Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Армянское радио
28.05.2018. 04:50Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas Unas Klapkalnes ienākumi pērn sasniedza 76 821 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā amatpersonu deklarācija.
Tostarp 2017. gadā Klapkalne par darbu ziņu aģentūrā LETA algā saņēma 50 248 eiro, bet par darbu Latvijas Radio - 12 232 eiro. Tāpat viņas ienākumus papildināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalsts 13 986 eiro apmērā, nodibinājuma "Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS" algā izmaksātie 175 eiro, kā arī Latvijas Radio izmaksātie 156 eiro un "Swedbank" izmaksātie procenti 24 eiro apmērā.
Bezskaidrā naudā Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja pagājušā gada beigās glabāja 91 632 eiro.
indivīds
27.05.2018. 21:36»
vēl
Jācer ka šī ir pēdējā bāleliņu valdība! Nacionāļu rīcība nacionālas valsts iznīcināsanā ir vienkārši apbrīnojama
Belti, kurš ilgstoši strādājis Kremļa medijos, LTV iedabūja Ēlerte un Dimants.
vēl
27.05.2018. 19:19Jācer ka šī ir pēdējā bāleliņu valdība! Nacionāļu rīcība nacionālas valsts iznīcināsanā ir vienkārši apbrīnojama!
OIK autorraidījumam vairāk:
27.05.2018. 18:16Rīga, 9.apr., LETA. Energokompānijas AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura alga pērn bija 151 136 eiro, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2016.gadā, liecina amatpersonas deklarācija.
"Tā ierēdņu rijība pārsniedz..."
27.05.2018. 16:05Tam fotogrāfijā - vaigi aizbīdījuši ausis uz pakausi...
A
27.05.2018. 14:45Tā ierēdņu rijība pārsniedz jebkuras robežas, kaut vienreiz iesprūstu kaklā tā nodokļu maksātāju nauda!
RP
27.05.2018. 14:09Šos visus, nejēgā pārrijušos tautas aplaupītājus, jānoliek uz minimālās algas, ar ''uzkrājumu'' nobloķēšanu. Vismaz uz 1 gadu. Bet...viņu domāšanu Valsts labklājības virzienā tas nemainīs, jo radi, draugi un visādi pietuvinātie izlīdzēs. Tikai starptautisks Valsts audits varētu vēl glābt nomocīto Latviju.
PIETIEK
27.05.2018. 14:04»
Jautājums
Pietiek, kas tur ar to maksātnespējas pieteikumu
Pagaidām jāpieļauj, ka tā ir tiesu kalendāra nepilnība: var saprast tikai to, ka 30. maijā Ogres tiesa izskatīs LTV maksātnespējas pieteikumu pret nezin ko.
Priekulis
27.05.2018. 11:38Laucinieku sagrābtā Valstī tas ir normāli.
Nemočī lauciniekus, pilsētās.
Atbrivotajs
27.05.2018. 09:20Ja gribi kaut ko uzzinat ,kas notiek Baltijas valstis ,tad to var uzzinat no citu valstu inerneta saitiem . Visvairak no ukrainu . Beltes kantori unTV ir prokremliska cenzura .
ht
27.05.2018. 08:56»
kode
Es sen neskatos LTV1. Izrādās viņi lieliski tērē Valsts naudu (manis samaksāto nodokļu naudu...
ka naglai uz galvas, un loti daudzi ta doma, tik slinkums izteikties
juris
27.05.2018. 08:02»
kāds ūbernaivs letiņš
Jau gadiem mani nepamet sajūta, ka liela daļa manis maksāto nodokļu tiek bezkaunīgi nozagta. Vai man vienīgajam tā šķiet? Un vai nodokļu zagļu vieta nav cietumā
Pareizāk būtu teikt-visa.
kode
27.05.2018. 07:36Es sen neskatos LTV1. Izrādās viņi lieliski tērē Valsts naudu (manis samaksāto nodokļu naudu).
Tur savākušies vienas patiesības paudēji, citus žurnālistus klāt nelaiž. Parasti tos citus apsaukā dažādiem epitetiem.
Tagad skatos TV24, jo tur ļauj visiem izteikties. Tad arī redzama katra gudrība vai muļķība.
Likvidēt to LTV1.
Toties TV7 ir sakarīgs. Veiksmi.
kāds ūbernaivs letiņš
27.05.2018. 07:32Jau gadiem mani nepamet sajūta, ka liela daļa manis maksāto nodokļu tiek bezkaunīgi nozagta. Vai man vienīgajam tā šķiet? Un vai nodokļu zagļu vieta nav cietumā?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
