Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki Leonīds Volkovs un Ivans Ždanovs nesen aicināja uz nopietniem protestiem, kuros varētu izmantot arī nekonvencionālas metodes, tas nozīmē telpu demolēšanu, kara komisariātu dedzināšanu un vēl vairāk par to. Krievijas vēsture liecina, ka krievi (un citi Krievijā dzīvojošie) spēj rīkot revolūcijas un apvērsumus. Tam gan vēl būtu nepieciešama elites šķelšanās. Bet vai krievi spēj izveidot konsolidētu demokrātiju un nodrošināt likuma varu? Laiks rādīs.

Pagaidām neko nopietnu no tā Krievijas vēsturē neatrodam. Ir, protams, bijusi Novgorodas veče, īsais parlamentārisma posms 20. gs. sākumā un Borisa Jeļcina valdīšanas laiks, bet neko ilgtspējīgu mēs šajā ziņā neesam vēl redzējuši. Novēlu, lai tas kādreiz izdotos, bet pagaidām neticu labam rezultātam. Ticēšu, ja redzēšu.

Volkovs un Ždanovs saprot, ka Putins ir pārkāpis neformālo vienošanos ar tautu: nelieniet politikā (lasi – netraucējiet zagt!), un mēs jūs neaiztiksim, turklāt nedaudz padalīsimies ar naftas dolāriem! Karš, ko ierindas krievi ignorēja, nu ir pieklauvējis pie daudzu pilsoņu durvīm. Tikmēr mēs tiekam kaunināti par nesapratni.

Mums atkal māca demokrātiju

Daudzi steidz pamest Krieviju, veidojot rindas pie Kazahstānas un Gruzijas robežām. Zīmīgi, ka daļa bēgošo pirms izbraukšanas nav padomājuši, ka Z burtu un Georgija lentīti vajadzēja noņemt no automašīnām, un bija pārsteigti, ka ne gruzīniem, ne kazahiem nekas tāds pie sirds neiet. Kādi krievu tūristi pamatīgi sakaitināja gruzīnu sievietes ar vārdiem "Slava Rossiji". Gruzīnietes nav latvietes, un situācija kļuva tik karsta, ka "tūristiem" nācās izkāpt no mikroautobusa.

Tikmēr "TV Doždj" žurnāliste Jekaterina Kotrikadze un daži Krievijas opozīcijas politiķi kaunina Latviju par solidaritātes trūkumu ar vīriešiem, bēgošiem no Krievijas, kuri nevēlas tikt mobilizēti. Krievijas propagandists Dmitrijs Kiseļevs izmantoja Kotrikadzes intervijas fragmentus no sarunas ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi savā raidījumā, lai ar "TV Doždj" žurnālistes palīdzību kritizētu Rietumus un Latviju tai skaitā.

Nedomāju, ka Kotrikadze bija priecīga tikt parādīta Kiseļeva propagandas raidījumā, bet fakts paliek fakts – šoreiz Kremļa un daļas demokrātisko Krievijas žurnālistu vēstījumi lielā mērā sakrita. Kiseļevs bija pietiekami piesardzīgs un veidoja savu sižetu tā, ka Staķa atbildes nebija iekļautas.

Atcerēsimies 90. gadus, kad Eiropas emisāri mācīja mūs, ka vēsturiskais taisnīgums nepastāv, mums viss ir jāaizmirst un jāizdabā Krievijas tautiešu politikas prasībām krievu valodas, pilsonības un izglītības jomā. Tagad mūs kaunina citi. Jekaterina Kotrikadze saka: kā jūs spēsiet nodalīt ieceļojošos labos no sliktajiem? Tāpēc ielaidiet visus!

Žurnālistes argumentu lietosim pret viņu pašu – tur jau tā lieta, ka nevaram nodalīt, nav tādu iespēju, tāpēc pagaidām nelaidīsim gandrīz nevienu. Kremļa lakstīgala Margarita Simoņana kādā TV raidījumā teica, ka uz Eiropu atkal var nākties braukt tūristiem, kuri apjūsmos baznīcu torņus... Tas ir mājiens ar mietu par GRU slepkavu eventuālo ieceļošanu.

