Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gribēju paust savu viedokli par viļņošanos, kas publiskajā telpā ir sacelta ap ABLV banku, jo šis jautājums man pēdējās dienās ir paaugstinājis asinsspiedienu. Kā zināms, Donalda Trampa administrācijas pārstāve, Amerikas finanšu ministra vietniece ir nākusi klajā ar visai skaļiem apgalvojumiem par ABLV biznesa praksi.

Uzreiz jāsaka, ka man ir zināms interešu konflikts, jo manis vadītajās organizācijās viens no dalībniekiem ir ABLV grupas nekustamā īpašuma uzņēmums. Tāpat kopumā man patīk Amerika, esmu tur mācījies un visumā piekrītu uzskatam par Amerikas neaizvietojamo lomu starptautiskas kārtības uzturēšanā.

Izdzirdot vārdus “naudas atmazgāšana”, cilvēki visticamāk iedomājas, ka šis jēdziens ir liekams līdzās tīšai slepkavībai, izvarošanai vai kādam citam morāli un juridiski pilnīgi nosodāmam aktam. Mana izpēte liecina, ka “naudas atmazgāšana” ir tāds kā lietussarga termins, kuru lieto attiecībā finanšu līdzekļiem, kas ir tādu cilvēku īpašumā, kas saskaņā ar kādām pazīmēm tiek uzskatīti par šaubīgiem.

Piemēram, es nebrīnītos, ja izrādītos, ka visa nauda, kas ir saistīta ar Azerbaidžānas valdošo eliti, tiek uzskatīta par aizdomīgu. Ja ABLV klients ir, teiksim, Azerbaidžānas vadošā mobilo telefonu operatora līdzīpašnieks, kurš savas dividendes ieskaita savā bankas kontā un izmanto investīciju vai patēriņa vajadzībām, tad ABLV skaitās automātiski piedalījusies naudas atmazgāšanā.

Citiem vārdiem, vai konkrētie bankas pakalpojumi ir finanšu pakalpojumu eksports, kas nāk par labu Latvijas ekonomikai, vai naudas atmazgāšana, ir interpretācijas jautājums atkarībā no tā, kādas cilvēku grupas mēs uzskatām par “sliktajiem” un cik plaši - atkarībā no politiskās konjunktūras - tās ir definētas.

Tā kā ABLV ir samērā neliela banka no mazas valsts, man ir aizdomas (tāpat kā ASV Finanšu ministrijai ir “aizdomas”), ka vieni standarti tiek vērsti pret ABLV un citi standarti - pret UBS, Credit Suisse, HSBC vai Barclays banku.

Ir nudien grūti iedomāties, kā, balstoties analīzē, ka daļa nozīmīgu Barclays klientu Londonā ir “aizdomīgi”, tie iegādājas ļoti dārgus īpašumus Dienvidkensingtonā un bauda uzdzīvi Meifērā, ASV Finanšu ministrija Barclays bankai varētu liegt norēķinus ASV dolāros. Pat, ja izrādītos, ka kāds Barclays klients ir “saistīts” (piemēram, ir izbēdzis no Ziemeļkorejas, bet viņam tur ir palikusi ģimene, ko režīms var ietekmēt) ar Ziemeļkoreju, arī tad lielākais, ko varētu gaidīt, ir liels sods.

Ja ASV patiešām mēģinātu slēgt dolāru norēķinus Barclays, Anglijas valdība un finanšu institūcijas izdarītu bezprecedenta spiedienu, lai šādu lēmumu nepieļautu, jo tas būtu nopietns trieciens Lielbritānijas ekonomikai un tās finanšu sektoram. Vai Latvijas politiķi un banku uzraugi aizstāv ABLV tāpat, kā attiecībā uz savas valsts banku to darītu Lielbritānija, Vācija vai Zviedrija, mēs nezinām, vismaz publiskā informācija par to neliecina.

Šodien ārvalstu valdības nepatiku ir izpelnījusies ABLV banka, rītdien nepatikas adresāts var būt Mikrotīkls, kas, ja pareizi saprotu, piegādā savas iekārtas militāristu vajadzībām. Tas, kā Latvijas amatpersonas rīkojas ABLV gadījumā, ir signāls arī citiem Latvijas uzņēmumiem, vai viņus nebaltā dienā kāds aizstāvēs.

Varētu jautāt - kāpēc Latvijas amatpersonām būtu jāaizstāv ABLV banka, jo tās klienti ir turīgi ārvalstnieki un tā visticamāk nav “sistēmiski nozīmīga” - kā Swedbank vai Luminor. Mana atbilde būtu šāda.

Pirmkārt, ABLV ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem Latvijas eksporta uzņēmumiem, tāds pats kā Mikrotīkls, UPB vai Madara, tikai finanšu rādītāju ziņā sekmīgāks. ABLV nodarbina gandrīz tūkstoti cilvēki, maksā tiem augstas algas, veido profesionālu korporatīvo vidi un tiešajos nodokļos valsts budžetam samaksā vismaz 30 miljonus eiro gadā.

Neesmu veicis detalizētus aprēķinus, bet varētu izdarīt piesardzīgu pieņēmumu, ka savas pastāvēšanas laikā ABLV Latvijas valsts budžetu ir papildinājusi vismaz ar pusmiljardu eiro. Salīdzinājumam - Stradiņa slimnīcas dotācija ir 60 miljoni eiro gadā.

