Bespalovs uz Rīgas apgabaltiesu Lemberga lietā aicināts tieši nedēļā, kad nomira
PIETIEK14.04.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Negaidīti mirušais Ventspils uzņēmējs Jurijs Bespalovs (51), kurš bija viens no a/s Ventamonjaks līdzīpašniekiem un Ventspils mēram Aivaram Lembergam pietuvinātām personām, divas dienas pirms nāves bija aicināts ierasties Rīgas apgabaltiesā saistībā ar tā sauktās Lemberga krimināllietas iztiesāšanu.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Bespalovam Rīgas apgabaltiesā vajadzēja ierasties 5.aprīlī, lai liecinātu par kādu, iespējams, Lemberga interesēs viltotu dokumentu.
Šis dokuments saistīts ar Ventamonjaka dibināšanu un šī uzņēmuma patiesajiem īpašniekiem, starp kuriem, kā liecina krimināllietas materiāli, jau kopš 1994.gada bijis arī Lembergs. Toreiz gan Bespalova, gan Lemberga, gan 2009.gada februārī mirušā uzņēmēja Krista Skujas intereses Ventamonjakā, visticamākais, tika paslēptas Lihtenšteinā reģistrētā ārzonās kompānijā VENTK Company Limited. Lembergam šajā ārzonas uzņēmumā, kas bija viens no miljonus pelnošā Ventamonjaka dibinātājiem un privatizētājiem, jau deviņdesmito gadu sākumā, visticamākais, piederēja trešdaļa kapitāla. Bespalovam tiesā vajadzēja apliecināt vai noliegt, ka tas tā tiešām bijis un, ka jebkādi citu dokumenti, kuri sastādīti, lai slēptu Lemberga intereses, ir viltojumi.
Rīgas apgabaltiesas kolēģija tiesneša Borisa Geimana vadībā pirmdien, 2.aprīlī bija izlēmusi, ka Bespalovs jāuzaicina uz tiesas sēdi ceturtdien, 5.aprīlī, lai izvaicātu viņu par Lemberga ietekmi Lihtenšteinas kompānijā VENTK un, iespējams, caur šo ofšoru Ventspils mēram jau kopš 1994.gada piederošajām slēptām Ventamonjaka īpašuma daļām.
Bespalovs par to varēja liecināt, jo kopā ar Lembergu un Skuju, kā izriet no krimināllietas materiāliem, visticamākais, bija Lihtenšteinas ofšora VENTK patiesais labuma guvējs. Uz Rīgas apgabaltiesa sēdi 5.aprīlī Bespalovs neieradās: tās dienas rītā medijos izskanēja ziņa, ka Bespalovs 4.aprīļa vakarā miris.
Pēc oficiāli sniegtās informācijas Bespalovs miris savās mājās Ventspils novada Piltenes lauku teritorijas Ūdrandē. Bespalova tuvinieki informējuši, ka 5.aprīļa pēcpusdienā ir saņemts tiesu medicīniskās ekspertīzes slēdziens, kurā secināts, ka Bespalova nāves iemesls esot akūta sirds mazspēja.
Lembergs līdz šim nekad nav atzinis, ka kopš 90. gadu sākuma būtu bijis slēpts Ventamonjaka īpašnieks un ka slēpti kā Ventspils mērs un valsts amatpersona caur ārzonu firmu VENTK piedalījies Ventamonjaka dibināšanā, privatizācijā un pārvaldībā.
Ventamonjaks bija un ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas Baltijas jūras reģionā nodarbojas ar ķīmisko kravu tranzītu. Lemberga saikne ar šo uzņēmumu aizsākas jau padomju gados, kad viņš kā jauns un daudzsološs padomju valsts Komunistiskās partijas biedrs tika nozīmēts inženiera darbam Ventspils ostas rūpnīcā. Tieši uz šī padomju valsts uzņēmuma bāzes pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ar privāto ieguldītāju, tai skaitā VENTK starpniecību tika izveidots Ventamonjaks.
Bespalovs bija līdzdarbojies ne vien Ventamonjaka, bet arī a/s Latvijas kuģniecība privatizācijā.
Kā ļāvuši spriest Lemberga krimināllietas materiāli, Bespalovs bija viena no personām, kas, iespējams, pārstāvēja Ventspils mēra Lemberga slēptas intereses LK privatizācijā caur ārzonas kompāniju Regina. Lemberga krimināllietā atrodamie, visticamākais, Bespalova veikti pieraksti rādījuši, ka kādai Taut.P par LK privatizāciju Lemberga un Šķēles grupu interesēs atvēlēts 1 miljons dolāru, kādai TB (iespējams, Tēvzemei un Brīvībai) - arī 1 miljons dolāru.
Tā sauktās Lemberga krimināllietas izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā miruši jau vairāki cilvēki, kas bija cieši saistīti ar Ventspils mēra, iespējams, slēptajiem darījumiem.
Lembergs krimināllietas ietvaros apsūdzēts virknē sevišķi smagu noziegumu, tai skaitā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kukuļņemšanu un amatpersonai noteikto aizliegumu pārkāpšanu. Krimināllietu kopš 2009.gada februāra iztiesā Rīgas apgabaltiesa.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
