Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gribēju paust savu viedokli par viļņošanos, kas publiskajā telpā ir sacelta ap ABLV banku, jo šis jautājums man pēdējās dienās ir paaugstinājis asinsspiedienu. Kā zināms, Donalda Trampa administrācijas pārstāve, Amerikas finanšu ministra vietniece ir nākusi klajā ar visai skaļiem apgalvojumiem par ABLV biznesa praksi.

Uzreiz jāsaka, ka man ir zināms interešu konflikts, jo manis vadītajās organizācijās viens no dalībniekiem ir ABLV grupas nekustamā īpašuma uzņēmums. Tāpat kopumā man patīk Amerika, esmu tur mācījies un visumā piekrītu uzskatam par Amerikas neaizvietojamo lomu starptautiskas kārtības uzturēšanā.

Izdzirdot vārdus “naudas atmazgāšana”, cilvēki visticamāk iedomājas, ka šis jēdziens ir liekams līdzās tīšai slepkavībai, izvarošanai vai kādam citam morāli un juridiski pilnīgi nosodāmam aktam. Mana izpēte liecina, ka “naudas atmazgāšana” ir tāds kā lietussarga termins, kuru lieto attiecībā finanšu līdzekļiem, kas ir tādu cilvēku īpašumā, kas saskaņā ar kādām pazīmēm tiek uzskatīti par šaubīgiem.

Piemēram, es nebrīnītos, ja izrādītos, ka visa nauda, kas ir saistīta ar Azerbaidžānas valdošo eliti, tiek uzskatīta par aizdomīgu. Ja ABLV klients ir, teiksim, Azerbaidžānas vadošā mobilo telefonu operatora līdzīpašnieks, kurš savas dividendes ieskaita savā bankas kontā un izmanto investīciju vai patēriņa vajadzībām, tad ABLV skaitās automātiski piedalījusies naudas atmazgāšanā.

Citiem vārdiem, vai konkrētie bankas pakalpojumi ir finanšu pakalpojumu eksports, kas nāk par labu Latvijas ekonomikai, vai naudas atmazgāšana, ir interpretācijas jautājums atkarībā no tā, kādas cilvēku grupas mēs uzskatām par “sliktajiem” un cik plaši - atkarībā no politiskās konjunktūras - tās ir definētas.

Tā kā ABLV ir samērā neliela banka no mazas valsts, man ir aizdomas (tāpat kā ASV Finanšu ministrijai ir “aizdomas”), ka vieni standarti tiek vērsti pret ABLV un citi standarti - pret UBS, Credit Suisse, HSBC vai Barclays banku.

Ir nudien grūti iedomāties, kā, balstoties analīzē, ka daļa nozīmīgu Barclays klientu Londonā ir “aizdomīgi”, tie iegādājas ļoti dārgus īpašumus Dienvidkensingtonā un bauda uzdzīvi Meifērā, ASV Finanšu ministrija Barclays bankai varētu liegt norēķinus ASV dolāros. Pat, ja izrādītos, ka kāds Barclays klients ir “saistīts” (piemēram, ir izbēdzis no Ziemeļkorejas, bet viņam tur ir palikusi ģimene, ko režīms var ietekmēt) ar Ziemeļkoreju, arī tad lielākais, ko varētu gaidīt, ir liels sods.

Ja ASV patiešām mēģinātu slēgt dolāru norēķinus Barclays, Anglijas valdība un finanšu institūcijas izdarītu bezprecedenta spiedienu, lai šādu lēmumu nepieļautu, jo tas būtu nopietns trieciens Lielbritānijas ekonomikai un tās finanšu sektoram. Vai Latvijas politiķi un banku uzraugi aizstāv ABLV tāpat, kā attiecībā uz savas valsts banku to darītu Lielbritānija, Vācija vai Zviedrija, mēs nezinām, vismaz publiskā informācija par to neliecina.

