Beidzot atlaistā Koļegova tikusi nevis pie „zelta izpletņa”, bet tikai maza izpletnīša
PIETIEK04.02.2019.
Komentāri (0)
Īsi pēc jaunās valdības apstiprināšanas savu amatu beidzot zaudējusī Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova tomēr tikusi nevis pie „zelta izpletņa”, bet tikai neliela „izpletnīša” nepilnu mēnešalgu lielas kompensācijas izskatā.
Kā apliecina VVD, vienošanās par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar Koļegovu finansiālais nosacījums ir atlaišanas pabalsta izmaksāšana 70 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta četrpadsmito daļu no Valsts vides dienesta atlīdzības līdzekļiem.
Papildus tam Koļegovai, pārtraucot darba attiecības, likumā noteiktajā kārtībā, protams, tiek izmaksāta arī darba alga par nostrādāto periodu un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, taču nekāds „zelta izpletnis”, kas izpaustos kā papildu kompensācija vairāku mēnešu algas apmērā, nu jau bijušajai VVD ģenerāldirektorei netiks izmaksāts.
Kā jau informēts, Koļegovas lieta tiesā pērn nonāca pēc tam, kad finanšu ministres, ZZS pārstāves Danas Reiznieces-Ozolas, Ministru prezidenta, tāpat ZZS pārstāvja Māra Kučinska un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (tagad zemkopības ministra), Nacionālās apvienības pārstāvja Kaspara Gerharda aizstāvība nepalīdzēja un Koļegovai prokuratūra uzrādīja apsūdzību par melošanu amatpersonas deklarācijās, tostarp par vairāk nekā 300 000 eiro vērtu noslēgtu darījumu neuzrādīšanu. Pašlaik šī lieta tiek izskatīta tiesā.
Skandāls 2016. gadā sākās, kad atklājās, ka Koļegova savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi patiesībai neatbilstošu informāciju, turklāt jau desmit gadus bijusi tikai formāla līdzīpašniece SIA Pallogs ar miljonu dividendēm, kura īstais noteicējs un arī labuma guvējs ir viņas brālis.
Tas izrietēja no pašas Koļegovas sniegtajām atbildēm par neskaidrībām un „brīnumiem” viņas pēdējo desmit gadu amatpersonas deklarācijās.
„Piekrītu, ka atsevišķos deklarācijas publicējamas daļas punktos esmu pieļāvusī neprecizitātes, kuras novērsīšu, konsultējoties ar VID. Paldies, ka uz tām norādījāt!” Pietiek atzina pati Koļegova.
Taču īstenībā runa bija nevis par „neprecizitātēm”, bet par to, ka iespējamā VID vadītāja, kuru par labāko kandidāti bija atzinusi finanšu ministre Reizniece-Ozola, bija savās amatpersonas deklarācijās daudzkārt norādījusi nepatiesas un maldinošas ziņas.
„Diemžēl daļa no informācijas elektroniskajā deklarēšanas sistēmā tobrīd bija jāievada manuāli, līdz ar to ir iespējamas šādas pārrakstīšanās kļūdas,” – šādi Koļegova skaidroja gan to, kāpēc 164 470 latu dividendes minētas kā 164 470 litu dividendes, gan to, kādēļ deklarācijā uzrādīts neeksistējoša uzņēmuma nosaukums, gan to, kādu iemeslu dēļ minētas viņai nemaz nepiederoša uzņēmuma it kā maksātas dividendes.
Arī deklarācijās regulāri minētais apgalvojums par dividendēs saņemtās naudas izlietojumu esot „kļūdaini saglabājies, ielasot informāciju no iepriekšējā gada deklarācijas”.
Visas „kļūdas” toreizējās VID ģenerāldirektora amata kandidātes deklarācijās ar pārrakstīšanos vien gan nebija iespējams izskaidrot, - piemēram, deklarācijā par 2013. gadu Koļegova vienkārši nebija publiski uzrādījusi, kāda darījuma rezultātā „izgaisušas” viņas saņemtās 240 000 latu dividendes no SIA Pallogs.
Tikai, sākoties skandālam, Koļegova atklāja, ka arī šo summu – tāpat kā gandrīz visas citos gados saņemtās iespaidīgās dividendes – viņa pēc nodokļu nomaksas vienkārši atdāvinājusi brālim, no kura 2005. gadā pārņēma līdz tam viņam piederējušo pusi Palloga kapitāldaļu.
Taču VID ģenerāldirektora amata kandidātes atbildes līdz ar to vēl vairāk lika domāt par viņu kā tikai formālu uzņēmuma kapitāldaļu turētāju, kura tās pārņēmusi nezināmu apsvērumu dēļ, jo viņas brālis Māris Zudāns ne tikai turpināja būt SIA Pallogs valdes priekšsēdētājs, bet arī bija viennozīmīgs labuma guvējs no šī uzņēmuma: faktiski visu naudu, ko Koļegova oficiāli saņēmusi no SIA Pallogs, viņa atdāvinājusi brālim un viņa ģimenei vai aizdevusi brāļa uzņēmējdarbībai.
Visiem šiem faktiem nākot dienas gaismā, Koļegova kapitāldaļas tiešām nodeva atpakaļ brālim, taču amatu viņai, pateicoties politiskajai protekcijai, izdevās saglabāt – tiesa, pat Reizniece-Ozola saprata, ka turpināt virzīt Koļegovu VID ģenerāldirektora postenim būs neiespējami.