Belēviča „grīdas biedrenei” noteikta ceturtā lielākā alga ministrijā, vēl 5000 eiro saņēmusi Saeimā
PIETIEK31.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministra Gunta Belēviča biroja vadītājai Ingai Štālei viņas neformālā dzīvesbiedra vadītajā ministrijā noteikta ceturtā lielākā alga, ļaujot gada laikā saņemt 34 000 eiro, turklāt, tā kā Belēvičs joprojām nav nolicis Saeimas deputāta mandātu, vēl vairāk nekā 5000 eiro ministra „grīdas biedrene” pērn saņēmusi kā Saeimas deputāta palīdze.
Kā rāda Veselības ministrijas informācija, šā gada februārī Štāle Veselības ministrijā atalgojumā (aprēķinātā summa izmaksai) ir saņēmusi 2028 eiro. Tikai trim ministrijas amatpersonām alga ir bijusi lielāka: valsts sekretāre Solvita Zvidriņa saņēmusi 2244 eiro, valsts sekretāres vietniece veselības politikas jautājumos Egita Pole – 2058 eiro, valsts sekretāres vietnieks stratēģiskās plānošanas un resursu vadības jautājumos Kārlis Ketners – 2045.
Savukārt citu nozīmīgu ministrijas struktūrvienību vadītāju atalgojums ir būtiski mazāks nekā Štālei, par kopdzīvi ar kuru Belēvičs pērn detalizēti stāstīja dzeltenajai presei: ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājs Raimonds Osis saņēmis 1668 eiro, Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis – 1671 eiro, Investīciju un ES fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgēņijs Blaževičs – 1470 eiro.
Turklāt tie nav bijuši vienīgie Belēviča „grīdas biedrenes” ienākumi valsts darbā: tā kā Belēvičs nav vēlējies nolikt Saeimas deputāta mandātu, vēl 5218 eiro Štāle pērn ir saņēmusi kā Saeimas deputāta palīdze.
Līdz ar to kopējie Štāles ienākumi valsts darbā ir bijuši šie 5218 eiro Saeimā un 34 134 eiro Veselības ministrijā. Turklāt papildus šiem pienākumiem Štāle vēl ir spējusi atlicināt laiku „konsultanta” darbam Latvijas Zinātņu akadēmijā, kur nopelnījusi vēl 3105 eiro.
Kā jau ziņots, tas, ka veselības ministrs Belēvičs par savu biroja vadītāju izvēlējies pagājušā gada sākumā par viņa vadītās ministrijas pārraudzītās P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas trešo valdes locekli (alga - virs 3800 eiro) ieceltā Normunda Štāla bijušo dzīvesbiedri Ingu Štāli, nav nekāds noslēpums.
Štāle ir 1974. gadā dzimusi sieviete, ar kuru miljonārs Belēvičs kopā mitinās par 983 tūkstošiem eiro uz kredīta iegādātā dzīvoklī Ķīpsalā un par kuru viņš dzeltenajai presei pērn bija izteicies: "Mums ir palienēts galds, un mēs guļam uz grīdas."
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
