Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministra Gunta Belēviča skaļi izziņotās reformas saistībā ar medikamentu cenām vismaz pagaidām nekādus reālus rezultātus nav devušas, drīzāk pat otrādāk – kā atzīst Veselības ministrija, atsaucoties uz Belēviča tāpat „reformētās” Zāļu valsts aģentūras informāciju, 2015.gadā 450 zāļu iepakojumiem ir deklarēts cenas pieaugums vidēji par 13,36%, bet 447 zāļu iepakojumiem ir fiksēts cenas samazinājums vidēji par 18,01%.

Ņemot vērā, ka Belēvičs veselības ministra amatu ieņem jau gandrīz pusotru gadu un ka tieši zemākas medikamentu cenas bija viens no pirmajiem viņa publiskajiem solījumiem, Pietiek vērsās ministrijā ar šādiem jautājumiem:

1) vai ministrija ir veikusi vai pasūtījusi kādus pētījumus par medikamentu cenu izmaiņām šo virzīto „reformu” rezultātā?

2) ja šādi pētījumi ir veikti, kādi ir to rezultāti?

3) ja šādi pētījumi nav veikti, vai ministrijas rīcībā ir kāda cita verificēta informācija par medikamentu cenu izmaiņām 2015. gadā un 2016. gada sākumā?

4) ja jā, kāda ir šī informācija un no kādiem avotiem tā nākusi?

5) ja nē, kādu iemeslu dēļ ministrija nav interesējusies par medikamentu cenu izmaiņām tās virzīto „reformu” rezultātā?

Uz šo informācijas pieprasījumu ir saņemta šāda izteiksmīga Veselības ministrijas atbilde, kuru publicējam pilnībā:

„Atbildot uz 2016.gada 24.februārī Veselības ministrijā saņemto iesniegumu, Veselības ministrija informē, ka, atbilstoši Farmācijas likumā noteiktajam, Zāļu valsts aģentūra organizē zāļu patēriņa statistikas veidošanu valstī, kā dēļ Veselības ministrija nav pasūtījusi kādus atsevišķus pētījumus par zāļu cenu dinamiku.

Veselības ministrija vērš uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumu Nr.803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” 19.7. apakšpunktam Zāļu valsts aģentūra reizi ceturksnī sagatavo un sniedz Veselības ministrijai pārskatus par zāļu cenu dinamiku.

Atsaucoties uz Zāļu valsts aģentūras sniegto informāciju par zāļu cenu izmaiņām 2015.gadā, Veselības ministrija informē, ka 2015.gadā 450 zāļu iepakojumiem ir deklarēts cenas pieaugums (vidēji par 13,36%), bet 447 zāļu iepakojumiem ir fiksēts cenas samazinājums (vidēji par 18,01%).

Cita starpā Veselības ministrija informē, ka 2015.gadā tika izstrādāti un apstiprināti virkne normatīvo aktu grozījumu, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz medikamentu cenām, un tie lielākoties tika pieņemti 2016.gada sākumā.

2015.gada 26.maijā Ministru kabinetā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.255 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"”, ar kuriem tika atvieglota paralēlā importa zāļu iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā.

Kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujot paralēlā importa medikamentus, tiešs ietaupījums valsts budžetā neveidojas, jo paralēlā importa medikamenti nevar tikt noteikti par references zālēm, no kurām tiek aprēķināts valsts kompensācijas apmērs, bet, ņemot vērā, ka paralēli izplatītās zāles ir lētākas par atsauces zālēm, būtiski samazinās pacienta līdzmaksājums.

2015.gada 25.augustā Ministru kabinetā tika apstiprināti Ministru kabineta 2006.gada 17.janvāra noteikumi Nr.57 "Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām", ar kuriem tiek atļauts pacientiem pēc individuāla pieprasījuma dalīt un pārfasēt rūpnieciski ražotas zāles no lielajiem (klīniskajiem) iepakojumiem.

Lai arī Latvijā ir reģistrēti aptuveni 800 dažādu lielo iepakojumu, tomēr zāļu ražotāji tos nenodrošina, kā dēļ Zāļu valsts aģentūra veic individuālas pārrunas gan ar zāļu ražotājiem, gan aptiekām, lai praksē iedzīvinātu šo zāļu izsniegšanas modeli.