No "demokrātiem" uz "liberāļiem"

Agrāk, kad vēl braucu uz Krieviju uz dažādiem politikas semināriem un konferencēm, ievēroju, ka demokrātiski domājošos krievos bieži vien bija klātesošs spilgts neiecietības elements pret citādi domājošiem, tāda melnbalta pieeja, kas diskusijā ar atšķirīgi domājošiem var radīt spriedzi.

Ap 2005.–2008. gadu Krievijā Putina opozīciju nesauca par liberāļiem, toreiz vēl bija spēkā 90. gadu sadalījums: demokrāti pret autoritārisma atbalstītājiem un dažādiem "hozaistveņņikiem" (saimniekotājiem). Arī diskusiju tēmas bija saistītas ne ar LGBT un līdzīgiem jautājumiem, bet ar godīgām vēlēšanām, preses brīvību, likuma varu, ko demokrātiskās valstīs atbalsta kā sociāldemokrāti un liberāļi, tā arī konservatīvie. Kremlis samainīja virsrakstus, demokrāti pēkšņi kļuva par liberāļiem. Daļa demokrātisko krievu to pat nepamanīja, savukārt cita daļa piekrita, jo apzinājās sevi tieši kā liberāļus, nevis kā citu politisko ideoloģiju aizstāvjus.

Jēdzienu nomaiņa Kremlim kalpoja ar sevišķu mērķi. Ap 2007.–2009. gadu Krievijas ārpolitikas konceptuālie dokumenti tika piesātināti ar "civilizāciju dialoga/sadursmju" un "krievu pasaules" idejām. Kremļa propagandistiem bija grūti skaidrot savai tautai, ka likuma vara un demokrātija ir slikta, tāpēc Putina un viņa draugu nenomainībai bija jāvelk citas konfrontācijas robežas, kurās varēja ievilkt arī daļu Rietumu, proti – "tradicionālā Krievija" pret "izvirtušo Eiropu".

Kā kristietis saku: jā, Eiropā ir ļoti daudz grēka, bet, vērojot Krievijā notiekošo, vēlos paust: Krievijā grēka ir katastrofāli daudz, turklāt valsts aprūpētā Baznīca ir sakompromitējusi sevi ar nespēju pateikt taisnību valdniekam par pareizticīgo ukraiņu nogalināšanu. Maskavas patriarhāta vadības atbalsts Krievijas agresijai ir nožēlojama parādība, gļēvums nav garīgums. Savukārt, ja atbalsts ir pārliecības, nevis gļēvuma dēļ, tad aina nav īpaši labāka.

Ja sadursmē "demokrātija pret autoritārismu" Maskavai bija grūti atrast sabiedrotos Eiropas Savienībā un ASV, tad pretstāve "tradicionālisms (un konservatīvisms) pret liberālismu" labi der arī Eiropā un Amerikā, lai mantotu Lepēnu un citus. Latvijas liberāļi un kreisie spītīgi nevēlas atzīt, ka vairums Polijas un Baltijas konservatīvo labāk redzētu Putinu ejam, nevis nākam. Tā vietā viņi palīdz Putinam melot, ka viņš ir konservatīvais, kurš pats, protams, saka, ka cīnoties Ukrainā pret "geijropu". Patiesībā viņš cīnās par savu varu un savu draugu, miljardieru, netraucētām iespējām izzagt Krieviju.

Kā konservatīvisma ideju atbalstītājs ceru, ka Putina režīms aizies pa pieskari, jo tad Eiropas radikālajiem liberāļiem (tiem, kuri de facto ir pa kreisi no centra) vairs nebūs iespējams sasaistīt nesaistāmo – Eiropas konservatīvismu un putinismu. Kāds sakars ir konservatīvisma ideju pamatlicējam – britu domātājam Edmundam Bērkam – ar Ļeņingradas pašpuiku Putinu? Nekāds! Bet tiem, kas mūsdienās koķetē ar Marksu, lamā Eiropas konservatīvos un līdz ar to palīdz Kremlim stāstīt pasakas, atgādināšu, ka Latvijā tieši nacionālkonservatīvie pirmie iestājās par Kremļa dezinformācijas ierobežošanu un okupekļa gāšanu, kamēr liberāļi vēl ilgi runāja par "multi-kulti" un Eiropu kā caurstaigājamu šķūni.

