Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Diemžēl jau kārtējās ziņas par Krievijas spiegiem un to izdarībām netiek uztvertas kā pārsteigums. Proti, bija ziņa, ka Beļģijas izlūkdienesti, kas ir atbildīgi par Eiropas Savienības (ES) un NATO objektu aizsardzību, uzsākuši vērienīgas pārbaudes bažās par Krievijas un citu pušu iespējamo iefiltrēšanos. 15 lietas uzsāktas militārās izlūkošanas dienestā ADIV, bet iekšzemes drošības dienestā VSSE – piecas. 

Ziņa par vērienīgām pārbaudēm parādās neilgi pēc kāda VSSE trauksmes cēlāja apsūdzībām, ka pretizlūkošanas dienesta vadītājs esot biedējoši iecietīgs pret Krieviju. Savukārt ADIV pretizlūkošanas vadītājs pērn tika atstādināts no amata saistībā ar trūkumiem slepenu dokumentu apritē un glabāšanā, kas bija vēl viens signāls tam, cik izplatītas ir problēmas.1

Jāatzīmē, ka spiegu jautājums Beļģijā nav tikai šī brīža aktualitāti. Par šo problēmu jau 2012.gadā runāja Beļģijas valsts drošības dienesta direktors Alēns Vino, sakot – […] ārvalstu spiegu skaits Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētā nav skaitāms desmitos, bet gan «simtos, vairākos simtos».

Beļģijā spiegošana, krievu, kā arī citu valstu, piemēram, Ķīnas, spiegošana [ir] tādā pašā līmenī kā Aukstā kara laikā. (..) Mēs esam valsts ar milzīgu diplomātu, uzņēmēju, starptautisko institūciju - NATO, Eiropas institūciju - koncentrāciju. Tāpēc izlūkošanas virsniekam, spiegam, tas ir bērnudārzs. Tā ir vieta, kur jābūt, skaidro VSSE šefs.2 

Ja jau 2012.gadā par spiegošanas problēmu Beļģijā jau tika runāts, tad rodas būtisks jautājums – kas tika darīts, lai situāciju uzlabotu? Visticamākais, mēs neuzzināsim, jo šī nav tāda informācija, kura būtu publiski pieejama, bet, ja realitātē nepastāv nopietns plāns situācijas uzlabošanai, tad ir problēma. Spiegošanas problemātika Beļģijā periodiski tiek atspoguļota plašsaziņas līdzekļos.

Arī 2015.gadā bija iespējams lasīt par vadošu institūciju pārstāvju iespējamām saistībām ar Krievijas izlūkdienestiem.3 Jāatzīmē, ka 2019.gadā Beļģija atlaida vienu militārās izlūkošanas majoru, kurš bija saistīts ar vienu Krievijas oligarhu.4 Par citu amatpersonu atlaišanu nekādu publisku ziņu nav.

Runājot par Beļģijas cīņu pret spiegiem, kuri, kā saprotams tur netrūkst, tā jānodala divos līmeņos. Pirmais – politiskais, otrs – profesionālais. Ar profesionālo domāju Beļģijas kompetento iestāžu ikdienas darbu spiegu un spiegošanas tīklu identificēšanā, novērošanā un neitralizēšanā. Savukārt politiskais – valsts politiķu rīcība politiskā un likumdošanas jomā.

Te nevar nepieminēt vienu interesantu lietu, proti, kad 2018.gadā kā reakciju uz Skripaļa lietu daudzas valstis izraidīja jau sen atklātos Krievijas spiegus, kuri darbojās zem diplomātiskā piesega diplomātus, Beļģija tikai vienu. Te kaut kas īsti neiet kopā – jau 2012.gadā publiski tiek paziņots, ka valstī spiegu ka biezs un visvairāk no Krievijas, bet, kā mēģinām sameklēt, cik ir izraidīti...

