Berķa firmai vēja kvotas par 12 milj. gadā, ar Lembergu saistītajai – atteikums
B. Rulle27.01.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Asā kritika, kuru pret ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība) vērsis ZZS „krusttēvs” Ventspils mērs Aivars Lembergs, satraucoties par negodīgu vēja enerģijas kvotu jeb garantētā valsts iepirkuma sadalījumu, ir izmērāma miljonos latu.
Līdz ar Kampara vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumiem firma Enercom Plus, par kuras interešu aizstāvi kļuvis Lembergs, nav ieguvusi vēja enerģijas kvotu, kas tai turpmākos 10 gadus garantētu ap 15 miljonu latu ienākumus gadā. Savukārt pie EM piešķirtās kvotas, kas garantē vēja enerģijas iepirkumu par gandrīz 12 miljoniem latu gadā, turpmākos 10 gadus tikusi Lemberga oponentam Ventspils uzņēmējam, miljonāram Olafam Berķim piederošā firma TCK.
Ņemot vērā, ka EM piešķirtā kvota garantē vēja enerģijas iepirkumu desmit gadus, faktiski svaru kausos ir 120 miljoni latu, kurus desmit gadus varēs saņemt Berķa firma, un 150 miljoni latu, kuru saņemšanai, nepiešķirot kvotu, kurvīti Lembergam iedevusi Kampara vadītā EM.
Vēja enerģija, kā viens no zaļās enerģijās veidiem, ir valsts subsidēts elektroenerģijas ražošanas veids – iegūtā kvota nozīmē obligāto vēja enerģijas iepirkumu par paaugstinātu tarifu, to apmaksā valsts a/s Latvenergo.
Berķis ir viens no apvienības Vienotība atbalstītājiem, vairākkārt viņš neformāli ticies gan ar Kamparu, gan Vienotības līderiem Edgaru Jaunupu un ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski.
Visticamāk, tieši tas, ka Vienotībai pietuvinātajam Berķim piederošā vēja enerģijas firma TCK ieguvusi miljonus vērtās vēja kvotas, bet ar Lembergu saistītajai Enercom Plus tās atteiktas, ir galvenais iemesls, kāpēc Ventspils mērs nav apmierināts ar ekonomikas ministra darbu.
Miljonu dalīšana
Konkurss par kvotām tika izsludināts 2009.gada pavasarī. Gan Berķim piederošā TCK, gan Lemberga tagad protežētā Enercom Plus toreiz EM izsludinātajā konkursā bija pieteikušās uz vērā ņemamu vēja enerģijas ražošanas apjomu. Tomēr no abām obligātā iepirkuma kvotu pieteiktajā apjomā saņēma tikai ar Berķi saistītā TCK.
Pēc EM Pietiek sniegtās informācijas, TCK ir piešķirta kvota 66 MW jeb 165 000 megavatstundas (MWh) vēja enerģijas ražošanai, garantējot paaugstinātu iepirkuma tarifu – 72,52 lati par MWh - desmit gadus pēc vēja enerģijas stacijas nodošanas ekspluatācijā.
Tas nozīmē, ka desmit gadus pēc vēja staciju uzcelšanas Latvenergo no Berķa firmas būs jāiepērk vēja enerģija par 11,96 miljoniem latu gadā. Pēc desmitā gada TCK ražotā vējā enerģija Latvenergo būs jāiepērk par krietni zemāku tarifu – 44 latiem par MWh.
Ar Lembergu saistītā Enercom Plus EM konkursā bija pieteikusies uz vēl lielāku vēja enerģijas ražošanas apjomu nekā Berķa firma. Proti, Enercom Plus solīja ražot 80 MW jeb 217 616 MWh vēja enerģijas gadā. Piedāvājot šādu ražošanas apjomu, Enercom Plus arī pretendēja uz tikpat lielu paaugstināto enerģijas iepirkuma tarifu kā Berķa firma.
Ja Lemberga aizstāvētā Enercom Plus EM konkursā pie prasītās kvotas būtu tikusi, tad desmit gadus pēc vēja staciju uzcelšanas Latvenergo no tās būtu jāiepērk vēja enerģija par 15,78 miljoniem latu gadā.
Tomēr atšķirībā no Berķim piederošās TCK ar Lembergu saistītā Enercom Plus pieprasīto vēja enerģijas kvotu no Kampara vadītās EM nesaņēma. Enercom Plus tika piešķirta kvota par ļoti nelielu vēja enerģijas garantēto iepirkumu - 954 MWh, kas tai gadā garantē aptuveni 79 tūkstošu latu ieņēmumus.
EM 2009.gada pavasarī notikušā vēja enerģijas kvotu sadales konkursa rezultātus Enercom Plus toreiz neapstrīdēja.
Lemberga aktivitāti patlaban var skaidrot gan ar viņa pārstāvētās ZZS lielo politisko ietekmi valdošajā koalīcijā, gan ar faktu, ka Berķim piederošā TCK līdz šim nevienu vēja staciju (propelleri) nav uzcēlusi, savukārt Enercom Plus jau pērn pavasarī uzbūvēja vienu vēja ģeneratoru.
Atbilstoši EM kvotu konkursa noteikumiem Berķa firmai piederošajām vēja stacijām jāsāk darboties 2012.gada jūlijā.
Vienotības aizmugure
Berķim piederošās TCK veiksmi EM rīkotajā vēja enerģijas kvotu konkursā, saņemot tik lielu vēja enerģijas kvotu (kopumā 54,83% no kopējā vēja enerģijas obligātā iepirkuma), visticamāk, tomēr var skaidrot ar šī Ventspils miljonāra tuvumu Vienotības līderiem.
Oficiāli Berķis nevienai no Vienotības partijām nav ziedojis un nav šo partiju atbalstītājs, taču kuluāros izskanējušas runas, ka Berķis jau ilgstoši pastarpināti finansiāli pabalsta Vienotības partijas Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība. Pats Berķis Pietiek šādas runas noliedzis, saucot tās par muļķībām.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