Putins palīdzēja lielai daļai liberāļu attapties un attieksmē pret Krievijas tautiešu politiku nostāties vēstures pareizajā pusē, kur viņus jau sen gaidīja Latvijas un Polijas nacionālkonservatīvie. Lamāsiet poļus, tāpat kā daļa no jums kopā ar Ragozinu lamāja azoviešus? Polija līdz ar Ukrainu kļūs par svarīgu gravitācijas centru Eiropas nākotnes drošības arhitektūrā. Tieši konservatīvā Polija spēj iestāties pret putinisko Krieviju tā, kā reta valsts to spēj. Liberālā Francija un Vācija pat tuvu nestāv.

Ar Krievijas demokrātu pārdēvēšanu par liberāļiem Kremlim izdevās viņus ievilināt idejiskā slazdā, samazinot iespēju, ka Krievijas konservatīvi domājošie iedzīvotāji varētu nostāties pret Putina autoritāro režīmu. Ja nespējat kādu kustību apturēt, tad nostājieties tās vadībā un novirziet tās darbības virzienu jums vajadzīgajā gultnē! Ar jauno šķeļošo līniju Kremlim zināmā mērā izdevās sašaurināt un kompromitēt demokrātijas ideju to krievu acīs, kuri ēd TV propagandu rītā un vakarā.

Liberāla impērija?

Atgriežoties pie Jekaterinas Kotrikadzes un "TV Doždj" vēstījumiem par to, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm būtu jāielaiž visi (vai lielākā daļa) no Krievijas izceļot gribošie, vēlos paust, ka viņas vēstījums vairāk iekļaujas kreisā liberālisma ietvarā un ne tik daudz impērismā. Tā spriežu, jau vairākus gadus klausoties Kotrikadzes vēstījumos RTVi kanālā (agrāk) un tagad "TV Doždj".

Kotrikadze vairākus gadus kritizējusi Putina politiku kā reti kurš Krievijas žurnālists. Cienu viņu par to. Bet nav jau arī tā, ka liberālisms krievu gaumē nekad un necik nebūtu savienojams ar impērismu. Krievijas politiķis Anatolijs Čubaiss pirms daudziem gadiem izteicās, ka Krievija varot būt "liberāla impērija". Pirms dažiem mēnešiem viņš tika nobildēts Turcijā, no bankomāta izņemot naudu... Mums nekas īpaši no tā nemainās, jo vienalga, vai motivācija ir radikāls liberālisms vai impērisms, šoreiz Krievijas demokrātisko žurnālistu un putinistu vēstījums sakrīt – ļaujiet krieviem darīt pie jums, ko viņi vēlas!

No mums atšķirīga nostāja migrācijas un dažādos ārpolitikas jautājumos ir arī citiem, kurus par Putina draugiem nenosauksi. Mihails Hodorkovskis reiz teica, ka Kaukāzu nedrīkst atlaist, jo Krievija ir karojusi par to. Visspilgtākais negatīvais piemērs laikam ir Ukrainu kauninošais Leonīds Ragozins, kurš ar vārdiskiem uzbrukumiem latviešiem un ukraiņiem "Twitter" platformā ir daudzus sakaitinājis Latvijā. Lielbritānijā (un Jūrmalā) dzīvojošais Jevgēņijs Čičvarkins izteicās negatīvi par Latvijas pilsonības politiku, jo tā esot atgrūdusi krievus.

Lielas impērijas pēctečiem laikam ir grūti saprast skaitliski mazu nāciju ilgas pēc brīvības un pašnoteikšanās. Dārgie krievu kolēģi, varbūt jums kādreiz izdosies panākt savā zemē to, ko mācāt pie mums? Lūdzu, neaizmirstiet, ka Latvija ir unitāra nācijvalsts, nevis federatīva, daudznacionāla valsts, kā jūs dēvējat Krieviju. Atzīšos, ka ar interesi klausos gan Hodorkovski, gan Kotrikadzi un Čičvarkinu, kad viņi ir runā par Putina režīma destruktīvo raksturu. Viņiem jau nav arī jāiekļaujas ne manā, ne kāda cita cilvēka vērtību rāmī. Nevajadzētu skatīties ne uz vienu cilvēku kā dievu vai velnu. Te gan ir cits jautājums – vai Latvijai ir jābūt krievu demokrātiskajam "media hub" (mediju tiltam) uz Krieviju un tās iedzīvotāju prātiem un sirdīm?

