Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Diemžēl jau kārtējās ziņas par Krievijas spiegiem un to izdarībām netiek uztvertas kā pārsteigums. Proti, bija ziņa, ka Beļģijas izlūkdienesti, kas ir atbildīgi par Eiropas Savienības (ES) un NATO objektu aizsardzību, uzsākuši vērienīgas pārbaudes bažās par Krievijas un citu pušu iespējamo iefiltrēšanos. 15 lietas uzsāktas militārās izlūkošanas dienestā ADIV, bet iekšzemes drošības dienestā VSSE – piecas. 

Ziņa par vērienīgām pārbaudēm parādās neilgi pēc kāda VSSE trauksmes cēlāja apsūdzībām, ka pretizlūkošanas dienesta vadītājs esot biedējoši iecietīgs pret Krieviju. Savukārt ADIV pretizlūkošanas vadītājs pērn tika atstādināts no amata saistībā ar trūkumiem slepenu dokumentu apritē un glabāšanā, kas bija vēl viens signāls tam, cik izplatītas ir problēmas.1

Jāatzīmē, ka spiegu jautājums Beļģijā nav tikai šī brīža aktualitāti. Par šo problēmu jau 2012.gadā runāja Beļģijas valsts drošības dienesta direktors Alēns Vino, sakot – […] ārvalstu spiegu skaits Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētā nav skaitāms desmitos, bet gan «simtos, vairākos simtos».

Beļģijā spiegošana, krievu, kā arī citu valstu, piemēram, Ķīnas, spiegošana [ir] tādā pašā līmenī kā Aukstā kara laikā. (..) Mēs esam valsts ar milzīgu diplomātu, uzņēmēju, starptautisko institūciju - NATO, Eiropas institūciju - koncentrāciju. Tāpēc izlūkošanas virsniekam, spiegam, tas ir bērnudārzs. Tā ir vieta, kur jābūt, skaidro VSSE šefs.2 

Ja jau 2012.gadā par spiegošanas problēmu Beļģijā jau tika runāts, tad rodas būtisks jautājums – kas tika darīts, lai situāciju uzlabotu? Visticamākais, mēs neuzzināsim, jo šī nav tāda informācija, kura būtu publiski pieejama, bet, ja realitātē nepastāv nopietns plāns situācijas uzlabošanai, tad ir problēma. Spiegošanas problemātika Beļģijā periodiski tiek atspoguļota plašsaziņas līdzekļos.

Arī 2015.gadā bija iespējams lasīt par vadošu institūciju pārstāvju iespējamām saistībām ar Krievijas izlūkdienestiem.3 Jāatzīmē, ka 2019.gadā Beļģija atlaida vienu militārās izlūkošanas majoru, kurš bija saistīts ar vienu Krievijas oligarhu.4 Par citu amatpersonu atlaišanu nekādu publisku ziņu nav.

Runājot par Beļģijas cīņu pret spiegiem, kuri, kā saprotams tur netrūkst, tā jānodala divos līmeņos. Pirmais – politiskais, otrs – profesionālais. Ar profesionālo domāju Beļģijas kompetento iestāžu ikdienas darbu spiegu un spiegošanas tīklu identificēšanā, novērošanā un neitralizēšanā. Savukārt politiskais – valsts politiķu rīcība politiskā un likumdošanas jomā.

Te nevar nepieminēt vienu interesantu lietu, proti, kad 2018.gadā kā reakciju uz Skripaļa lietu daudzas valstis izraidīja jau sen atklātos Krievijas spiegus, kuri darbojās zem diplomātiskā piesega diplomātus, Beļģija tikai vienu. Te kaut kas īsti neiet kopā – jau 2012.gadā publiski tiek paziņots, ka valstī spiegu ka biezs un visvairāk no Krievijas, bet, kā mēģinām sameklēt, cik ir izraidīti...

Labi, tā viena puse, bet cik dienesti/iestādes Krievijā nodarbojas ar izlūkošanu? Nu vismaz par kurām mēs kaut ko varam uzzināt no publiski pieejamas informācijas. Man sanāca četras, kaut arī ceturtā izmanto izlūkošanas metodes, bet tā tomēr nebūtu uzskatāma par klasisko izlūkdienestu.

Krievijas federālais drošības dienests (FSB), kura vēsturiskais priekštecis PSRS laikos bija Valsts drošības komiteja (KGB).

Krievijas ārējās izlūkošanas dienests (SVR) (pamatā nodarbojas ar politisko izlūkošanu), kura vēsturiskie priekšteči PSRS laikos bija Valsts drošības komitejas pirmā galvenā pārvalde.

Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU) (pamatā nodarbojas ar militāro izlūkošanu).

Krievijas federālais apsardzes dienests (darbības nodrošināšanā tiek izmantotas arī izlūkošanas metodes).

