Iesaki rakstu: 
Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo bērni ir ne tikai cilvēkiem...
Tagad iedomāsimies šādu baisu sadomazohistisku ainu, ko citkārt redzam neliela līmeņa mākslas filmās vai pat ne tur, dažreiz tikai nezināmos un zem smagām parolēm noslēptos interneta saitos...
Tā "aina" ir sekojoša – kādi, kuri jau tā visu laiku dzīvojas pāri mūsu galvām, vienā noteiktā brīdī uzrīko masveida nāves batālijas. Dienās, kad Saule ir viszemāk pie bālajām debesīm un ātri visīsākajās dienās aizkrīt aiz horizonta, ar cirvjiem... brrr... pārgriež mūsu bērniem plus dažiem pusaudžiem kaklus un bezgalvainos ķermeņus apkarina ar spīdīgajiem bumbuļiem, vēl svecītes sasprauž jau bērnu mirušajos pirkstos. Tad šādā stāvoklī ar galvu uz leju notur siltās telpās pāris nedēļas un tad finālā vai nu izmet izgāztuvēs, grāvmalās sakurināmo zaru kaudzēs, vai jau uz reizi sadedzina kurtuvēs.
Brrr... mums jau mati stāvus saceļas un kājas aukstas kļūst, kad kaut ko tamlīdzīgu ieviedējam savās vēl domāt spējīgajās smadzenēs. Bet kādā citā dzīvās dabas stūrī šādas bēru jaktes notiek masveidā un ar mūziku, un ar "zvaniņš skan" un "piedzimis pestītājs" pavadībā. Masveidā, daudzās valstīs un pat veselās pasaules daļās mums decembra pirmajā pusē un vidū šādas dzīvās dabas masveida postīšanas trakums uznāk jau zem "kristus palagu" tradīciju segas.
Pareizi, te runa nav par cilvēku, bet gan par egļu bērniem, kurus mēs vienpatnīgi vien aiz kādas tradīcijas nolemjam nāvei. Ar cirvjiem, "fuksīšiem" vai motorzāģiem pārgriežam "kaklu" (tā jūtīgā vieta visiem kokiem atrodas nedaudz virs zemes līmeņa), tad pusi – jeb skujotās mirstīgās atliekas – pakarinām uz četrkājainiem podestiem. Tostarp tā mēs tiekam pie galvenās egles arīdzan pašā Rīgas centrā, turklāt pirms dažiem gadiem pamanījāmies šīs egļu "pusaudža" giljotinizēšanas piecsimtgadi atsvinēt, un šo pašu nozāģēšanu ik gadus veicam par pašvaldības līdzekļiem.
Tādi nu reiz mēs esam attiecībā pret dzīvo dabu. Nepietiek mums ar kādu egles zariņu ar vienu svecīti, nē: mums vajag veselu koku un tādu līdz pat griestiem! Nepietiek mums katram ar vienu istabu un ar tramvaju, ar ko aizbraukt uz darbu un vakarā atpakaļ. Mums vajag savrupmāju, privāto autiņu. Pat tad, kad esam 7 miljardus aizņēmušies, kā minimums, un nemazinām savu valsts parādu. Mums daudz vajag un pie tā paša arīdzan masīvas dzīvas dabas bēres... Vai tiešām?
Pārpublicēts no http://karametals.lv
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