Jekaterina Kotrikadze kādā no raidījumiem, runājot par nepieciešamību ietekmēt situāciju Krievijā, savienoja Rietumos un Krievijā dzīvojošos labas gribas cilvēkus un lietoja apvienojošo "mēs". Doma izskanēja aptuveni šādi: "mums" kopā ir jādara viss, lai Putina režīms pārtrauktu karu. Jā, tikai kā? Pirmkārt, Latvija, atbalstot Ukrainu karā, jau zāģē Putina varas pīlāru. Otrkārt, mums nav jāielaiž pie sevis tūkstoši to, kuri līdz šim bija mierā ar agresīvo kleptokrātu režīmu Krievijā. Vēl vairāk – ja nu krievu vīriešu palikšana Krievijā veicinās Putina režīma krišanu, ko mēs labprāt piedzīvotu? Kotrikadzes lietotais "mēs" un "mums" raisīja pārdomas arī par pilsonisko sabiedrību bez robežām.

Ap 2005. gadu ANO ietvaros tika aktīvi kultivēta ideja – "responsibility to protect" (pienākums aizstāvēt), kas daļēji aizvietoja pirms tam lietoto jēdzienu "humānā intervence". Jēdziena būtība ir tāda, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāiejaucas, ja kādā no valstīm tiek rupji pārkāptas cilvēktiesības. Ja notiek genocīds, etniskā tīrīšana, tad šaubu nav, bet ja kas mazāk? Kur ir robeža, pēc kuras sākas iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās un teritoriālās integritātes neaizskaramības pārkāpums? Liberālā doma šajā jautājumā ir tāda, ka valstu robežām nav jābūt tik lielai lomai kā agrāk un valstu A un B pilsoniskajai sabiedrībai ir jāsoļo pāri robežām un jāpalīdz valsts C pilsoniskajai sabiedrībai cīnīties par tās tiesībām. Solidaritāte ir laba lieta, bet kā lai palīdz tiem, kuri nemaz nevēlas demokrātiju un likuma varu?

Dibini Krievijā partijas, cik gribi, bet beigās vienmēr būs komunistiskā

Krievijas demokrātiski domājošo pilsoņu traģēdija ir tā, ka viņi ir mazākumā savā valstī. Atskatoties Krievijas vēsturē, varam novērot (novērojums, starp citu, ir viena no zinātniskajām metodēm), ka tur valda specifiska "noturība" pret demokrātiju. Angliski šo vārdu var tulkot kā "resilience". Minētais jēdziens pirms dažiem gadiem kļuva populārs, runājot par sabiedrības noturību pret propagandu un dezinformāciju. "Resilience" ideja ir tāda, ka objektam pēc trieciena vai spiediena ir jābūt spējīgam atjaunot iepriekšējo formu. Objekts šajā kontekstā ir sabiedrība, tās uzskati un noskaņojums, kam ar dezinformāciju uzbrūk ārējs aktors.

Nu, lūk – lai kādas demokrātiskas reformas Krievijas impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā būtu notikušas, tās ilgst salīdzinoši neilgu laiku, un cilvēki atkal meklē caru, tātad atgriežas atpakaļ ierastajā formā. Pat ja nemeklē, tad vismaz padevīgi pakļaujas pirmajam, kurš piesakās valdīt. Kāpēc mums sist ar konstitūcijas tekstu pa galvu tam, kurš saka – vai, kā mīlu to caru, kurš piecēla Krievzemi no ceļiem!

