Beidzot jāpieliek punkts dzīvnieku mocīšanai zvēraudzētavās!
Valērijs Agešins17.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima ar balsu vairākumu atbalstīja 1. lasījumā grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt Latvijā audzēt kažokzvērus ar mērķi iegūt to kažokādas. Tas nozīmētu kažokzvēru audzētavu drīzu izzušanu mūsu valstī. Plānots, ka šis aizliegums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Likumprojekts sagatavots, piedaloties dažādām Saeimas frakcijām, bez šķirošanas koalīcijā un opozīcijā. Esmu viens no šī dokumenta autoriem, jo uzskatu, ka cietsirdīgai un vardarbīgai attieksmei pret dzīvniekiem nav nekāda attaisnojuma.
Mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Dzīvnieku audzēšana un nonāvēšana gāzes kamerās to kažokādas dēļ ir nežēlīgs, vecmodīgs un “aizejošs” bizness, kas mūsdienās sevi neattaisno. Turklāt šāda veida darbība ir saistīta ar regulāriem skandāliem, kaitē videi, un tai ir daudz “ēnas” pušu. Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru (ūdeļu, lapsu, šinšillu) ciešanas un bojāeju.
Runājot par jautājuma ekonomisko pusi, pēc manām aplēsēm, šāda veida nodarbošanās nekādā veidā neveicina mūsu valsts tautsaimniecības attīstību. 2021. gadā Latvijā tika reģistrētas astoņas kažokzvēru audzētavas (šobrīd reāli strādā tikai četras). Nodokļu ieņēmumi valsts kasē ir niecīgi un 2019.-2020. gadā kopumā negatīvi, ar mīnusa zīmi.
Fakts ir tāds, ka PVN atmaksa nozarē pārsniedz ienākumus no citiem nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis). Sanāk, ka nozare ir ne tikai atpalikusi, bet arī ar dotācijām. Šo uzņēmumu īpašnieki un patiesie labuma guvēji bieži dzīvo ārpus mūsu valsts, parasti Rietumeiropā.
Likumdevējam ir pienākums uzklausīt sabiedrības viedokli, izprast tendences un veikt atbilstošas izmaiņas normatīvajā regulējumā. No socioloģijas izriet, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vairs neuzskata par pieņemamu kažokzvēru audzēšanu un nonāvēšanu, lai tikai iegūtu to kažokādas.
Kā liecina SKDS 2021. gada jūnijā veiktā aptauja, 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta kažokzvēru audzēšanu un to iznīcināšanu kažokādu ražošanas dēļ. Turklāt vairāk nekā 40 000 cilvēku interneta vietnē www.kazoki.lv parakstījuši petīciju par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu. Tāpat vairāk nekā 50 nevalstiskās organizācijas iestājas par šāda veida uzņēmējdarbības aizliegšanu Latvijā. Dzīvnieku aizstāvji aicina slēgt visas Latvijas kažokzvēru audzētavas. Un es pilnībā piekrītu šim viedoklim. Tas ir pamatots.
Sabiedriskais viedoklis Latvijā par kažokzvēru audzēšanas un nonāvēšanas aizlieguma nepieciešamību atspoguļo kopējo tendenci Eiropā. Līdzīgi aizliegumi jau ir pieņemti vairākās Eiropas valstīs. Tostarp - Austrija, Beļģija, Lielbritānija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Horvātija, Čehija, Šveice, Igaunija. Aizlieguma pieņemšanas virzienā strauji virzās arī vairākas citas valstis, piemēram, Bulgārija, Lietuva, Polija.
Ja runājam par kažokādām, tad tuvākajā nākotnē paredzu pieprasījuma kritumu pēc šiem izstrādājumiem, jo mūsdienās ir pieejami kvalitatīvi mākslīgie kažokādu aizvietotāji. Modes profesionāļi un entuziasti neļaus samelot. Turklāt, ņemot vērā Latvijas klimatu, mums drīzāk jādomā nevis par kažokiem, bet gan par ūdensnecaurlaidīgu apģērbu, kas mēdz būt diezgan elegants. Taču aizliegums neattieksies uz kažokādu ieguvi medībās un to tirdzniecību pēcāk.
Atklāti sakot, man personīgi ir ļoti simpātiski dzīvnieku aizstāvji (kuri rudenī mēnesi, viens otru nomainot, sēdēja būrī pie Saeimas un aizstāvēja savu pārliecību). Beidzot jāpieliek punkts dzīvnieku mocīšanai zvēraudzētavās!
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