Tamdēļ pievērsīšu savu uzmanību pirmajām trijām. Lai labāk izprastu šī brīža situāciju, nepieciešams atskatīties vēsturē, un, lai to būtu vieglāk izdarīt, šībrīža dienestus vajag pielīdzināt PSRS laiku dienestiem. Jāatzīst, tas nebūs grūti, jo FSB un Krievijas ārējā izlūkošanas dienesta priekštecis ir viens – KGB. Līdz ar to FSB un Krievijas ārējam izlūkošanas dienestam ir viena sakne, līdz ar to – pamatos viena taktika un metodika.

Iesākumā – kadru politika. Ja KGB un tagad FSB un SVR savu sastāvu komplektēja arī pēc pieteikšanās principa, tad GRU visu laiku ir bijusi noslēgta vide. Uz turieni var tikai uzaicināt tamdēļ potenciālajiem GRU darbiniekiem izvirzītās prasības var tikai minēt. (minējums – izcila psiholoģiskā sagatavotība, plašas un daudzpusīgas zināšanas, pārzina vismaz vienu svešvalodu, nāk no militāras vides).

Labs indikators ir izvirzītās prasības kandidātiem, darbam izlūkdienestos. Piemēram, SVR interesē kandidāti, kuri

Ieguvuši augstāko izglītību, ar kvalifikāciju - speciālists vai maģistra grāds, humanitārās vai tehniskās zinātnēs, ar labu vai teicamu vērtējumu profilējošos priekšmetos. Tiek pieņemti arī pēdējā kursa studenti.

Kā minimums labi pārvalda vienu svešvalodu.5

Savukārt dienestam FSB tiek norādīts:

Kvalifikācijas prasības izglītības līmenim, profesionālajām zināšanām, stāžam nosaka attiecīgā dienesta vadītājs.6

Apskatot šīs pieejamās informācijas kopīgās iezīmes, var prezumēt, ka izlūkdienestā tiek pieņemti cilvēki ar svešvalodas zināšanām un iegūtu augstāko izglītību. Līdz ar to šos cilvēkus var izvirzīt dažādākos amatos kā valsts, tā arī privātajā sektorā. Tas nozīmē, ka viņi var būt visur. Nepieņemot šo nepatīkamo patiesību, mēs paši sevi nostādām neizdevīgā situācijā.

Zinot, kāda taktika un metodika tiek piekopta, var domāt par iespējamo pretdarbību. Tātad – kā darbojas Krievijas izlūkdienesti? Pēc idejas – nekā jauna. Pamata sadalījums aizsegiem ir kvalificējams divās lielās grupās – legālie un nelegālie. Legālajos ietilpst piesega amati vēstniecībās. Tieši diplomātiskā korpusa pārstāvji ir tie, par kuru izraidīšanu dēļ aizdomām par spiegošanu, sabiedrība uzzina visbiežāk. Pēc Viktora Suvorova grāmatas “Akvārijs” var secināt, ka PSRS laikos vēstniecībās dažādos amatos darbojās kā KGB, tā arī GRU darbinieki.

To, ka situācija nav mainījusies arī mūsdienās, apliecina plašsaziņas līdzekļos publiskotā informācija par diplomātiskā korpusa pārstāvju izraidīšanu, norādot viņa amatus. Piemēram, 2019.gada 4.decembrī publiskota informācija, ka Vācija izraida divus Krievijas vēstniecības militārā atašeja aparāta darbiniekus.7 

Savukārt 2020.gada 24.janvārī Bulgārijas prokuratūras izplatītajā paziņojumā minēts, ka divi Krievijas pilsoņi - pirmais sekretārs Krievijas vēstniecības konsulārajā dienestā Sofijā un diplomāts Krievijas tirdzniecības pārstāvniecībā - ir savākuši „informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lai nodotu to ārvalstij vai organizācijai”.

Tiek skaidrots, ka pirmais sekretārs centās apkopot informāciju par „vēlēšanu procesa mehānismiem valstī” laikā no 2017. gada līdz šim brīdim. Savukārt tirdzniecības amatpersona apkopojusi sensitīvu informāciju par „valsts enerģētikas nozari un energoapgādes drošību” laikā no 2018. gada oktobra līdz šim brīdim.8

No iepriekš minētajiem gadījumiem var secināt, ka Vācija izraidījusi GRU darbinieku, bet Bulgārijā fiksēti FSB un/vai SVR darbinieki. Tātad – PSRS laikos iedibinātā prakse, ka zem vienas vēstniecības jumta, zem dažādiem diplomātiskā korpusa piesega amatiem darbojas visu Krievijas izlūkdienesta pārstāvji. Turklāt – nereti viņi var būt arī piesega amata speciālisti pēc būtības, ņemot vērā kādas prasības saviem potenciālajiem darbiniekiem izvirza SVR, par kurām jau minēju iepriekš.

