Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministra Gunta Belēviča skaļi izziņotās reformas saistībā ar medikamentu cenām vismaz pagaidām nekādus reālus rezultātus nav devušas, drīzāk pat otrādāk – kā atzīst Veselības ministrija, atsaucoties uz Belēviča tāpat „reformētās” Zāļu valsts aģentūras informāciju, 2015.gadā 450 zāļu iepakojumiem ir deklarēts cenas pieaugums vidēji par 13,36%, bet 447 zāļu iepakojumiem ir fiksēts cenas samazinājums vidēji par 18,01%.

Ņemot vērā, ka Belēvičs veselības ministra amatu ieņem jau gandrīz pusotru gadu un ka tieši zemākas medikamentu cenas bija viens no pirmajiem viņa publiskajiem solījumiem, Pietiek vērsās ministrijā ar šādiem jautājumiem:

1) vai ministrija ir veikusi vai pasūtījusi kādus pētījumus par medikamentu cenu izmaiņām šo virzīto „reformu” rezultātā?

2) ja šādi pētījumi ir veikti, kādi ir to rezultāti?

3) ja šādi pētījumi nav veikti, vai ministrijas rīcībā ir kāda cita verificēta informācija par medikamentu cenu izmaiņām 2015. gadā un 2016. gada sākumā?

4) ja jā, kāda ir šī informācija un no kādiem avotiem tā nākusi?

5) ja nē, kādu iemeslu dēļ ministrija nav interesējusies par medikamentu cenu izmaiņām tās virzīto „reformu” rezultātā?

Uz šo informācijas pieprasījumu ir saņemta šāda izteiksmīga Veselības ministrijas atbilde, kuru publicējam pilnībā:

„Atbildot uz 2016.gada 24.februārī Veselības ministrijā saņemto iesniegumu, Veselības ministrija informē, ka, atbilstoši Farmācijas likumā noteiktajam, Zāļu valsts aģentūra organizē zāļu patēriņa statistikas veidošanu valstī, kā dēļ Veselības ministrija nav pasūtījusi kādus atsevišķus pētījumus par zāļu cenu dinamiku.

Veselības ministrija vērš uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumu Nr.803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” 19.7. apakšpunktam Zāļu valsts aģentūra reizi ceturksnī sagatavo un sniedz Veselības ministrijai pārskatus par zāļu cenu dinamiku.

Atsaucoties uz Zāļu valsts aģentūras sniegto informāciju par zāļu cenu izmaiņām 2015.gadā, Veselības ministrija informē, ka 2015.gadā 450 zāļu iepakojumiem ir deklarēts cenas pieaugums (vidēji par 13,36%), bet 447 zāļu iepakojumiem ir fiksēts cenas samazinājums (vidēji par 18,01%).

Cita starpā Veselības ministrija informē, ka 2015.gadā tika izstrādāti un apstiprināti virkne normatīvo aktu grozījumu, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz medikamentu cenām, un tie lielākoties tika pieņemti 2016.gada sākumā.

2015.gada 26.maijā Ministru kabinetā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.255 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"”, ar kuriem tika atvieglota paralēlā importa zāļu iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā.

Kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujot paralēlā importa medikamentus, tiešs ietaupījums valsts budžetā neveidojas, jo paralēlā importa medikamenti nevar tikt noteikti par references zālēm, no kurām tiek aprēķināts valsts kompensācijas apmērs, bet, ņemot vērā, ka paralēli izplatītās zāles ir lētākas par atsauces zālēm, būtiski samazinās pacienta līdzmaksājums.

2015.gada 25.augustā Ministru kabinetā tika apstiprināti Ministru kabineta 2006.gada 17.janvāra noteikumi Nr.57 "Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām", ar kuriem tiek atļauts pacientiem pēc individuāla pieprasījuma dalīt un pārfasēt rūpnieciski ražotas zāles no lielajiem (klīniskajiem) iepakojumiem.

Lai arī Latvijā ir reģistrēti aptuveni 800 dažādu lielo iepakojumu, tomēr zāļu ražotāji tos nenodrošina, kā dēļ Zāļu valsts aģentūra veic individuālas pārrunas gan ar zāļu ražotājiem, gan aptiekām, lai praksē iedzīvinātu šo zāļu izsniegšanas modeli.

Vienlaikus šie noteikumu grozījumi noteica atvieglojumus nereģistrēto zāļu marķējuma prasībām, atļaujot, uz izņēmuma principa un saskaņojot ar pacientu, nereģistrētajām zālēm nepievienot valsts valodā tulkotu zāļu anotāciju un marķējumu Braila rakstā, tādejādi būtiski samazinot nereģistrēto medikamentu ievešanas un izplatīšanas izmaksas.

Sākot ar 2016.gada 1.janvāri būtiski (desmitkārtīgi) ir samazināta zāļu reģistrācijas procedūras maksa nacionālajā reģistrācijas procedūrā, tādejādi atvieglojot zāļu reģistrāciju ģenērisko zāļu ražotājiem. Ņemot vērā, ka liela daļa ģenērisko zāļu ražotāju nav bijusi informēta par šīm izmaiņām, Zāļu valsts aģentūra apziņo un veic individuālas pārrunas ar ģenērisko zāļu ražotājiem un to pārstāvjiem.

Veselības ministrija vienlaikus vērš Jūsu uzmanību, ka zāļu reģistrācijas procedūra Latvijā ilgst 90 dienas, kas ir viens no ātrākajiem termiņiem Eiropā (citās ES valstīs tā ilgst 120 dienas vai ilgāk).

2016.gada 2.februārī Ministru kabinetā tika apstiprināti Ministra kabineta noteikumi Nr. 84 "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība"". Lai arī sākotnējā noteikumu grozījumu projektā tika paredzēti būtiskāki atvieglojumi paralēlā importa veicināšanai, tomēr saskaņošanas procedūras laikā lielākā daļa no priekšlikumiem tika noraidīti.

Neskatoties uz to, ar noteikumu grozījumiem tika panākta virkne izmaiņu zāļu paralēlās importēšanas prasībās - likvidēti šķēršļi zāļu paralēlā importa pakalpojumu darbībai, prasības padarot mazāk ierobežojošas. Galvenais grozījumu mērķis ir veicināt konkurenci farmaceitisko produktu tirgū ar mērķi panākt konsekventu zāļu cenu samazinājumu, izmantojot zāļu paralēlā importa sniegtās iespējas.

Šobrīd Veselības ministrija vēl nevar veikt attiecīgo normatīvo aktu grozījumu ietekmes izvērtējumu uz zāļu cenu dinamiku, jo šie grozījumi ir stājušās spēkā tikai 2016.gada 1.martā.

Veselības ministrija izvērtēs nepieciešamību veikt padziļinātu pētījumu par zāļu cenu dinamiku pēc noteikumu grozījumu ietekmes analīzes.

Veselības ministrija informē, ka ar aktuālākajām zāļu cenu izmaiņām Jūs varat iepazīties Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē wwvv.zva.gov.lv; kā arī par aktuālajām izmaiņām kompensējamo zāļu sarakstā varat iepazīties Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā Kompensējamie medikamenti.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...