Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Valsts prezidenta amatā vakar ievēlēto eksbaņķieri Andri Bērziņu valda uzskats, ka viņš ir drīzāk Andra Šķēles, ne Aivara Lemberga ietekmes cilvēks. No vienas puses raksturots kā spītīgs, pašpietiekams un ļoti turīgs, kas Latvijas apstākļos varētu būt priekšnoteikums neatkarīgumam, no otras puses – cilvēks, kurš pagātnē cieši saistīts ar privatizācijas procesu, kurā dzima tagadējie Latvijas oligarhi, Bērziņš ir jau otrais prezidents pēc 2007. gadā ievēlētā Valda Zatlera, kurš, stājoties amatā, rada jautājumu, kā interesēm kalpos jaunais prezidents. 

Tieši uzskats, ka Andris Bērziņš ir drīzāk Šķēles, ne Lemberga cilvēks, bija viens no iemesliem, kas lika šaubīties, vai viņš ir „īstais” Lemberga kandidāts, kura ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā tiks darīts viss iespējamais. Bija aizdomas, ka Bērziņš ir tikai pirmo vēlēšanu kandidāts, kura misija ir palīdzēt nodrošināt Zatlera nepārvēlēšanu. Viens no uzskatiem bija, ka Lembergam, kurš pēc vēlēšanām vienīgais no trim oligarhiem bija saglabājis un pat nostiprinājis politisko varu, diez vai ir vajadzīgs prezidents, kuram Šķēle var personiski piezvanīt vai norunāt tikšanos.

Kādā privātā sarunā marta vidū Šķēle ar pilnu pārliecību bija paziņojis, ka zina, kurš būs nākamais Valsts prezidents, nenosaucot šī cilvēka vārdu. Tikpat labi, ka runa nebija par Bērziņu, kurš dienā, kad pirmo reizi atklātībā parādījās viņa kā iespējamā kandidāta vārds, Pietiek atbildēja, ka nekad nav kandidēšanu apspriedis ar Šķēli un šis cilvēks nav bijis starp viņa uzrunātājiem. Mēnešos pēc Šķēlem un Šleseram neveiksmīgajām vēlēšanām, jautāti par abu attiecībām ar varas pozīcijās nostiprinājušos Lembergu, viņiem tuvu stāvoši cilvēki atzina, ka Lembergs, protams, izbauda uzvaras garšu, bet vismaz attiecībā uz Šķēli viņa viedoklī ieklausoties.

Kad Bērziņš balsojuma priekšvakarā, 1. jūnijā tikās ar Vienotības frakcijas deputātiem, viņam ticis uzdots tradicionālais jautājums, vai Bērziņš, būdams prezidents, varētu premjera amatam nominēt Lembergu. Bērziņa atbilde tūliņ bijusi, ka ne – Lembergs nevarot vadīt valdību, jo viņam kā vienas pilsētas mēram neesot tādas pieredzes. Vairākiem Vienotības deputātiem, tostarp Aleksejam Loskutovam, bija radies iespaids, ka Bērziņš skaidri pateicis: Lembergs nav gana kompetents, lai viņam uzticētu vadīt valdību. Loskutovam no pieejamās informācijas arī radies iespaids, ka Bērziņš ir drīzāk uzskatāms par Šķēlem, nevis Lembergam tuvu stāvošu cilvēku. Ceturtdien preses konferencē pēc ievēlēšanas Bērziņš izvairījās atbildēt, pēc kādiem kritērijiem vadīsies, nominējot premjeru, kad tam pienāks laiks. Tiesa, šie jautājumi vairāk attiecās uz iespēju valdības sastādīšanu uzticēt Saskaņas centra pārstāvim, ņemot vērā, ka Bērziņš Valsts prezidenta amatā visticamāk tika ievēlēts ar šīs frakcijas balsīm.

