Belēviča kungs, pat krievu laikā tā nerīkojās ar slimniekiem, kā jūs pašreiz esat „piestrādājis”

2015.g.novembrī viņai sākās sāpes vēderā, asins analīzes paradīja, ka ir iekaisums, jo cēlās arī temperatūra. Aizvedot slimnieci pie ģimenes ārstes, SIA Elite dr. I.Kārkliņas, viņai bija jāgaida mēnesis, kamēr veica kolodoskopiju un konstatēja audzēju.

Nāca Ziemassvētki, tālāk Jaungads, sāpes nerimās, izsaucām ātro palīdzību, kura nogādāja viņu uz P.Stradiņa slimnīcu. Nogaidot piecas stundas pienāca divi jaunekļi, varētu būt rezidentūrā, pataustīja vēderu, pasakot, ka nekā nopietna nav, lai ar visu savu temperatūru brauc mājās.

Pēc svētkiem temperatūra nekritās, un viņa lūdza ģimenes dakterei zāles, kas varētu lokalizēt iekaisumu, kas uzrādījās asins analīzēs. Viņas atbilde bija, ka viņa nezina, ko viņai izrakstīt, un piedevām vēl noliedza faktu, ka viņai varētu celties temperatūra.

Ar savām sāpēm mokoties, mēnesis bija jāgaida rindā pie onkologa speciālista Onkoloģijas centrā. Nokļuva viņa pie dr. Semjonova, kurš vienaldzīgi pateica, ka ar vēzi tik ātri nemirst, un ielika rindā, kur atkal bija jāgaida mēnesis.

 Beidzot nokļuva Onkoloģiskajā centrā, ķirurģiskajā nodaļā, kur desmit dienu laikā viņai nedarīja neko, bija jāgaida rindā uz datortomogrāfiju un jāsamaksā par 10 dienām pacienta iemaksa 113 eiro, rodas jautājums - par ko?

Ķirurgs pateica, ka viņai vispirms jāveic apstarošana un ķīmijas terapija. Nokļūstot 8. nodaļā viņai veica apstarošanu, kur dr. Krūma dara visu, lai cilvēks nemocītos, paldies viņai par to.

 Interesantākais sākas pašlaik, kad ir apstarota. Viņai pašai jāklimst pa Onkoloģijas centru un jāmeklē speciālists ķīmijas terapeits; tā kā viņai 8.nodaļā piedevām vēl ārstē iekaisumu ar antibiotikām, kur ir iekaisums, neviens pateikt nevar.

Viens no speciālistiem viņai ieteicis meklēt ķīmijas speciālistu P.Stradiņa slimnīcā. Es personīgi zvanīju uz P.Stradiņa slimnīcu, kur mani vēl izlamāja, ko te staigā pa visām slimnīcām, ja pašreiz ārstējas Onkoloģiskajā centrā, kur ir desmitiem ķīmijas speciālistu, bet klāt netiek.

 Nesaprotam, kāpēc tik slimam cilvēkam, jāstaigā pašam pa Gaiļezera slimnīcu un jāmeklē ķīmijas terapeits, jāstāv atkal rindā pie ķirurga un jāgaida, kad un kur viņai beigu beigās pēc apstarošanas jāatrodas. Skartas ir arī aknas, viņa no bezspēka, staigājot piecus mēnešus, speciālistus gaidot, pati nemaz vairs normāli nevar paiet.

 Kāpēc nav Veselības ministrijā izstrādāta kopēja ārstēšanas sistēma, kur paši dakteri nosaka un regulē ārstēšanas gaitu? Tas ir Onkoloģiskās slimnīcas galvenā ārsta kompetencē, par ko viņš saņem algu un droši – ne mazo.

Gaidot rindā pie onkoloģijas speciālistiem, cilvēkam netiek sniegta elementārā palīdzība, lai viņš nelocītos sāpēs. Pašreiz mana māsa tiek apstarota, man rodas iespaids, ka pēc starošanas viņa tiks no onkoloģiskā centra 8. nodaļas izmesta uz ielas, jo apstarošana būs beigusies (kur paldies dakterei Krūmiņai, kura manuprāt vienīgā viņai līdz šim cilvēcīgi ir palīdzējusi).

Mani interesē, kam tālāk jāorganizē viņas turpmākā ārstniecības gaita? Kā tikt Onkoloģijas centrā pie ķīmijas speciālista un ķirurga, vai tiks no slimnīcas izrakstīta ar visam savām problēmām, lai brauc mājās un gaida savu nāvi?

 Belēviča k-gs, jūs uzjautrināties, ka ēdat brieža pautus un ragus, tāds iespaids, ka jums nav svēta ne dzīvnieka, ne cilvēka dzīvība. Jūs neatrodaties savā vietā, tā nerīkojās pat krievu laikā ar slimniekiem, kā jūs pašreiz esat „piestrādājis”. Ja esmu saslimusi un ja man nav kā jums miljonu, man ir jāmirst, jo palīdzību gaidīt nav īsti, no kā.

Varbūt, pa Lieldienām paēdis brieža pautus, jūs sāksiet reiz rīkoties, jo citas izejas vairs nav, viens slimnieces tēvs vienkārši draudēja nošaut, jūs papildinājāt savu apsardzi, bet, godīgi runājot, jūs to būtu pelnījis, jo trūkst vārdu, kā jūs esat izkropļojis veselības aprūpi.

Ja cilvēks neizprot nozari, protams, ka viņš nevar to vadīt, tas pašam būtu jāapzinās. Palasiet komentārus, palasiet Latvijas iedzīvotāju domas par jūsu darbu, esiet saprotošs un vai nu atstājiet šo augsto amatu, vai sāciet reiz rīkoties un sakārtojiet to. Ja netiks nekas mainīts, griezīšos cilvēktiesību tiesā par veselības diskrimināciju Latvijas valstī.

Pateicoties P.Stradiņa „augstas raudzes speciālistiem”, pati esmu 1. grupas invalīde, kad es vēl varēju strādāt un valstij maksāt nodokļus, bet tagad valsts maksā man.

Ja es būtu miljonāre, tad speciālists nepārkrāmētu savus papīrus no viena galda stūra uz otru un negaidītu, kad es sāktu čamdīties pa maku un meklētu attiecīgās banknotes: ja to principa pēc nedaru, tad ar mani sāk runāt, kā ar infuzoriju.

 Kas tā par sistēmu, ja man blakus ir veselības centrs Imanta, bet šeit mani pie rehabilitologa nevar pierakstīt no janvāra, mani ar paralizētām pēdām sūta cauri visai Rīgai uz Ķengaragu - un tas ir normāli???

Jums par to jāatbild, Belēvič, nevaru jūs saukt ne par godājamu, ne kungu, atvainojiet.

Novērtē šo rakstu: