Beidziet runāt blēņas, izplatīt melus un izdarīt spiedienu uz tiesu: atklāta vēstule tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei
Aivars Lembergs*07.02.2024.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada 7. novembrī valdības LTV1 raidījumā Atklātā intervija 1:1 Jūs apgalvojāt, ka: “Es varu teikt, ka Lembergam nav varas pār šo koalīciju. Tas bija man viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem. Un to es esmu apspriedusi gan ar savu partiju, gan ar pārējām šīm koalīcijas partijām. Tieši tādēļ koalīcijas līgumā arī ir noteikumi par to, ka personas, par kurām tātad ir sankcijas gan Eiropas Savienības, gan NATO sankcijas, nedrīkst tikt iesaistītas lēmumu pieņemšanā.
Es domāju, ka šis ir ļoti nozīmīgi ne vien mums, bet šis ir arī ļoti nozīmīgi pašiem ZZS, jo es ticu, ka ZZS arī grib mainīties. Un oligarhu vara nesākas un nebeidzas ar Lembergu. Oligarhi var rasties no jauna, oligarhi var būt arī citos politiskajos spēkos. Un tā vienmēr būs cīņa, to neno... to, to, to tik tiešām nepieļaut. Tas ir jādara gan šai valdībai, gan iepriekšējai, gan nākamajām.”
Jūs kā tieslietu ministre, domājams ar augstāko juridisko izglītību, apgalvojat, ka pret mani vērstas “gan Eiropas Savienības, gan NATO sankcijas”.
Ar šādu apgalvojumu Jūs apzināti izplatāt feikus jeb viltus ziņas. Ne Eiropas Savienība, ne NATO pret mani sankcijas nav noteikušas. Jūs izmantojat savu dienesta stāvokli, tāpat kā to darīja Jūsu priekštecis Jānis Bordāns, lai diskreditētu savu politisko konkurentu - Aivaru Lembergu.
Ar šo Jūs demonstrējat, ka neesat lasījusi Latvijas Satversmi, tās saturu neizprotat un esat pret to, jo Jūsu publiskā runa liecina, ka neatzīstat Latvijas Satversmes VIII nodaļu - Cilvēka pamattiesības, tās 92. pantu: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.”
Ja Jūs izprastu Satversmi, un būtu lasījusi Likumu par tiesu varu, Jūs zinātu, ka cilvēka vainu nosaka nevis kādu ārvalstu politiski motivēti un tieslietu ministra Jāņa Bordāna pasūtīti ārpustiesas lēmumi par personas vainīgumu, bet gan tikai un vienīgi tiesa.
Šādi izlēcieni pierāda Jūsu agresīvu darbību nolūkā veicināt Aivaram Lembergam nelabvēlīgu Latvijas tiesu lēmumu pieņemšanu, kā arī Jūs izdarāt klaju spiedienu uz Latvijas tiesām.
Es ļoti ceru, ka Eiropas Savienības komisija un NATO dalībvalstis Jūsu antidemokrātisko nostāju palabos.
* partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes deputāts
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
