Beidzot apmeklēju izstādi “Kolaboracionisms un kolaboracionisti”
Marats Kasems13.12.2024.
Komentāri (126)
Iesaki rakstu: 
Beidzot apmeklēju izstādi “Kolaboracionisms un kolaboracionisti”. Pirmkārt, tā bija ļoti, ļoti iespaidīga. Es pat negaidīju, ka palikšu veselu pusotru stundu.
Otrkārt, lai gan daudzas lietas zināju un lasīju par tām elektroniskā formātā, šajā izstādē visu var pataustīt un izšķirstīt. Visiem zināms, ka taktils kontakts ir daudz patīkamāks un ērtāks materiāla izpratnei nekā bezpersoniska digitālā informācija.
Treškārt, kad nav klāt pats Lato Lapsa, kā tas bija šodien, uz vietas atrodas ļoti patīkams kurators, kurš mīļi un pieklājīgi atbild uz visiem, pat vismuļķīgākajiem jautājumiem.
Diemžēl es nezinu viņa vārdu, bet tieši viņš bija tas, kurš kompensēja zināšanu trūkumu, pēc kura biju ieradies, neraugoties uz to, ka laikapstākļi šodien nebija paši labākie. Ar gidu pavadīju vismaz divdesmit minūtes.
Nobeigumā vēlos paust nožēlu, ka šī izstāde nav ne Stūra mājā, ne Okupācijas muzeja galvenajā ēkā. Tur tā būtu savā vietā. “Stukaču” uzskaites kartītes un turpat blakus kartotēkai viņu liecību rezultāti.
P.S. Visvairāk mani šokēja ar roku rakstītās denunciācijas. Parasta lapiņa no skolas burtnīcas un uz tās, it kā tā ir ikdienišķa parādība, rakstītas absolūti šausminošas lietas...
P.P.S. Kad klusumā atskanēja telefona zvans, es pat nedaudz nobijos. Tie, kas tur ir bijuši, sapratīs.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