Analoģiska situācija var būt arī ar Krievijas pārstāvjiem dažādākās starptautiskās organizācijās un uzņēmumos, kā arī – parastās privātfirmās.

Globalizācija, kā tāda, salīdzinot ar PSRS laiku, ir atvērusi robežas un iespējas daudz vairāk un lielākām cilvēku masām pārvietoties no vienas valsts uz otru. Būtu muļķīgi domāt, ka Krievijas izlūkdienesti šo iespēju neizmantotu.

Par nelegālajiem aizsegiem var pat nerunāt – tur viss bez izmaiņām no PSRS laikiem, tikai, dēļ manis pieminēto globalizāciju, pārvietošanās iespējas ir kļuvušas tikai plašākas.

Īsais un skarbais rezumē – Krievijas izlūkdienesta pārstāvji var būt amplitūdā no vēstniecībās strādājošais diplomātiskā korpusa pārstāvjiem līdz privātā uzņēmuma apkopējai vai preču piegādātāja.

Nelielai ilustrācijai, pirms sāku rakstīt ko tālāk, jāpiemin 2018.gada 5.novembra Apollo portāla rakstā minētais: Tiek pieļauts, ka ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās Latvijā var būt 10% līdz 30% no kopējā diplomātu skaita.9 Ja jau Latvijā var būt izlūkdienesta darbinieki līdz 30% no kopējā diplomāta skaita, tad kāda proporcija varētu būt Beļģijā, kur atrodas NATO galvenā ēkā un dažādas ES institūcijas? Pēc publiskajā telpā izskanējušiem pieņēmumiem, izriet, ka aptuveni 50% no Krievijas diplomātiskā korpusa Beļģijā ir izlūkdienestu pārstāvji.10

Beļģijas organizācijas līdzās darbam nacionālo drošības interešu jomā pret ārvalstu spiegošanas aktivitātēm aizsargā arī ES un NATO ēkas. Tāpat izlūkdienesti rūpējas par to 47 000 ES un NATO darbinieku drošību, kas dzīvo Beļģijā.

Militārās izlūkošanas dienestā un iekšzemes drošības dienestā kopā strādā aptuveni 1300 darbinieku. Jāatzīmē, ka NATO un ES objektos drošību nodrošina iekšējie dienesti, bet – līdzko darbība tiek pārnesta uz citām vietām – te vajadzētu iesaistīties Beļģijas pretizlūkošanas dienestiem.

Izlūkošanas eksperts Marks Galeoti medijam "EUobserver” kādā no intervijām jau iepriekš bija norādījis, ka Beļģija ir šokējoši nepietiekami ieguldījusi savos starptautiskajos pienākumos. Viņš atzinis, ka, runājot ar ierēdņiem Eiropā, bieži saskāries ar bažām par Briseli kā vājo posmu starp Eiropas Savienību un NATO.11

Runājot finansiālā izteiksmē, Beļģija izlūkdienestu finansēšanai tērē tikai 0,01% no IKP un tas esot viszemākais rādītājs no visām NATO dalībvalstīm.12

Skatot visu iepriekš minēto kopumā, jāsecina, ka Beļģijas valdība, politiskā līmenī, apzināti vai neapzināti, ir radījusi priekšnosacījumus, kuri Krievijas izlūkdienestiem atvieglo darbību. Savukārt Krievijas izlūkdienesti vēl joprojām strādā “aukstā kara” režīmā un cenšas iegūt jebkāda veida informāciju, un pēc visām pazīmēm būtu muļķīgi gaidīt, ka šajā jautājumā notiks līdzšinējās prakses maiņa.

Risinājumi? Pirmkārt jāmēģina saprast, vai Beļģijas valdība ir ieinteresēta un vēlas uzlabot savu pretizlūkošanas dienestu darbu. Ja jā, tad skaidrs, ka, ņemot vērā NATO un ES svarīgo institūciju esamību šajā valstī, Krievijas spiegu jautājums jau sen vairs nav Beļģijas “iekšējā” lieta. Savukārt, ja Beļģijas politiskā elite ar savu bezdarbību apzināti rada priekšnosacījumus Krievijas spiegu veiksmīgai darbībai, tad NATO un ES drošības struktūrām vajag pārskatīt līdzšinējo darbības stilu un vairāk fokusēties uz savu darbinieku iekšējām pārbaudēm un radīt neiespējamus apstākļus jebkādas informācijas nesakcionētai nokļūšanai ārpus ēkas sienām. Ir daudz dažādu veidu, lai iegūtu interesējošo informāciju, bet ir tikpat daudz veidu, ja ne vēl vairāk, lai nepieļautu informācijas nonākšanu trešās personas rokās.