Labi, tā viena puse, bet cik dienesti/iestādes Krievijā nodarbojas ar izlūkošanu? Nu vismaz par kurām mēs kaut ko varam uzzināt no publiski pieejamas informācijas. Man sanāca četras, kaut arī ceturtā izmanto izlūkošanas metodes, bet tā tomēr nebūtu uzskatāma par klasisko izlūkdienestu.

Krievijas federālais drošības dienests (FSB), kura vēsturiskais priekštecis PSRS laikos bija Valsts drošības komiteja (KGB).

Krievijas ārējās izlūkošanas dienests (SVR) (pamatā nodarbojas ar politisko izlūkošanu), kura vēsturiskie priekšteči PSRS laikos bija Valsts drošības komitejas pirmā galvenā pārvalde.

Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU) (pamatā nodarbojas ar militāro izlūkošanu).

Krievijas federālais apsardzes dienests (darbības nodrošināšanā tiek izmantotas arī izlūkošanas metodes).

Tamdēļ pievērsīšu savu uzmanību pirmajām trijām. Lai labāk izprastu šī brīža situāciju, nepieciešams atskatīties vēsturē, un, lai to būtu vieglāk izdarīt, šībrīža dienestus vajag pielīdzināt PSRS laiku dienestiem. Jāatzīst, tas nebūs grūti, jo FSB un Krievijas ārējā izlūkošanas dienesta priekštecis ir viens – KGB. Līdz ar to FSB un Krievijas ārējam izlūkošanas dienestam ir viena sakne, līdz ar to – pamatos viena taktika un metodika.

Iesākumā – kadru politika. Ja KGB un tagad FSB un SVR savu sastāvu komplektēja arī pēc pieteikšanās principa, tad GRU visu laiku ir bijusi noslēgta vide. Uz turieni var tikai uzaicināt tamdēļ potenciālajiem GRU darbiniekiem izvirzītās prasības var tikai minēt. (minējums – izcila psiholoģiskā sagatavotība, plašas un daudzpusīgas zināšanas, pārzina vismaz vienu svešvalodu, nāk no militāras vides).

Labs indikators ir izvirzītās prasības kandidātiem, darbam izlūkdienestos. Piemēram, SVR interesē kandidāti, kuri

Ieguvuši augstāko izglītību, ar kvalifikāciju - speciālists vai maģistra grāds, humanitārās vai tehniskās zinātnēs, ar labu vai teicamu vērtējumu profilējošos priekšmetos. Tiek pieņemti arī pēdējā kursa studenti.

Kā minimums labi pārvalda vienu svešvalodu.5

Savukārt dienestam FSB tiek norādīts:

Kvalifikācijas prasības izglītības līmenim, profesionālajām zināšanām, stāžam nosaka attiecīgā dienesta vadītājs.6

Apskatot šīs pieejamās informācijas kopīgās iezīmes, var prezumēt, ka izlūkdienestā tiek pieņemti cilvēki ar svešvalodas zināšanām un iegūtu augstāko izglītību. Līdz ar to šos cilvēkus var izvirzīt dažādākos amatos kā valsts, tā arī privātajā sektorā. Tas nozīmē, ka viņi var būt visur. Nepieņemot šo nepatīkamo patiesību, mēs paši sevi nostādām neizdevīgā situācijā.

Zinot, kāda taktika un metodika tiek piekopta, var domāt par iespējamo pretdarbību. Tātad – kā darbojas Krievijas izlūkdienesti? Pēc idejas – nekā jauna. Pamata sadalījums aizsegiem ir kvalificējams divās lielās grupās – legālie un nelegālie. Legālajos ietilpst piesega amati vēstniecībās. Tieši diplomātiskā korpusa pārstāvji ir tie, par kuru izraidīšanu dēļ aizdomām par spiegošanu, sabiedrība uzzina visbiežāk. Pēc Viktora Suvorova grāmatas “Akvārijs” var secināt, ka PSRS laikos vēstniecībās dažādos amatos darbojās kā KGB, tā arī GRU darbinieki.

