – tas ir tāpēc, ka kreisi liberālā ideoloģija, saskaroties ar nacionālās drošības realitāti, sabirst drumslās. Nacionālās drošības sfērā starp Latvijas konservatīvajiem un liberālajiem šodien galvenajos jautājumos valda konsenss, ko palīdzēja panākt Putins, iebrūkot Ukrainā. No pamatstraumes gan atšķiras kreisi noskaņoto jauniešu skatījums uz Valsts aizsardzības dienestu. Ja valsts ir izveidojusies netīšām un ja tai ir tikai ekonomiski mērķi, tad jau indivīds tos var sasniegt arī citā valstī, kura nekaro, vai ne tā, jaunie marksisti?

Šādos apstākļos Krievijas neatkarīgie mediji kļūst par tādu kā glābšanas riņķi Krievijas absolūti sagrautajam tēlam un ietekmei. No represijām paglābušies, šie mediji kritizē Krievijas karu un aizstāv Ukrainu. Taču vienlaikus apšauba ES sankciju lietderību, padomju pieminekļu nojaukšanu, aizstāv Krievijas pilsoņu arī turpmāku brīvu ceļošanu Eiropā.

Atgādināšu, ka mēs savas "uzņemšanas kvotas" jau esam ar uzviju pārpildījuši padomju okupācijas laikā. Kad 2000. gadā pirmo reizi devos uz kādu kristīgu konferenci ASV, zināju, ka ierēdnim uz robežas ir vara mani neielaist, pat ja man ir vīza. Ja radīšu neuzticību, zīmogu pasē neiespiedīs, un dodies mājās! Atceros, ka respektēju to, jo sapratu, ka man ir tiesības pieteikties, bet viņiem tiesības ielaist vai neielaist. Man iebraukšanu neliedza, bet, ja tas nebūtu noticis, es neteiktu, ka manas cilvēktiesības ir pārkāptas, jo varu taču doties uz daudzām citām valstīm, turklāt bez vīzas.

Tad nu, draugi, respektējiet arī jūs Latvijas tiesības izvēlēties, kurus ielaist, kurus ne! Ja esat pilsoņi vārda īstajā nozīmē, tad esiet atbildīgi par to, ko jūsu valsts dara. Ja esat nomadu piemājotāji teritorijā ar nosaukumu "Krievija", tad tā ir cita lieta. Tad protams, ja vēlaties, varat doties arī uz citām "teritorijām". Savukārt, ja izvēlēsities doties uz īstām valstīm, kurās ir pilsoņi, tad respektējiet mūsu brīvību teikt "jā" vai "nē". Krievijā pašlaik nepastāv valstiskums tajā izpratnē, kādā par valsti spriežam Rietumos. Par to – kādā no nākamajiem rakstiem.

Novērtē šo rakstu:

73
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

21

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

FotoZaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa celšanu, kas kā slēpts nodoklis būtiski negatīvi ietekmēs iedzīvotāju maksātspēju un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.
Lasīt visu...

12

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

FotoLabrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā, var turpināt ierasto ikdienu ar šņabi galvenajās pārtikas lielveikalu rindās un statistiku, kas apstiprina alkoholismu vai nerūpēšanos par bērniem.
Lasīt visu...

12

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

FotoNeraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir vairākas reizes lielāki. Taču maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju ienākumi saglabājas nemainīgā līmenī.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...