Šodien ārvalstu valdības nepatiku ir izpelnījusies ABLV banka, rītdien nepatikas adresāts var būt Mikrotīkls, kas, ja pareizi saprotu, piegādā savas iekārtas militāristu vajadzībām. Tas, kā Latvijas amatpersonas rīkojas ABLV gadījumā, ir signāls arī citiem Latvijas uzņēmumiem, vai viņus nebaltā dienā kāds aizstāvēs.

Varētu jautāt - kāpēc Latvijas amatpersonām būtu jāaizstāv ABLV banka, jo tās klienti ir turīgi ārvalstnieki un tā visticamāk nav “sistēmiski nozīmīga” - kā Swedbank vai Luminor. Mana atbilde būtu šāda.

Pirmkārt, ABLV ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem Latvijas eksporta uzņēmumiem, tāds pats kā Mikrotīkls, UPB vai Madara, tikai finanšu rādītāju ziņā sekmīgāks. ABLV nodarbina gandrīz tūkstoti cilvēki, maksā tiem augstas algas, veido profesionālu korporatīvo vidi un tiešajos nodokļos valsts budžetam samaksā vismaz 30 miljonus eiro gadā.

Neesmu veicis detalizētus aprēķinus, bet varētu izdarīt piesardzīgu pieņēmumu, ka savas pastāvēšanas laikā ABLV Latvijas valsts budžetu ir papildinājusi vismaz ar pusmiljardu eiro. Salīdzinājumam - Stradiņa slimnīcas dotācija ir 60 miljoni eiro gadā.

Otrkārt, ABLV īpašnieki savu naudu iegulda Latvijā, nevis Bahamu salās vai franču Rivjērā. Esmu pamanījis, ka viņi tic Rīgas nākotnei un vēlas arī to veidot, tāpēc iegulda naudu New Hanza kvartālā Skanstes apkaimē, kur peļņas iespējas - salīdzinot ar citiem ieguldījumu variantiem - ierobežo Latvijas ekonomiskā un demogrāfiskā situācija.

Jebkurš, kas iepazinies ar New Hanza attīstības plāniem, novērtēs to, ka pilsētvides un arhitektūras kvalitātei tur ir pievērsta vislielākā uzmanība - pietiek paraudzīties uz Reiņa Liepiņa projektēto Hanzas peronu vai Deivida Adžeja projektēto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju.

Treškārt, mecenātisms. ABLV īpašnieki ir vieni no lielākajiem mecenātiem Latvijā, kas ar ABLV Labdarības fonda starpniecību atbalsta gan laikmetīgās mākslas, gan pilsētvides, gan citus projektus. Tāpat ABLV īpašnieki savus miljonus velta, manuprāt, lielākajam mecenātisma projektam Latvijas vēsturē, ko jau minēju - Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, ko plānots uzbūvēt par privātiem līdzekļiem un kas izmaksās vismaz 30 miljonus eiro.

Starp citu, saistībā ar mecenātisma jautājumu. Šur tur internetā ir izskanējis aicinājums kultūras projektiem neakceptēt ABLV fonda līdzekļus, jo tas esot morāli nepieņemami. Pēc šīs loģikas gan nevarētu pieņemt arī valsts finansējumu kultūras projektiem, jo valsts finansējums rodas no nodokļu ieņēmumiem, kam netiek piemērots morālās pieņemamības kritērijs (tas, starp citu, būtu ļoti interesants eksperiments - pieņemt nodokļu maksājumus tikai no personām ar nevainojamu reputāciju, personas ar morālu jautājuma zīmi pār tiem varētu nodokļus nemaksāt; ja jau ABLV līdzekļi ir morāli apšaubāmi, varbūt Latvijas valstij tos vajag atmaksāt ABLV īpašniekiem atpakaļ?).

Bet, atgriežoties pie kultūras budžeta, - valsts finansējums kultūrai Latvijā ir viduvējs, atbilstošs Latvijas ekonomiskajai situācijai, kuras uzlabošanai mums ir nepieciešami konkurētspējīgi uzņēmumi. Kamēr kultūras budžets ir viduvējs, mākslai ir nepieciešami ziedojumi.

