Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdzšinējā valstij kā vairākuma akcionāram piederošās bankas Citadele valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja Gunta Beļavska kļūšana par pilntiesīgu bankas valdes priekšsēdētaju izmaksājusi aptuveni 14 tūkstošus latu. Pēc Pietiek rīcībā esošās neoficiālās informācijas, tā ir cena, kādu banka Citadele kopumā samaksājusi par līgumu ar personāla atlases kompāniju Amrop, kura tika izvēlēta bankas valdes priekšsēdētāja meklēšanai un kuras padomus ņēmusi vērā īpaši izraudzīta nominācijas komiteja un bankas padome. Amrop sniegtā konsultāciju pakalpojuma izmaksas pielīdzinātas Citadeles vadītāja divu mēnešu atalgojumam, kas mēnesī veido aptuveni 7000 latu.

Amrop piesaistīšana Citadeles vadītāja atlasei tika veikta, lai „izskatītos”, ka bankas jaunā vadītāja izraudzīšanās notiek godīgi un atbilstoši korporatīvajai praksei. Faktiski par Beļavski kā jauno Citadeles vadītāju iestājusies bankas līdzīpašniece Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), kurai pieder 25%+viena Citadeles akcija.

Tiesa, noprotams, ka apmierināts ar Beļavska kļūšanu par Citadeles valdes priekšsēdētāju nav ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (pārstāv RP), ar kura iespējamo labvēlību tika saistīta Amrop kļūšana par Citadeles konsultantu jauna bankas vadītāja atlasei. Tāpēc netiek izslēgts, ka Pavļuts par Beļavska izraudzīšanos varētu vērsties ar pārmetumiem pie Citadeles padomes, iespējams, ministrs pat mēģināšot rosināt padomes atlaišanu.

Oficiāli informāciju par Citadele līgumu ar Amrop un Beļavska kā bankas vadītāja atrašanas izmaksām Pietiek pirmdien neizdevās iegūt. Gan valsts a/s Privatizācijas aģentūra, gan ekonomikas ministra Pavļuta preses pārstāvji atrunājās, ka informāciju tiesīga sniegt tikai banka Citadele. Savukārt bankas Citadele preses pārstāve Baiba Ābelniece skaidroja, ka „diemžēl nevarēsim sniegt atbildi, minot konkrētu līguma summu”.

Citadeles padomes priekšsēdētāja Klāva Vaska vārdā sniegtā Ābelnieces atbilde bija: „Noslēgtais līgums starp banku Citadele un personāla atlases kompāniju Amrop satur konfidencialitātes atrunu. Banka nevar izpaust līguma cenu bez Amrop piekrišanas. Amrop darbojas konkurences apstākļos un līdz ar to nevēlas, lai viņu pakalpojuma cena kļūtu publiska un pieejama konkurentiem. Varu tikai piebilst, ka Amrop piedāvājums bija izdevīgākais no vairāku augsta līmeņa atlases kompāniju piedāvājumiem, kuri tika iesniegti pirms atlase procesa uzsākšanas, tāpēc nomināciju komiteja atbalstīja līguma slēgšanu ar Amrop.”

Uz Pietiek aicinājumu lūgt atļauju Amrop šādu informāciju sniegt Ābelniece norādīja: „Amrop nepiekrita.”

Arī Amrop partneris, par Citadeles jaunā valdes priekšsēdētaja meklēšanu atbildīgais Viesturs Lieģis sarunā ar Pietiek turējās pie argumenta, ka līgums ar Citadeli bijis konfidenciāls un viņam neesot tiesību izpaust tā detaļas. Uz jautājumu, vai tā ir tiesa, ka Citadele valdes priekšsēdētaja meklēšana izmaksājusi vairāk nekā 10 tūkstošus latu, viņš atbildēja: „Nevaru ne apstiprināt, ne noliegt.”

Tikpat nerunīgs par Beļavska „atrašanas” izmaksām bija Pavļuts, kurš ar preses pārstāves Daigas Grūbes gādību Pietiek atbildēja: „Par bankas Citadele valdes priekšsēdētāja atlases procesu un izvēlēto procedūru atbildīga ir bankas padome, kura valdes priekšsēdētāja atlasei un kandidātu vērtēšanai bija izveidojusi arī nominācijas komiteju. Bankas padomes kompetencē būtu sniegt informāciju par tās piesaistītās un nominācijas komitejas atbalstītās personāla atlases kompānijas pakalpojumu izmaksām. Tāpēc aicinām ar šo jautājumu vērsties bankā Citadele.”

Līdz ar to oficiālā ceļā Pietiek tā arī neizdevās saņemt atbildi uz jautājumu: cik valstij piederošajai bankai Citadele izmaksājusi bankas valdes priekšsēdētāja Beļavska „atrašana”.

Pietiek jau rakstīja, ka Amrop vadošā partnere ir bijušā Swedbank prezidenta Māra Avotiņa dzīvesbiedre Aiga Ārste-Avotiņa. Ar Avotiņu pazīstas Pavļuts, kurš pats savulaik bija augsta līmeņa Swedbank darbinieks un atbildēja par bankas attiecībām ar valsts pārvaldi.

Citadele jaunu vadītāju meklēja kopš marta beigām, kad tika izlemts, ka līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons maija sākumā atstās amatu, lai pastiprināti pievērstos bankas meitas sabiedrību darba pārraudzīšanai, un darbosies vairāku bankas Citadele grupas uzņēmumu padomēs, lai stiprinātu to darbības efektivitāti un rezultatīvos rādītājus. Neoficiāli Pietiek zināms, ka Jākobsons no Citadeles vadītāja amata bijis spiests aiziet, jo nav mācējis saprasties ar atsevišķu valdošās koalīcijas partiju līderiem. 

Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika izdalīta tā sauktā labā banka. Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus viena akcija ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā. Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmumu pamatotību. Valsts budžetam Parex glābšana tieši un netieši izmaksājusi vairāk nekā 1 miljardu latu.

Beļavskis pirms Parex kraha bija viens Parex viceprezidentiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...