To, ka situācija nav mainījusies arī mūsdienās, apliecina plašsaziņas līdzekļos publiskotā informācija par diplomātiskā korpusa pārstāvju izraidīšanu, norādot viņa amatus. Piemēram, 2019.gada 4.decembrī publiskota informācija, ka Vācija izraida divus Krievijas vēstniecības militārā atašeja aparāta darbiniekus.7 

Savukārt 2020.gada 24.janvārī Bulgārijas prokuratūras izplatītajā paziņojumā minēts, ka divi Krievijas pilsoņi - pirmais sekretārs Krievijas vēstniecības konsulārajā dienestā Sofijā un diplomāts Krievijas tirdzniecības pārstāvniecībā - ir savākuši „informāciju, kas satur valsts noslēpumu, lai nodotu to ārvalstij vai organizācijai”.

Tiek skaidrots, ka pirmais sekretārs centās apkopot informāciju par „vēlēšanu procesa mehānismiem valstī” laikā no 2017. gada līdz šim brīdim. Savukārt tirdzniecības amatpersona apkopojusi sensitīvu informāciju par „valsts enerģētikas nozari un energoapgādes drošību” laikā no 2018. gada oktobra līdz šim brīdim.8

No iepriekš minētajiem gadījumiem var secināt, ka Vācija izraidījusi GRU darbinieku, bet Bulgārijā fiksēti FSB un/vai SVR darbinieki. Tātad – PSRS laikos iedibinātā prakse, ka zem vienas vēstniecības jumta, zem dažādiem diplomātiskā korpusa piesega amatiem darbojas visu Krievijas izlūkdienesta pārstāvji. Turklāt – nereti viņi var būt arī piesega amata speciālisti pēc būtības, ņemot vērā kādas prasības saviem potenciālajiem darbiniekiem izvirza SVR, par kurām jau minēju iepriekš.

Analoģiska situācija var būt arī ar Krievijas pārstāvjiem dažādākās starptautiskās organizācijās un uzņēmumos, kā arī – parastās privātfirmās.

Globalizācija, kā tāda, salīdzinot ar PSRS laiku, ir atvērusi robežas un iespējas daudz vairāk un lielākām cilvēku masām pārvietoties no vienas valsts uz otru. Būtu muļķīgi domāt, ka Krievijas izlūkdienesti šo iespēju neizmantotu.

Par nelegālajiem aizsegiem var pat nerunāt – tur viss bez izmaiņām no PSRS laikiem, tikai, dēļ manis pieminēto globalizāciju, pārvietošanās iespējas ir kļuvušas tikai plašākas.

Īsais un skarbais rezumē – Krievijas izlūkdienesta pārstāvji var būt amplitūdā no vēstniecībās strādājošais diplomātiskā korpusa pārstāvjiem līdz privātā uzņēmuma apkopējai vai preču piegādātāja.

Nelielai ilustrācijai, pirms sāku rakstīt ko tālāk, jāpiemin 2018.gada 5.novembra Apollo portāla rakstā minētais: Tiek pieļauts, ka ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās Latvijā var būt 10% līdz 30% no kopējā diplomātu skaita.9 Ja jau Latvijā var būt izlūkdienesta darbinieki līdz 30% no kopējā diplomāta skaita, tad kāda proporcija varētu būt Beļģijā, kur atrodas NATO galvenā ēkā un dažādas ES institūcijas? Pēc publiskajā telpā izskanējušiem pieņēmumiem, izriet, ka aptuveni 50% no Krievijas diplomātiskā korpusa Beļģijā ir izlūkdienestu pārstāvji.10

Beļģijas organizācijas līdzās darbam nacionālo drošības interešu jomā pret ārvalstu spiegošanas aktivitātēm aizsargā arī ES un NATO ēkas. Tāpat izlūkdienesti rūpējas par to 47 000 ES un NATO darbinieku drošību, kas dzīvo Beļģijā.

