Belēvičam nācies Farmācijas padomē „atlikt atpakaļ” no tās paklusām izmestās organizācijas
PIETIEK28.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministram Guntim Belēvičam ir nācies Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sastāvā atjaunot visas trīs asociācijas, ko viņš pērn no tās paklusām bija izslēdzis pēc tam, kad šīs organizācijas bija iebildušas pret ministra plāniem iespējami ātri, neievērojot noteikto procedūru, "izbīdīt cauri" Ministru kabineta noteikumus, kas būtiski mainītu medikamentu tirgu, kurā ir ievērojamas viņa dēla farmācijas tirdzniecības firmu intereses.
Pagājušā gada 30. janvārī veselības ministrs Belēvičs bija izdevis rīkojumu Nr. 12, ar kuru atcēla 2010. gada novembra Veselības ministrijas rīkojumu. Ar to savulaik bija izveidota Farmācijas jomas konsultatīvā padome - konsultatīva struktūra, kurā bija iekļauti visi vērā ņemamie šīs jomas pārstāvji.
Savukārt pusotru mēnesi vēlāk, pagājušā gada 18. martā tāpat ar Belēviča rīkojumu tika apstiprināts jauns šīs padomes nolikums, kurā bija viena būtiska atšķirība: padomē nu bija deviņu dažādu organizāciju pārstāvji, bet no tās bija izslēgtas trīs asociācijas - Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā.
Pēc šī lēmuma Pietiek publiskoja izformētās Farmācijas jomas konsultatīvās padomes pēdējās - 21.janvāra sēdes protokolu, kas spilgti atainoja, kā padome fiksējusi ministra "steidzīgumu" medikamentu tirdzniecības reformēšanas jomā un to "nobremzējusi", nosūtot vēstuli Valsts kancelejai, norādot uz pieļautajiem pārkāpumiem.
Pēc šīs vēstules saņemšanas Valsts kancelejā Valsts sekretāru 22. janvāra sanāksme ņēma vērā šos iebildumus un Belēviča "bīdīto" noteikumu virzību apturēja. Savukārt Belēvičs pusotru nedēļu vēlāk reaģēja, izformējot "nepaklausīgo" padomi un jaunajā sastāvā trīs "dumpīgo" asociāciju (kuras bija pieprasījušas ievērot likumīgo procedūru) vietā ieceļot Latvijas Zāļu paralēlā importa asociāciju, kura bija dibināta tikai četrus mēnešus pirms Belēviča lēmuma tās pārstāvi iekļaut farmācijas padomes sastāvā.
Savukārt pagājušā gada 6. maijā, kā liecina Veselības ministrijas oficiālā informācija, Belēvičs personiski, ar rīkojumu Nr. 66 Farmācijas jomas konsultatīvās padomes personālsastāvā bija iekļāvis arī savu dēlu Artūru Belēviču kā Latvijas Aptiekāru asociācijas valdes priekšsēdētāju. Pēc tam, kad Pietiek šo faktu atklāja, ministrs savu dēlu no padomes atkal izslēdza, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vienalga konstatēja viņa rīcību interešu konflikta situācijā.
Nu, šā gada 21. martā Belēvičs bez publiskiem paziņojumiem pieņēmis rīkojumu, ar kuru visas trīs pērn „izmestās” asociācijas nu ir atjaunotas padomes sastāvā. Līdz ar to turpmāk Farmācijas jomas konsultatīvās padome darbosies šādā sastāvā:
Jānis Zvejnieks, Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks
Kitija Blumfelde, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente
Anda Blumberga, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes priekšsēdētāja
Jelena Borcova, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas pārstāve
Sigita Čulkstena, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja
Vita Dumpe, Biedrības „Veselības projekti Latvijai” valdes locekle
Kristīne Jučkoviča, Aptieku attīstības biedrības valdes locekle
Egils Jurševics, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Jānis Libķens, Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs
Iveta Neimane, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” veselības politikas koordinatore
Brigita Paegļkalne, Latvijas Farmācijas arodbiedrības priekšsēdētāja
Agnese Ritene, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja
Mārcis Rutulis, Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Inta Saprovska, Latvijas Ārstu biedrības farmācijas nodaļas vadītāja
Jānis Šiliņš, Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā valdes loceklis
Sarmīte Sipeniece, Latvijas Aptiekāru asociācijas pārstāve
Indra Valeine, Latvijas Zāļu paralēlā importa asociācijas valdes locekle
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
