Belte negrib atklāt, cik banketi iekļauti nākamā gada LTV finansējuma pieprasījumā
PIETIEK03.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts SIA Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētājs Ivars Belte nevēlas atklāt ne to, cik nule no nodokļu maksātāju naudas finansētajam "preses konferences banketam" iekļauti nākamā gada LTV valsts finansējuma pieprasījumā, ne to, kam no LTV vadības šogad radusies doma, ka pēc ikdienišķas preses konferences noteikti papildus ir sarīkojams bankets.
Pietiek jau informēja, ka Latvijas Televīzija, kas regulāri sūdzas par naudas trūkumu, patiesībā līdzekļu, kā izrādās, ir pietiekami, lai tos atrastu pat tādam netradicionālam pasākumam kā "preses konferences banketam".
VSIA Latvijas Televīzija Iepirkuma komisijas lēmums, kas datēts ar 31. augustu, komisija izlēmusi preses konferences banketa rīkošanu par 521,16 eiro uzticēt rīkot Lielvārdē reģistrētajam individuālajam komersantam Gamma-Ā.
Šajā iepirkumā 1950. gadā dzimušajai lielvārdietei Ņinai Āriņai piederošais uzņēmums ir bijis vienīgais pretendents, taču tas nav traucējis LTV Iepirkuma komisijai lēmumā īpaši norādīt, ka "tā piedāvājums atbilst iepirkuma nolikuma t.sk. tehniskās specifikācijas prasībām un ir ar viszemāko cenu".
Šai informācijai nonākot atklātībā, ne LTV sabiedrisko attiecību pārstāvis, ne arī LTV vadītājs Belte nevēlējās Pietiek atklāt ne to, kuram sabiedriskās televīzijas vadības pārstāvim pieder ideja par nepieciešamību rīkot īpašu banketu pēc LTV preses konferences un ar ko bija pamatota šāda ideja, ne to, kuras LTV vadības amatpersonas pieņēma lēmumu par šāda banketa rīkošanu un kāpēc iepirkumā par šī banketa rīkošanu piedalījās tikai viens pretendents?
Belte atteicās atbildēt arī uz Pietiek jautājumu - vai LTV vadība uzskata par ētisku šādu banketu rīkošanu par nodokļu maksātāju naudu laikā, kad nepietiek naudas, piemēram, skolotāju algām. LTV vadība arī nevēlas atklāt banketa tāmi un sniegt atbildi uz jautājumu - cik šāda veida un citus banketus LTV ir iekļāvusi savā nākamā gada valsts finansējuma pieprasījumā
Latvijas Televīzijas Iepirkuma komisijā, kas pieņēmusi lēmumu par 521 eiro iztērēšanu sabiedriskās televīzijas banketam, ir LTV valdes priekšsēdētājs Belte, komisijas priekšsēdētājs ir Māris Skujiņš, vēl tajā ir arī Sergejs Ņesterovs un Māris Martinsons.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kuri LTV vadības pārstāvji ir pieņēmuši lēmumu par šāda īpaša "preses konferences banketa" nepieciešamību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