Militārās izlūkošanas dienestā un iekšzemes drošības dienestā kopā strādā aptuveni 1300 darbinieku. Jāatzīmē, ka NATO un ES objektos drošību nodrošina iekšējie dienesti, bet – līdzko darbība tiek pārnesta uz citām vietām – te vajadzētu iesaistīties Beļģijas pretizlūkošanas dienestiem.

Izlūkošanas eksperts Marks Galeoti medijam "EUobserver” kādā no intervijām jau iepriekš bija norādījis, ka Beļģija ir šokējoši nepietiekami ieguldījusi savos starptautiskajos pienākumos. Viņš atzinis, ka, runājot ar ierēdņiem Eiropā, bieži saskāries ar bažām par Briseli kā vājo posmu starp Eiropas Savienību un NATO.11

Runājot finansiālā izteiksmē, Beļģija izlūkdienestu finansēšanai tērē tikai 0,01% no IKP un tas esot viszemākais rādītājs no visām NATO dalībvalstīm.12

Skatot visu iepriekš minēto kopumā, jāsecina, ka Beļģijas valdība, politiskā līmenī, apzināti vai neapzināti, ir radījusi priekšnosacījumus, kuri Krievijas izlūkdienestiem atvieglo darbību. Savukārt Krievijas izlūkdienesti vēl joprojām strādā “aukstā kara” režīmā un cenšas iegūt jebkāda veida informāciju, un pēc visām pazīmēm būtu muļķīgi gaidīt, ka šajā jautājumā notiks līdzšinējās prakses maiņa.

Risinājumi? Pirmkārt jāmēģina saprast, vai Beļģijas valdība ir ieinteresēta un vēlas uzlabot savu pretizlūkošanas dienestu darbu. Ja jā, tad skaidrs, ka, ņemot vērā NATO un ES svarīgo institūciju esamību šajā valstī, Krievijas spiegu jautājums jau sen vairs nav Beļģijas “iekšējā” lieta. Savukārt, ja Beļģijas politiskā elite ar savu bezdarbību apzināti rada priekšnosacījumus Krievijas spiegu veiksmīgai darbībai, tad NATO un ES drošības struktūrām vajag pārskatīt līdzšinējo darbības stilu un vairāk fokusēties uz savu darbinieku iekšējām pārbaudēm un radīt neiespējamus apstākļus jebkādas informācijas nesakcionētai nokļūšanai ārpus ēkas sienām. Ir daudz dažādu veidu, lai iegūtu interesējošo informāciju, bet ir tikpat daudz veidu, ja ne vēl vairāk, lai nepieļautu informācijas nonākšanu trešās personas rokās.

1 https://www.la.lv/belgijas-izlukdienestiem-bazas-par-spiegu-iefiltresanos

2 https://www.apollo.lv/5802814/belgijas-izlukdienesta-vaditajs-brisele-ir-spiegu-galvaspilseta

3 https://www.mo.be/en/news/spy-war-behind-scenes-brussels-diplomacy

4 https://www.newsru.com/world/17jun2019/spy_rus.html

5 http://svr.gov.ru/svr_today/msotr.htm

6 http://www.fsb.ru/fsb/supplement/employ.htm

7 https://meduza.io/feature/2019/12/04/germaniya-vyslala-dvuh-rossiyskih-diplomatov-iz-za-ubiystva-v-berline-chechenskogo-polevogo-komandira-glavnoe

8 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bulgarija-apsudz-vel-divus-krievijas-diplomatus-spiegosana.a345998/

9 https://www.apollo.lv/6446110/sab-ir-zinami-krievijas-vestniecibas-piesega-stradajosie-izluki

10 https://euobserver.com/foreign/146175

11 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/belgijas-izlukdienesti-veic-verienigas-ieksejas-parbaudes-bazas-par-arvalstu-iefiltresanos.a346408/

12 https://euobserver.com/foreign/146175

Novērtē šo rakstu:

15
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...