Vienlaikus šie noteikumu grozījumi noteica atvieglojumus nereģistrēto zāļu marķējuma prasībām, atļaujot, uz izņēmuma principa un saskaņojot ar pacientu, nereģistrētajām zālēm nepievienot valsts valodā tulkotu zāļu anotāciju un marķējumu Braila rakstā, tādejādi būtiski samazinot nereģistrēto medikamentu ievešanas un izplatīšanas izmaksas.

Sākot ar 2016.gada 1.janvāri būtiski (desmitkārtīgi) ir samazināta zāļu reģistrācijas procedūras maksa nacionālajā reģistrācijas procedūrā, tādejādi atvieglojot zāļu reģistrāciju ģenērisko zāļu ražotājiem. Ņemot vērā, ka liela daļa ģenērisko zāļu ražotāju nav bijusi informēta par šīm izmaiņām, Zāļu valsts aģentūra apziņo un veic individuālas pārrunas ar ģenērisko zāļu ražotājiem un to pārstāvjiem.

Veselības ministrija vienlaikus vērš Jūsu uzmanību, ka zāļu reģistrācijas procedūra Latvijā ilgst 90 dienas, kas ir viens no ātrākajiem termiņiem Eiropā (citās ES valstīs tā ilgst 120 dienas vai ilgāk).

2016.gada 2.februārī Ministru kabinetā tika apstiprināti Ministra kabineta noteikumi Nr. 84 "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība"". Lai arī sākotnējā noteikumu grozījumu projektā tika paredzēti būtiskāki atvieglojumi paralēlā importa veicināšanai, tomēr saskaņošanas procedūras laikā lielākā daļa no priekšlikumiem tika noraidīti.

Neskatoties uz to, ar noteikumu grozījumiem tika panākta virkne izmaiņu zāļu paralēlās importēšanas prasībās - likvidēti šķēršļi zāļu paralēlā importa pakalpojumu darbībai, prasības padarot mazāk ierobežojošas. Galvenais grozījumu mērķis ir veicināt konkurenci farmaceitisko produktu tirgū ar mērķi panākt konsekventu zāļu cenu samazinājumu, izmantojot zāļu paralēlā importa sniegtās iespējas.

Šobrīd Veselības ministrija vēl nevar veikt attiecīgo normatīvo aktu grozījumu ietekmes izvērtējumu uz zāļu cenu dinamiku, jo šie grozījumi ir stājušās spēkā tikai 2016.gada 1.martā.

Veselības ministrija izvērtēs nepieciešamību veikt padziļinātu pētījumu par zāļu cenu dinamiku pēc noteikumu grozījumu ietekmes analīzes.

Veselības ministrija informē, ka ar aktuālākajām zāļu cenu izmaiņām Jūs varat iepazīties Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē wwvv.zva.gov.lv; kā arī par aktuālajām izmaiņām kompensējamo zāļu sarakstā varat iepazīties Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā Kompensējamie medikamenti.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

21

Svētā inkvizīcija

FotoAttieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka maģija reāli darbojas?
Lasīt visu...

21

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

FotoŠķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā tik Sorosa varzai kādā amatā jāiebīda savējais, kāds, piemēram, bija un ir Rimšēvičs, kurš nu ir pilnībā atklājis savu patieso seju, kas nerunā par labu sorosīdiem, tā uzreiz nevēlamiem kandidātiem noteikti atrodas saiknes ar Šķēli vai Šķēles sievasmāti, vai, ja galīgi nekas nesanāk, ar Šķēles izbijuša kaimiņa, brāļa sievas māsas brālēna drauga brūti.
Lasīt visu...

21

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

FotoUz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu, līdz šim politikā vairākumā nepazīstamu cilvēku, kuri solīja uzsākt jaunu politiku, nepieļaujot valsts pārvaldē finanšu mahinācijas, politiķu savtīgumu, vienkāršojot un efektivizējot valsts pārvaldi, nodrošinot lēmumu pieņemšanas atklātumu, par konkrētām summām palielinot finansējumus dažādām valsts vajadzībām, ieskaitot iedzīvotāju veselības aprūpi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....