Tad nu kam mums palīdzēt? Ceru, ka kādreiz Krievija būs demokrātiska un tajā beidzot būs vārda un reliģijas brīvība, bet nezinu, vai to pieredzēšu. Te uzsveru, ka rakstu par ilgtermiņa izmaiņām, nevis kārtējo revolūciju vai apvērsumu, kas, protams, ir iespējams. Pirms pāris mēnešiem Jeila Universitātē (ASV) runāju ar kādu ASV armijas virsnieku, kurš izteica sajūsmu par ukraiņu kareivjiem, kuri drosmīgi un veiksmīgi cīnās. Tieši pašu ukraiņu sniegums bija tas izšķirošais faktors, kas lika amerikāņiem un citiem mainīt nostāju par viņu palīdzības Ukrainai raksturu. Ja sākumā tas bija – "demage control" (kontrolēt jeb mazināt bojājumu apjomu), tad ukraiņu kaujas spars to mainīja uz – "help to win" (palīdzēt uzvarēt).

Un kā lai palīdz Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai? Diemžēl būtiskām izmaiņām Krievijā varētu palīdzēt drīzāk Vācijas un Japānas pieredze, nevis demokratizācijas programmas un granti. Tas, ko "TV Doždj" dara Krievijas virzienā, ir labi, bet mums nav pienākuma pamatīgi ieguldīties Krievijas demokratizācijā, kamēr krievi paši nekļūst kā ukraiņi, kuri drosmīgi cīnījās Maidanā un tagad frontē. Un vēl mazāk mums jāpievēršas no Krievijas bēgošo uzņemšanai Latvijā.

Nobeigumā

Jekaterina Kotrikadze nesaņēma atbalstu savām idejām par migrāciju, kad intervēja ideoloģiski tuvos Andreju Judinu, Mariju Golubevu un Mārtiņu Staķi. Kā nesen trāpīgi norādīja Bens Latkovskis – tas ir tāpēc, ka kreisi liberālā ideoloģija, saskaroties ar nacionālās drošības realitāti, sabirst drumslās. Nacionālās drošības sfērā starp Latvijas konservatīvajiem un liberālajiem šodien galvenajos jautājumos valda konsenss, ko palīdzēja panākt Putins, iebrūkot Ukrainā. No pamatstraumes gan atšķiras kreisi noskaņoto jauniešu skatījums uz Valsts aizsardzības dienestu. Ja valsts ir izveidojusies netīšām un ja tai ir tikai ekonomiski mērķi, tad jau indivīds tos var sasniegt arī citā valstī, kura nekaro, vai ne tā, jaunie marksisti?

Šādos apstākļos Krievijas neatkarīgie mediji kļūst par tādu kā glābšanas riņķi Krievijas absolūti sagrautajam tēlam un ietekmei. No represijām paglābušies, šie mediji kritizē Krievijas karu un aizstāv Ukrainu. Taču vienlaikus apšauba ES sankciju lietderību, padomju pieminekļu nojaukšanu, aizstāv Krievijas pilsoņu arī turpmāku brīvu ceļošanu Eiropā.

Atgādināšu, ka mēs savas "uzņemšanas kvotas" jau esam ar uzviju pārpildījuši padomju okupācijas laikā. Kad 2000. gadā pirmo reizi devos uz kādu kristīgu konferenci ASV, zināju, ka ierēdnim uz robežas ir vara mani neielaist, pat ja man ir vīza. Ja radīšu neuzticību, zīmogu pasē neiespiedīs, un dodies mājās! Atceros, ka respektēju to, jo sapratu, ka man ir tiesības pieteikties, bet viņiem tiesības ielaist vai neielaist. Man iebraukšanu neliedza, bet, ja tas nebūtu noticis, es neteiktu, ka manas cilvēktiesības ir pārkāptas, jo varu taču doties uz daudzām citām valstīm, turklāt bez vīzas.

Tad nu, draugi, respektējiet arī jūs Latvijas tiesības izvēlēties, kurus ielaist, kurus ne! Ja esat pilsoņi vārda īstajā nozīmē, tad esiet atbildīgi par to, ko jūsu valsts dara. Ja esat nomadu piemājotāji teritorijā ar nosaukumu "Krievija", tad tā ir cita lieta. Tad protams, ja vēlaties, varat doties arī uz citām "teritorijām". Savukārt, ja izvēlēsities doties uz īstām valstīm, kurās ir pilsoņi, tad respektējiet mūsu brīvību teikt "jā" vai "nē". Krievijā pašlaik nepastāv valstiskums tajā izpratnē, kādā par valsti spriežam Rietumos. Par to – kādā no nākamajiem rakstiem.

Novērtē šo rakstu:

74
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...