Belēvičam kļūstot par ministru, četrkāršojušies viņa pakļautībā esošā NMPD pasūtījumi viņa dēla uzņēmumam
PIETIEK13.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Guntim Belēvičam kļūstot par veselības ministru, viņa tiešā pakļautībā esošā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) zāļu pasūtījumi ministra dēla Artūra Belēviča uzņēmumam Saules aptieka palielinājušies vairāk nekā četras reizes, pārsniedzot trešdaļmiljonu eiro, - tā rāda Pietiek rīcībā nonākušās līgumu kopijas, ko šodien publicējam.
Līdz šim Belēviču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau vairākkārt pieķēris dažādos interešu konfliktos, ko pats veselības ministrs lielākoties ir mēģinājis dēvēt par viņa nomelnošanas kampaņas sastāvdaļu. Taču Pietiek rīcībā nonākušās līgumu kopijas jau liecina par atklātu politiskās ietekmes izmantošanu un korupcijas pazīmēm.
Kā rāda pirmais no šiem līgumiem, 2013. gada 15. jūlijā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ar Saules aptieku parakstījis līgumu „Par tiesībām piegādāt zāles neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai un valsts materiālo rezervju papildināšanai”.
Saskaņā ar līguma kopijā minēto, tas paredzēja, ka Saules aptieka piegādā zāles kopumā par 54 034 latiem (aptuveni 76 971 eiro), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Dienesta vārdā līgumu parakstījis tā toreizējais vadītājs Armands Ploriņš.
Savukārt divus gadus vēlāk, pagājušā gada 11. maijā Ploriņš ar Saules aptieku – kura pieder Ploriņa tobrīdējā tiešā priekšnieka, veselības ministra Belēviča dēlam – parakstīja jaunu līgumu par tiesībām piegādāt medikamentus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts materiālo rezervju vajadzībām.
Taču atšķirībā no iepriekšējā līguma no šī izriet, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam no ministra dēla uzņēmuma jau nepieciešams gandrīz četrarpus reizes vairāk medikamentu – kopā par 342 341 eiro (ieskaitot PVN).
Līgums noslēgts, pamatojoties uz konkursa „Par tiesībām piegādāt medikamentus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts materiālo rezervju vajadzībām” rezultātiem.
Īpaši zīmīga ir notikumu hronoloģija pirms un pēc šī 2015. gada 11. maija līguma parakstīšanas. 2.februārī veselības ministrs publiski paziņoja, ka Ploriņa darbība esot novērtēta negatīvi, tomēr viņam saskaņā ar likumdošanu doti trīs mēneši laika "laboties". Saskaņā ar Ploriņa tobrīd teikto viņam esot pilnīgi skaidrs, ka no viņa grib tikt vaļā, bet viņš nezinot – kāpēc.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā atrodamā informācija, 2015. gada pavasarī izsludinātajā joprojām Ploriņa (kuram bija uzdots „laboties”) vadītā dienesta konkursā „Par tiesībām piegādāt medikamentus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts materiālo rezervju vajadzībām” iepirkuma dokumenti bija saņemami līdz 1. aprīlim.
Savukārt 24.aprīlī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests paziņoja par iepirkuma rezultātiem, uzvarētāju vidū nosaucot arī Saules aptieku, bet 11. maijā Belēviča pakļautībā esošais dienests, kuru joprojām vadīja uzdevumu „laboties” saņēmušais Ploriņš, noslēdza līgumu par 342 tūkstošiem eiro ar Belēviča dēla uzņēmumu.
Savukārt desmit dienas pēc šī līguma noslēgšanas atkārtoti tika izvērtēta Ploriņa atbilstība NMPD vadītāja amatam, - oficiāli tika paziņots, ka izvērtēšanā piedalījies arī ministrs Belēvičs un tajā nolemts, ka Ploriņš ir „labojies” un savu darbu var turpināt, bet viņam darbība amatā vēl jāpilnveido.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja publiskie dati, kopš pagājušā gada maija nav fiksēts neviens dienesta iepirkums, kurā pasūtījumu būtu ieguvusi Belēviča dēla kompānija. Ploriņš amatu zaudēja pagājušā gada septembrī, un jaunu konkursu uz NMPD direktora amatu Belēviča vadītā ministrija tā arī nav izsludinājusi.
Nekādus skaidrojumus par šo un arī iepriekšējām "sakritībām" un "nejaušībām" no paša Belēviča Pietiek nav izdevies saņemt.
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