Lielākie kultūras mecenāti Latvijā ir azartspēļu uzņēmējs Jānis Zuzāns un ABLV. Fēniksa “laimētavu” (pareizāk sakot, zaudētavu) īpašnieks Jānis Zuzāns ir personiski atbildīgs par Rīgas centra un padomju laiku mikrorajonu, kā arī visas Latvijas piegānīšanu ar estētiski atbaidošām azartspēļu iestādēm, kur mūsu pašu līdzcilvēki (nevis nedaudz abstrakti ārvalstu miljonāri, kas ir ABLV klienti) ļaujas savai atkarībai un zaudē ievērojamas naudas summas.

Man personīgi paliek nedaudz šķērmi, kad Zuzāna priekšā klanās gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, gan principiālā estētisko standartu uzturētāja un Zuzāna “galma arhitekte” Zaiga Gaile (diez kas Zaigai būtu sakāms par Fēniksa laimētavu estētisko veidolu?), bet kopumā es esmu gatavs atzīt - labāk lai Zuzāns savu naudu iegulda Latvijā un uzbūvē kaut ko skaistu un vērtīgu, nevis nopērk villu Maiami un uz turieni pārvācas.

Rezumējot - es domāju, ka ir iespējams pamatotas argumentācijas ceļā pierādīt, ka ABLV ir pozitīva vērtība Latvijas ekonomikā, sabiedrībā un kultūrā. Atvainojiet par sakāpināto toni, bet principā Ernests Bernis vai Oļegs Fiļs ir tāds pats Latvijas lepnums kā Vaira Vīķe-Freiberga, Elīna Garanča, Uldis Pīlēns vai nu, pavisam noteikti, Jānis Zuzāns. Vai to novērtē Latvijas amatpersonas un mēs paši, ir jautājums, uz kuru man nav viennozīmīgas atbildes. Bet - pirms nākamreiz paust sašutumu par Trampa administrācijas paziņojumiem, kas skar vienu no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā - varbūt mums būtu vērts, kā minimums, padomāt divreiz.

* Red.piez.: jāņem vērā, ka autora (attēlā pa labi) labklājība ir pietiekami cieši, kaut netieši saistīta ar ABLV bankas labklājību.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

FotoNeiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par nesatricināmu divu partiju bloku ar 32 balsīm jaunajā Saeimā nu jau pēc diviem mēnešiem nav pat aptuvenas skaidrības, kas tur sanāks. Pie šādas monolītas jauno spēku vienotības (ak, šis pagalam novalkātais "V" vārds!) pārējiem čīkstulīgajiem gribētājiem sen bija jābūt noliktiem pie vietas – nu, lielākais ar katram iedalītu spēļmantiņu vai cepumu.
Lasīt visu...

15

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

FotoDažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija), Nursultānu Nazarbajevu (Kazahstāna), Ilhamu Alijevu (Azerbaidžāna), Emomali Rahmonu (Tadžikistāna), Giorgiju Margvelašvili (Gruzija) u.c. Taču Jūs esat man pats tuvākais prezidents, jo esmu Jūs redzējis visbiežāk, vienreiz pat bez kaklasaites, turklāt Jūs esat manas valsts prezidents.
Lasīt visu...

21

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

FotoTā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.
Lasīt visu...

21

Brāķis

FotoIr lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.
Lasīt visu...

20

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

FotoPirmdien pulksten 10.00 preses konference par notikumiem valdības veidošanā. Es saprotu, stresa un spriedzes līmenis pieaug, intrigu skaits palielinās, taču Latvija ir pelnījusi labākos no labākajiem ministru posteņos. Latvija ir pelnījusi ieraudzīt balsojumu, vai parlaments vēlas pateikt jā vai nē valsts gudrākajiem prātiem, labākajam, kas mums valstī ir.
Lasīt visu...

21

Servitūts

FotoServitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par labu visiem, lai mazinātu konfliktus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...