Otrkārt, ABLV īpašnieki savu naudu iegulda Latvijā, nevis Bahamu salās vai franču Rivjērā. Esmu pamanījis, ka viņi tic Rīgas nākotnei un vēlas arī to veidot, tāpēc iegulda naudu New Hanza kvartālā Skanstes apkaimē, kur peļņas iespējas - salīdzinot ar citiem ieguldījumu variantiem - ierobežo Latvijas ekonomiskā un demogrāfiskā situācija.

Jebkurš, kas iepazinies ar New Hanza attīstības plāniem, novērtēs to, ka pilsētvides un arhitektūras kvalitātei tur ir pievērsta vislielākā uzmanība - pietiek paraudzīties uz Reiņa Liepiņa projektēto Hanzas peronu vai Deivida Adžeja projektēto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju.

Treškārt, mecenātisms. ABLV īpašnieki ir vieni no lielākajiem mecenātiem Latvijā, kas ar ABLV Labdarības fonda starpniecību atbalsta gan laikmetīgās mākslas, gan pilsētvides, gan citus projektus. Tāpat ABLV īpašnieki savus miljonus velta, manuprāt, lielākajam mecenātisma projektam Latvijas vēsturē, ko jau minēju - Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam, ko plānots uzbūvēt par privātiem līdzekļiem un kas izmaksās vismaz 30 miljonus eiro.

Starp citu, saistībā ar mecenātisma jautājumu. Šur tur internetā ir izskanējis aicinājums kultūras projektiem neakceptēt ABLV fonda līdzekļus, jo tas esot morāli nepieņemami. Pēc šīs loģikas gan nevarētu pieņemt arī valsts finansējumu kultūras projektiem, jo valsts finansējums rodas no nodokļu ieņēmumiem, kam netiek piemērots morālās pieņemamības kritērijs (tas, starp citu, būtu ļoti interesants eksperiments - pieņemt nodokļu maksājumus tikai no personām ar nevainojamu reputāciju, personas ar morālu jautājuma zīmi pār tiem varētu nodokļus nemaksāt; ja jau ABLV līdzekļi ir morāli apšaubāmi, varbūt Latvijas valstij tos vajag atmaksāt ABLV īpašniekiem atpakaļ?).

Bet, atgriežoties pie kultūras budžeta, - valsts finansējums kultūrai Latvijā ir viduvējs, atbilstošs Latvijas ekonomiskajai situācijai, kuras uzlabošanai mums ir nepieciešami konkurētspējīgi uzņēmumi. Kamēr kultūras budžets ir viduvējs, mākslai ir nepieciešami ziedojumi.

Lielākie kultūras mecenāti Latvijā ir azartspēļu uzņēmējs Jānis Zuzāns un ABLV. Fēniksa “laimētavu” (pareizāk sakot, zaudētavu) īpašnieks Jānis Zuzāns ir personiski atbildīgs par Rīgas centra un padomju laiku mikrorajonu, kā arī visas Latvijas piegānīšanu ar estētiski atbaidošām azartspēļu iestādēm, kur mūsu pašu līdzcilvēki (nevis nedaudz abstrakti ārvalstu miljonāri, kas ir ABLV klienti) ļaujas savai atkarībai un zaudē ievērojamas naudas summas.

Man personīgi paliek nedaudz šķērmi, kad Zuzāna priekšā klanās gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, gan principiālā estētisko standartu uzturētāja un Zuzāna “galma arhitekte” Zaiga Gaile (diez kas Zaigai būtu sakāms par Fēniksa laimētavu estētisko veidolu?), bet kopumā es esmu gatavs atzīt - labāk lai Zuzāns savu naudu iegulda Latvijā un uzbūvē kaut ko skaistu un vērtīgu, nevis nopērk villu Maiami un uz turieni pārvācas.

Rezumējot - es domāju, ka ir iespējams pamatotas argumentācijas ceļā pierādīt, ka ABLV ir pozitīva vērtība Latvijas ekonomikā, sabiedrībā un kultūrā. Atvainojiet par sakāpināto toni, bet principā Ernests Bernis vai Oļegs Fiļs ir tāds pats Latvijas lepnums kā Vaira Vīķe-Freiberga, Elīna Garanča, Uldis Pīlēns vai nu, pavisam noteikti, Jānis Zuzāns. Vai to novērtē Latvijas amatpersonas un mēs paši, ir jautājums, uz kuru man nav viennozīmīgas atbildes. Bet - pirms nākamreiz paust sašutumu par Trampa administrācijas paziņojumiem, kas skar vienu no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā - varbūt mums būtu vērts, kā minimums, padomāt divreiz.

* Red.piez.: jāņem vērā, ka autora (attēlā pa labi) labklājība ir pietiekami cieši, kaut netieši saistīta ar ABLV bankas labklājību.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

FotoDaudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas ir izdevīgi.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

Foto30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas faktiski ir kleptokrātiska struktūra, kurā valsts vara ir saplūdusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vērtību skalu” pārējai pasaulei, uzpērkot un korumpējot, kur vien tas iespējams. Lai tas neizliktos pēc tukšvārdības, kas dotu iespēju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietējiem Latvijas valsts nīdējiem ķengāties, sniegšu konkrētus piemērus.
Lasīt visu...

12

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

FotoViņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt uz trīs mēnešiem. Jau iepatikās. Sen ierēdņiem nebūs bijis tik garš apmaksāts atvaļinājums. Bet tam ir sava loģika. Polittūrismā lidot nevar un nevarēs vēl labu laiku, nav taču ko citu darīt. Aptuveni tā tas izskatās, jo mētāties ar šādu kārtējo PR – ko tieši dod šodien? Tiek arī paziņots, ka valsts pārvalde netiks samazināta. Tā teikt - djeņeg ņet, no vi djeržitjes!
Lasīt visu...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...