Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gribēju paust savu viedokli par viļņošanos, kas publiskajā telpā ir sacelta ap ABLV banku, jo šis jautājums man pēdējās dienās ir paaugstinājis asinsspiedienu. Kā zināms, Donalda Trampa administrācijas pārstāve, Amerikas finanšu ministra vietniece ir nākusi klajā ar visai skaļiem apgalvojumiem par ABLV biznesa praksi.

Uzreiz jāsaka, ka man ir zināms interešu konflikts, jo manis vadītajās organizācijās viens no dalībniekiem ir ABLV grupas nekustamā īpašuma uzņēmums. Tāpat kopumā man patīk Amerika, esmu tur mācījies un visumā piekrītu uzskatam par Amerikas neaizvietojamo lomu starptautiskas kārtības uzturēšanā.

Izdzirdot vārdus “naudas atmazgāšana”, cilvēki visticamāk iedomājas, ka šis jēdziens ir liekams līdzās tīšai slepkavībai, izvarošanai vai kādam citam morāli un juridiski pilnīgi nosodāmam aktam. Mana izpēte liecina, ka “naudas atmazgāšana” ir tāds kā lietussarga termins, kuru lieto attiecībā finanšu līdzekļiem, kas ir tādu cilvēku īpašumā, kas saskaņā ar kādām pazīmēm tiek uzskatīti par šaubīgiem.

Piemēram, es nebrīnītos, ja izrādītos, ka visa nauda, kas ir saistīta ar Azerbaidžānas valdošo eliti, tiek uzskatīta par aizdomīgu. Ja ABLV klients ir, teiksim, Azerbaidžānas vadošā mobilo telefonu operatora līdzīpašnieks, kurš savas dividendes ieskaita savā bankas kontā un izmanto investīciju vai patēriņa vajadzībām, tad ABLV skaitās automātiski piedalījusies naudas atmazgāšanā.

Citiem vārdiem, vai konkrētie bankas pakalpojumi ir finanšu pakalpojumu eksports, kas nāk par labu Latvijas ekonomikai, vai naudas atmazgāšana, ir interpretācijas jautājums atkarībā no tā, kādas cilvēku grupas mēs uzskatām par “sliktajiem” un cik plaši - atkarībā no politiskās konjunktūras - tās ir definētas.

Tā kā ABLV ir samērā neliela banka no mazas valsts, man ir aizdomas (tāpat kā ASV Finanšu ministrijai ir “aizdomas”), ka vieni standarti tiek vērsti pret ABLV un citi standarti - pret UBS, Credit Suisse, HSBC vai Barclays banku.

Ir nudien grūti iedomāties, kā, balstoties analīzē, ka daļa nozīmīgu Barclays klientu Londonā ir “aizdomīgi”, tie iegādājas ļoti dārgus īpašumus Dienvidkensingtonā un bauda uzdzīvi Meifērā, ASV Finanšu ministrija Barclays bankai varētu liegt norēķinus ASV dolāros. Pat, ja izrādītos, ka kāds Barclays klients ir “saistīts” (piemēram, ir izbēdzis no Ziemeļkorejas, bet viņam tur ir palikusi ģimene, ko režīms var ietekmēt) ar Ziemeļkoreju, arī tad lielākais, ko varētu gaidīt, ir liels sods.

Ja ASV patiešām mēģinātu slēgt dolāru norēķinus Barclays, Anglijas valdība un finanšu institūcijas izdarītu bezprecedenta spiedienu, lai šādu lēmumu nepieļautu, jo tas būtu nopietns trieciens Lielbritānijas ekonomikai un tās finanšu sektoram. Vai Latvijas politiķi un banku uzraugi aizstāv ABLV tāpat, kā attiecībā uz savas valsts banku to darītu Lielbritānija, Vācija vai Zviedrija, mēs nezinām, vismaz publiskā informācija par to neliecina.

Šodien ārvalstu valdības nepatiku ir izpelnījusies ABLV banka, rītdien nepatikas adresāts var būt Mikrotīkls, kas, ja pareizi saprotu, piegādā savas iekārtas militāristu vajadzībām. Tas, kā Latvijas amatpersonas rīkojas ABLV gadījumā, ir signāls arī citiem Latvijas uzņēmumiem, vai viņus nebaltā dienā kāds aizstāvēs.

Varētu jautāt - kāpēc Latvijas amatpersonām būtu jāaizstāv ABLV banka, jo tās klienti ir turīgi ārvalstnieki un tā visticamāk nav “sistēmiski nozīmīga” - kā Swedbank vai Luminor. Mana atbilde būtu šāda.

Pirmkārt, ABLV ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem Latvijas eksporta uzņēmumiem, tāds pats kā Mikrotīkls, UPB vai Madara, tikai finanšu rādītāju ziņā sekmīgāks. ABLV nodarbina gandrīz tūkstoti cilvēki, maksā tiem augstas algas, veido profesionālu korporatīvo vidi un tiešajos nodokļos valsts budžetam samaksā vismaz 30 miljonus eiro gadā.