1 https://www.la.lv/belgijas-izlukdienestiem-bazas-par-spiegu-iefiltresanos

2 https://www.apollo.lv/5802814/belgijas-izlukdienesta-vaditajs-brisele-ir-spiegu-galvaspilseta

3 https://www.mo.be/en/news/spy-war-behind-scenes-brussels-diplomacy

4 https://www.newsru.com/world/17jun2019/spy_rus.html

5 http://svr.gov.ru/svr_today/msotr.htm

6 http://www.fsb.ru/fsb/supplement/employ.htm

7 https://meduza.io/feature/2019/12/04/germaniya-vyslala-dvuh-rossiyskih-diplomatov-iz-za-ubiystva-v-berline-chechenskogo-polevogo-komandira-glavnoe

8 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bulgarija-apsudz-vel-divus-krievijas-diplomatus-spiegosana.a345998/

9 https://www.apollo.lv/6446110/sab-ir-zinami-krievijas-vestniecibas-piesega-stradajosie-izluki

10 https://euobserver.com/foreign/146175

11 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/belgijas-izlukdienesti-veic-verienigas-ieksejas-parbaudes-bazas-par-arvalstu-iefiltresanos.a346408/

12 https://euobserver.com/foreign/146175

Novērtē šo rakstu:

15
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politkorektuma terors: „Facebook” cenzoru izdzēstais viedoklis

FotoPēdējo dienu jandāliņš sakarā ar manis publiskotajiem Jaunā Rīgas teātra uzvedības noteikumiem ir radījis kaudzi interpretāciju šim tekstam. Daudzi prasa, lai es tos komentētu un paskaidrotu sīkāk. Te būs:
Lasīt visu...

12

Politkorektums, jeb kur palicis mans "revolveris"?

FotoVisticamāk, to izgudroja mūsu senči laikos, kad visi vēl dzīvojām ciltīs. Ar vienu mērķi - lai mēs viens otru nenogalinātu tikai tāpēc, ka neprotam savaldīt savu muti un/vai savas emocijas. Ziedu laikus politkorektums (jeb, vienkārši sakot, labas manieres) piedzīvoja mežonīgajos Rietumos, kur katram pie sāniem bija revolveris, ar kuru aizstāvēt savu pašcieņu, tiesības un citas būtiskas vērtības. No kurienes radusies pārspīlētā amerikāņu pieklājība, viss šis "labdien, ser; ko vēlaties, ser; vai viss kārtībā, ser?" un smaids līdz ausīm? Varbūt liela daļa atbildes ir tajā, ka par nevērību, nemaz nerunājot par tīšu rupjību, pret nepazīstamu džentlmeni varēja mierīgi dabūt lodi starp acīm?
Lasīt visu...

12

Bet Levits lai paliek savā vietā

FotoMan gluži tāpat kā lielai daļai cilvēku negribas par to domāt katru dienu. Tik vien, kā pusdienlaikā palūkoties internetā – cik aplipināto bijis iepriekšējā dienā. Un vēl tas neizrunājamais vārds “kumulatīvais”, proti, procentuālais saslimstības rādītājs.
Lasīt visu...

21

Par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

FotoŠorīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē kā 1.darba kārtības jautājums tiks skatīts kolektīvais iesniegums “Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”.
Lasīt visu...

21

Cirks un izsmiekls par iedzīvotājiem Garkalnes domē

FotoGarkalnes novada domē notiekošās darbības ir uztveramas kā smiešanās par iedzīvotājiem, Valsts kontroli un VARAM jeb citiem vārdiem – notiekošais ir politisks cirks.
Lasīt visu...

21

Zāļu valsts aģentūras skaidrojums – atbilde uz „Re:Baltica” vienpusēju rakstu

FotoZāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību, ka Re:Baltica 2. martā publicētā rakstā žurnāliste Sanita Jemberga iekļāvusi vienpusēju viedokli, nav ņēmusi vērā ZVA sniegto informāciju un rakstā atspoguļo tikai šodien zināmo un pēc reģistrācijas pieejamo informāciju, nevis ņem vērā tobrīd, pērnā gada novembrī, pieejamo informāciju par Pfizer vakcīnu. Tādēļ Zāļu valsts aģentūra publicē atbildi uz minētajā Re:Baltica rakstā pausto.
Lasīt visu...

21

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē

FotoGrūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

Visi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos...

Foto

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

Vakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot...

Foto

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

Es kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības...

Foto

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

This you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir...

Foto

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem....

Foto

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi...

Foto

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

Notikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku...

Foto

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

Es kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres....

Foto

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

Nesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli,...

Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...