Pēc 10. Saeimas pilnvaru apstiprināšanas pērnajā novembrī, kad uzvarējušie dalīja amatus parlamentā, ZZS ilgāku laiku nevarēja izšķirties, ko virzīt ietekmīgās Tautsaimniecības komisijas vadībā. Lembergs tobrīd esot bijis pret šī amata uzticēšanu Bērziņam. Iespējams, Lembergs labi apzinājās, ka Bērziņš nebūs atsaucīgākais šīs saimnieciskām interesēm vitāli svarīgās komisijas vadītājs.

Caur Saeimas Tautsaimniecības komisiju tiek virzīti grozījumi likumos, kas tieši skar arī tā dēvēto oligarhu ekonomiskās intereses, un iepriekšējās Saeimās šī komisija ir bijusi atsaucīga šīm interesēm, īpaši 9. Saeima, kad to vadīja Vents Armands Krauklis (TP). Tagad Vienotības deputāti Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis un Klāvs Olšteins, kuri darbojas šajā komisijā, Pietiek teikuši: Bērziņš nav devis ne mazāko pamatu aizdomām, ka varētu būt atsaucīgs Lemberga, Šķēles vai Šlesera „pastnieku” atgādātiem priekšlikumiem kādos likumos.

Pietiek jau rakstīja, ka deviņdesmito gadu pirmajā pusē Bērziņš ticis pieskaitīts tā dēvētajam „Valmieras grupējumam”, kurā bija pārstāvēti cilvēki, kas vēlāk iezīmējās kā Šķēles ietekmes loks – viņu vidū arī advokāts Andris Grūtups un vēlākais Šķēles valdības finanšu ministrs Edmunds Krastiņš.  2007. gada beigās žurnālā Nedēļa kādreizējais ministrs un Kluba 21, uz kura bāzes lielā mērā vēlāk izveidojās partija Latvijas ceļš, dibinātājs Jānis Krūmiņš atminējās, kā 1993. gadā ticies ar šiem „Valmieras grupējuma” pārstāvjiem: „Mēs runājām par ideju, par valsti, bet viņi savukārt par to, kuru cilvēku, kurā vietā vajadzētu ielikt.”

Pastāv uzskats, ka, tieši pateicoties „Valmieras grupējuma” atbalstam, Bērziņam tika uzticēts vadīt Latvijas Bankas nodaļu atdalīšanu un apvienošanu. Rezultātā tieši viņam izdevās kļūt par prezidentu no 21 apvienotās Latvijas Bankas nodaļas izveidotajā Unibankā (Latvijas Universālajā bankā) un aktīvi iesaistīties tās privatizācijā. Banka bija īpaši gards kumoss kaut vai tāpēc, ka valdība bija parūpējusies par tās stabilitāti, Unibankas 25 miljonus latu lielos „sliktos” (t.i. faktiski neatgūstamos) kredītus aizvietojot ar valsts ilgtermiņa parādzīmēm.

Ceturtdien, tūlīt pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā sasauktajā preses konferencē, Bērziņš uzsvēra, ka ar Šķēli viņu saista tikai un vienīgi koleģiālas attiecības. Viņam ar Šķēli nekad neesot bijis kopīga biznesa. Tas, ka pirms vairākiem gadiem kopā ar Šķēles bijušo dzīvesbiedri Dzintru Šķēli un citām personām dibinājis SIA Vaļņu nams 11, pēc Bērziņa vārdiem, bijusi „spiesta lieta”,. Tas esot bijis vienīgais veids, kā sakārtot īpašumattiecības par 9,8 miljoniem latu no Bērziņa iepriekš vadītās bankas atpirktajam piecstāvu namam Vaļņu ielā 11, Vecrīgā. 2008. gadā daļu no sev piederošajām īpašuma daļām Bērziņš, Dzintra Šķēle un citas personasjau par 9,93 miljoniem pārdeva paši sev piederošajai SIA Vaļņu nams 11.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...