Iesaki rakstu: 
No Rīgas Centrālcietuma svētdien, 23. jūlijā izbēgušā Māra Kovaļova bēgšana esot bijusi spontāna un iepriekš neplānota, sarunā ar Latvijas Radio atklāja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Dmitrijs Kaļins: „Amatpersonas pašu bēgšanas faktu redzēja, nekavējoties rīkojās, sekoja viņam jau brīvībā. Paralēli ziņojām arī Valsts policijai un uzsākām plašus meklēšanas darbus.”
Diezgan absurdi apgalvojumi - "amatpersonas pašu bēgšanas faktu redzēja un nekavējoties rīkojās": jāatgādina, ka bēgšana notika ap plkst. 13:45, savukārt aizturēšana ap plkst. 18:00. Ja bēgšanas fakts tika novērots un nekavējoša sekošana turpinājās ārpus ieslodzījuma vietas, tad nav saprotams laika posms, kurš bija nepieciešams bēgļa notveršanai. Tādējādi var secināt, ka IeVP kārtējo reizi sniedz patiesībai neatbilstošu informāciju.
Neizraisa brīnumu apstāklis, ka ne tikai ieslodzītie, bet arī darbinieki jo īpaši negrib atrasties iestādē, kuru vada tāds priekšnieks kā Raivis Runcis. Kopš pagājušā gada Rīgas Centrālcietumu ir pametušas vairākas amatpersonas. Tieši R. Runča diktatoriskā attieksme gan pret padotajiem, gan pret uzraugāmajiem ir cēlonis vairumam problēmu, kuras tik cītīgi tiek slēptas no pārējās pasaules. Padotajiem atbildot uz kādu iebildumu par nekorekto attieksmi no priekšnieka puses, R. Runcis norāda, ka var iedot baltu lapu, - lai rakstot atlūgumu, ja kaut kas nepatīk.
Savukārt pret ieslodzītajiem, kuru labošana un tiesiskās apziņas veicināšana ir arī viens no cietuma priekšnieka galvenajiem uzdevumiem, R. Runcis izturas kā pret personīgo inventāru. R. Runcis vairākkārt padotajiem ir norādījis, ka netaisās ielaisties sarunās ar ieslodzītajiem. Tas ir apstiprinājies praksē: kopš R. Runcis ir Rīgas Centrālcietuma priekšnieks neviens ieslodzītais nav uzklausīts un pieņemts uz pārrunām.
Turpmākie bēgšanas izmeklēšanas rezultāti un paziņojumi ir ļoti paredzami - nepieciešama nauda un jaunais Liepājas cietums. Plašākai auditorijai maz zināms ir fakts, ka šā gada maijā un jūnijā Rīgas Centrālcietumā jau tika veikti drošības pasākumi nolūkā novērst iespējamās bēgšanas, t.i. pabeigta žoga būvniecība un dzeloņstiepļu izvietošana. Gan viens, gan otrs valstij ir maksājis nesamērīgi dārgi.
Tā, piemēram, uz žoga nesamērīgajām izmaksām ir norādījis Saeimas deputāts (https://nra.lv/latvija/379196-valainis-dargs-zogs-ieslodzijuma-vietam-kartejo-reizi-apliecina-sliktu-valsts-budzeta-planosanu.htm) - metrs žoga izmaksājis 1500 EUR. Savukārt, dzeloņstieple ir maksājusi 500 EUR metrā, turklāt to un arī sietveidīgo žogu ir izvietojuši paši ieslodzītie. Tādējādi par drošības kvalitāti nav jābrīnās.
Pietiek vairākkārt ir publicējis informāciju par notiekošo Rīgas Centrālcietumā, tostarp par dīvainajiem iepirkumiem un remontu kvalitāti. Piemēram, pagājušā gada vasarā pēc vairāku mēnešu vilcināšanās tika pabeigti remontdarbi dušas telpās par vairākiem desmitiem tūkstošiem eiro. No izmantotajiem materiāliem un remonta kvalitātes redzams, ka remonts veikts ļoti zemā līmenī, savukārt materiāli nav iepirkti jauni, kā tiek norādīts tāmēs un atskaitēs, bet pamatā izmantoti tie, kuri atrasti cietuma noliktavās un darbnīcās. Ilustrācijai - foto ar jauno dušas telpu pakaramajiem. R. Runcis arī iepriekš ir izrādījis "laba" uzņēmēja iemaņas, neilgi pirms slēgšanas veicot remontu vienā no Brasas cietuma korpusiem.
Gan ilgstošās krāpnieciskās shēmas, gan arī nepamatotie iepirkumi, izšķērdējot nodokļu maksātāju līdzekļus, nav bijuši par pamatu R. Runča rīcības pārbaudei. Nav šaubu, ka arī bēgšanas fakts neradīs nekādas sekas R. Runcim. Jautājums - kam R. Runcis ir izdevīgs?! Jauns cietums, jauni žogi, remonti radīs tikai zaudējumus Latvijas valstij, kamēr šos procesus pārvaldīs tādas amatpersonas kā R. Runcis. Jānorāda, ka šā gada februārī un arī iepriekš ir ziņots par R. Runča pretlikumīgajām darbībām, ziņots tika tostarp Saeimas izmeklēšanas komisijai. Izņemot formālas atbildes par to, ka iesniegumi un sūdzības tiek ņemti vērā, nekāda rīcība nav sekojusi. Aicinu tieslietu ministri pārbaudīt norādītos faktus un publiski paziņot par turpmāku rīcību.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
