Beidzot jāpieliek punkts dzīvnieku mocīšanai zvēraudzētavās!
Valērijs Agešins17.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima ar balsu vairākumu atbalstīja 1. lasījumā grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt Latvijā audzēt kažokzvērus ar mērķi iegūt to kažokādas. Tas nozīmētu kažokzvēru audzētavu drīzu izzušanu mūsu valstī. Plānots, ka šis aizliegums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Likumprojekts sagatavots, piedaloties dažādām Saeimas frakcijām, bez šķirošanas koalīcijā un opozīcijā. Esmu viens no šī dokumenta autoriem, jo uzskatu, ka cietsirdīgai un vardarbīgai attieksmei pret dzīvniekiem nav nekāda attaisnojuma.
Mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Dzīvnieku audzēšana un nonāvēšana gāzes kamerās to kažokādas dēļ ir nežēlīgs, vecmodīgs un “aizejošs” bizness, kas mūsdienās sevi neattaisno. Turklāt šāda veida darbība ir saistīta ar regulāriem skandāliem, kaitē videi, un tai ir daudz “ēnas” pušu. Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru (ūdeļu, lapsu, šinšillu) ciešanas un bojāeju.
Runājot par jautājuma ekonomisko pusi, pēc manām aplēsēm, šāda veida nodarbošanās nekādā veidā neveicina mūsu valsts tautsaimniecības attīstību. 2021. gadā Latvijā tika reģistrētas astoņas kažokzvēru audzētavas (šobrīd reāli strādā tikai četras). Nodokļu ieņēmumi valsts kasē ir niecīgi un 2019.-2020. gadā kopumā negatīvi, ar mīnusa zīmi.
Fakts ir tāds, ka PVN atmaksa nozarē pārsniedz ienākumus no citiem nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis). Sanāk, ka nozare ir ne tikai atpalikusi, bet arī ar dotācijām. Šo uzņēmumu īpašnieki un patiesie labuma guvēji bieži dzīvo ārpus mūsu valsts, parasti Rietumeiropā.
Likumdevējam ir pienākums uzklausīt sabiedrības viedokli, izprast tendences un veikt atbilstošas izmaiņas normatīvajā regulējumā. No socioloģijas izriet, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vairs neuzskata par pieņemamu kažokzvēru audzēšanu un nonāvēšanu, lai tikai iegūtu to kažokādas.
Kā liecina SKDS 2021. gada jūnijā veiktā aptauja, 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta kažokzvēru audzēšanu un to iznīcināšanu kažokādu ražošanas dēļ. Turklāt vairāk nekā 40 000 cilvēku interneta vietnē www.kazoki.lv parakstījuši petīciju par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu. Tāpat vairāk nekā 50 nevalstiskās organizācijas iestājas par šāda veida uzņēmējdarbības aizliegšanu Latvijā. Dzīvnieku aizstāvji aicina slēgt visas Latvijas kažokzvēru audzētavas. Un es pilnībā piekrītu šim viedoklim. Tas ir pamatots.
Sabiedriskais viedoklis Latvijā par kažokzvēru audzēšanas un nonāvēšanas aizlieguma nepieciešamību atspoguļo kopējo tendenci Eiropā. Līdzīgi aizliegumi jau ir pieņemti vairākās Eiropas valstīs. Tostarp - Austrija, Beļģija, Lielbritānija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Horvātija, Čehija, Šveice, Igaunija. Aizlieguma pieņemšanas virzienā strauji virzās arī vairākas citas valstis, piemēram, Bulgārija, Lietuva, Polija.
Ja runājam par kažokādām, tad tuvākajā nākotnē paredzu pieprasījuma kritumu pēc šiem izstrādājumiem, jo mūsdienās ir pieejami kvalitatīvi mākslīgie kažokādu aizvietotāji. Modes profesionāļi un entuziasti neļaus samelot. Turklāt, ņemot vērā Latvijas klimatu, mums drīzāk jādomā nevis par kažokiem, bet gan par ūdensnecaurlaidīgu apģērbu, kas mēdz būt diezgan elegants. Taču aizliegums neattieksies uz kažokādu ieguvi medībās un to tirdzniecību pēcāk.
Atklāti sakot, man personīgi ir ļoti simpātiski dzīvnieku aizstāvji (kuri rudenī mēnesi, viens otru nomainot, sēdēja būrī pie Saeimas un aizstāvēja savu pārliecību). Beidzot jāpieliek punkts dzīvnieku mocīšanai zvēraudzētavās!
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
