Beidzot jāpieliek punkts dzīvnieku mocīšanai zvēraudzētavās!
Valērijs Agešins17.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima ar balsu vairākumu atbalstīja 1. lasījumā grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt Latvijā audzēt kažokzvērus ar mērķi iegūt to kažokādas. Tas nozīmētu kažokzvēru audzētavu drīzu izzušanu mūsu valstī. Plānots, ka šis aizliegums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Likumprojekts sagatavots, piedaloties dažādām Saeimas frakcijām, bez šķirošanas koalīcijā un opozīcijā. Esmu viens no šī dokumenta autoriem, jo uzskatu, ka cietsirdīgai un vardarbīgai attieksmei pret dzīvniekiem nav nekāda attaisnojuma.
Mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Dzīvnieku audzēšana un nonāvēšana gāzes kamerās to kažokādas dēļ ir nežēlīgs, vecmodīgs un “aizejošs” bizness, kas mūsdienās sevi neattaisno. Turklāt šāda veida darbība ir saistīta ar regulāriem skandāliem, kaitē videi, un tai ir daudz “ēnas” pušu. Grozījumi ļaus novērst kažokzvēru (ūdeļu, lapsu, šinšillu) ciešanas un bojāeju.
Runājot par jautājuma ekonomisko pusi, pēc manām aplēsēm, šāda veida nodarbošanās nekādā veidā neveicina mūsu valsts tautsaimniecības attīstību. 2021. gadā Latvijā tika reģistrētas astoņas kažokzvēru audzētavas (šobrīd reāli strādā tikai četras). Nodokļu ieņēmumi valsts kasē ir niecīgi un 2019.-2020. gadā kopumā negatīvi, ar mīnusa zīmi.
Fakts ir tāds, ka PVN atmaksa nozarē pārsniedz ienākumus no citiem nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis). Sanāk, ka nozare ir ne tikai atpalikusi, bet arī ar dotācijām. Šo uzņēmumu īpašnieki un patiesie labuma guvēji bieži dzīvo ārpus mūsu valsts, parasti Rietumeiropā.
Likumdevējam ir pienākums uzklausīt sabiedrības viedokli, izprast tendences un veikt atbilstošas izmaiņas normatīvajā regulējumā. No socioloģijas izriet, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vairs neuzskata par pieņemamu kažokzvēru audzēšanu un nonāvēšanu, lai tikai iegūtu to kažokādas.
Kā liecina SKDS 2021. gada jūnijā veiktā aptauja, 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta kažokzvēru audzēšanu un to iznīcināšanu kažokādu ražošanas dēļ. Turklāt vairāk nekā 40 000 cilvēku interneta vietnē www.kazoki.lv parakstījuši petīciju par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu. Tāpat vairāk nekā 50 nevalstiskās organizācijas iestājas par šāda veida uzņēmējdarbības aizliegšanu Latvijā. Dzīvnieku aizstāvji aicina slēgt visas Latvijas kažokzvēru audzētavas. Un es pilnībā piekrītu šim viedoklim. Tas ir pamatots.
Sabiedriskais viedoklis Latvijā par kažokzvēru audzēšanas un nonāvēšanas aizlieguma nepieciešamību atspoguļo kopējo tendenci Eiropā. Līdzīgi aizliegumi jau ir pieņemti vairākās Eiropas valstīs. Tostarp - Austrija, Beļģija, Lielbritānija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Horvātija, Čehija, Šveice, Igaunija. Aizlieguma pieņemšanas virzienā strauji virzās arī vairākas citas valstis, piemēram, Bulgārija, Lietuva, Polija.
Ja runājam par kažokādām, tad tuvākajā nākotnē paredzu pieprasījuma kritumu pēc šiem izstrādājumiem, jo mūsdienās ir pieejami kvalitatīvi mākslīgie kažokādu aizvietotāji. Modes profesionāļi un entuziasti neļaus samelot. Turklāt, ņemot vērā Latvijas klimatu, mums drīzāk jādomā nevis par kažokiem, bet gan par ūdensnecaurlaidīgu apģērbu, kas mēdz būt diezgan elegants. Taču aizliegums neattieksies uz kažokādu ieguvi medībās un to tirdzniecību pēcāk.
Atklāti sakot, man personīgi ir ļoti simpātiski dzīvnieku aizstāvji (kuri rudenī mēnesi, viens otru nomainot, sēdēja būrī pie Saeimas un aizstāvēja savu pārliecību). Beidzot jāpieliek punkts dzīvnieku mocīšanai zvēraudzētavās!
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