Neesmu veicis detalizētus aprēķinus, bet varētu izdarīt piesardzīgu pieņēmumu, ka savas pastāvēšanas laikā ABLV Latvijas valsts budžetu ir papildinājusi vismaz ar pusmiljardu eiro. Salīdzinājumam - Stradiņa slimnīcas dotācija ir 60 miljoni eiro gadā.

Otrkārt, ABLV īpašnieki savu naudu iegulda Latvijā, nevis Bahamu salās vai franču Rivjērā. Esmu pamanījis, ka viņi tic Rīgas nākotnei un vēlas arī to veidot, tāpēc iegulda naudu New Hanza kvartālā Skanstes apkaimē, kur peļņas iespējas - salīdzinot ar citiem ieguldījumu variantiem - ierobežo Latvijas ekonomiskā un demogrāfiskā situācija.

Jebkurš, kas iepazinies ar New Hanza attīstības plāniem, novērtēs to, ka pilsētvides un arhitektūras kvalitātei tur ir pievērsta vislielākā uzmanība - pietiek paraudzīties uz Reiņa Liepiņa projektēto Hanzas peronu vai Deivida Adžeja projektēto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju.

Treškārt, mecenātisms. ABLV īpašnieki ir vieni no lielākajiem mecenātiem Latvijā, kas ar ABLV Labdarības fonda starpniecību atbalsta gan laikmetīgās mākslas, gan pilsētvides, gan citus projektus. Tāpat ABLV īpašnieki savus miljonus velta, manuprāt, lielākajam mecenātisma projektam Latvijas vēsturē, ko jau minēju - Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, ko plānots uzbūvēt par privātiem līdzekļiem un kas izmaksās vismaz 30 miljonus eiro.

Starp citu, saistībā ar mecenātisma jautājumu. Šur tur internetā ir izskanējis aicinājums kultūras projektiem neakceptēt ABLV fonda līdzekļus, jo tas esot morāli nepieņemami. Pēc šīs loģikas gan nevarētu pieņemt arī valsts finansējumu kultūras projektiem, jo valsts finansējums rodas no nodokļu ieņēmumiem, kam netiek piemērots morālās pieņemamības kritērijs (tas, starp citu, būtu ļoti interesants eksperiments - pieņemt nodokļu maksājumus tikai no personām ar nevainojamu reputāciju, personas ar morālu jautājuma zīmi pār tiem varētu nodokļus nemaksāt; ja jau ABLV līdzekļi ir morāli apšaubāmi, varbūt Latvijas valstij tos vajag atmaksāt ABLV īpašniekiem atpakaļ?).

Bet, atgriežoties pie kultūras budžeta, - valsts finansējums kultūrai Latvijā ir viduvējs, atbilstošs Latvijas ekonomiskajai situācijai, kuras uzlabošanai mums ir nepieciešami konkurētspējīgi uzņēmumi. Kamēr kultūras budžets ir viduvējs, mākslai ir nepieciešami ziedojumi.

Lielākie kultūras mecenāti Latvijā ir azartspēļu uzņēmējs Jānis Zuzāns un ABLV. Fēniksa “laimētavu” (pareizāk sakot, zaudētavu) īpašnieks Jānis Zuzāns ir personiski atbildīgs par Rīgas centra un padomju laiku mikrorajonu, kā arī visas Latvijas piegānīšanu ar estētiski atbaidošām azartspēļu iestādēm, kur mūsu pašu līdzcilvēki (nevis nedaudz abstrakti ārvalstu miljonāri, kas ir ABLV klienti) ļaujas savai atkarībai un zaudē ievērojamas naudas summas.

Man personīgi paliek nedaudz šķērmi, kad Zuzāna priekšā klanās gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, gan principiālā estētisko standartu uzturētāja un Zuzāna “galma arhitekte” Zaiga Gaile (diez kas Zaigai būtu sakāms par Fēniksa laimētavu estētisko veidolu?), bet kopumā es esmu gatavs atzīt - labāk lai Zuzāns savu naudu iegulda Latvijā un uzbūvē kaut ko skaistu un vērtīgu, nevis nopērk villu Maiami un uz turieni pārvācas.

Rezumējot - es domāju, ka ir iespējams pamatotas argumentācijas ceļā pierādīt, ka ABLV ir pozitīva vērtība Latvijas ekonomikā, sabiedrībā un kultūrā. Atvainojiet par sakāpināto toni, bet principā Ernests Bernis vai Oļegs Fiļs ir tāds pats Latvijas lepnums kā Vaira Vīķe-Freiberga, Elīna Garanča, Uldis Pīlēns vai nu, pavisam noteikti, Jānis Zuzāns. Vai to novērtē Latvijas amatpersonas un mēs paši, ir jautājums, uz kuru man nav viennozīmīgas atbildes. Bet - pirms nākamreiz paust sašutumu par Trampa administrācijas paziņojumiem, kas skar vienu no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā - varbūt mums būtu vērts, kā minimums, padomāt divreiz.

* Red.piez.: jāņem vērā, ka autora (attēlā pa labi) labklājība ir pietiekami cieši, kaut netieši saistīta ar ABLV bankas labklājību.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...