Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada vasarā, plānojot veikt kārtējo resertifikāciju psihiatra specialitātē, konstatēju, ka tiesiskā veidā tas nav iespējams. Proti, nav izveidota Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome; saskaņā ar MK 18.12.12. noteikumiem Nr.943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” šai LĀB profesionālajai institūcijai[1]noteikts “iestādes”[2] statuss Administratīvā procesa likuma izpratnē.

MK noteikumi precizē sertifikācijas institūciju, kas noteiktas likumā, darbību, struktūru un funkcijas, un tieši Sertifikācijas padomei deleģēts uzdevums apstiprināt profesionālo asociāciju sertifikācijas komisiju pilnvaras katrā specialitātē, kā arī izdot administratīvos aktus ārstu kvalifikācijas celšanas pasākumu atzīšanas un sertifikācijas jomās[3].

Koleģiālo institūciju, Padomi, izveidot ar MK noteikumiem deleģēts LĀB; biedrība Padomi tātad arī apvelta ar administratīvi procesuālo rīcībspēju, lai turpmāk tā valsts pārvaldē darbotos patstāvīgi[4] Veselības ministrijas kā “augstākas iestādes” funkcionālā padotībā[5]. Savukārt LĀB tālākais pienākums ir risināt vienīgi organizatoriskos un finansiālos jautājumus, kā arī par Sertifikācijas padomes izdotajiem lēmumiem informēt gan privātpersonas, gan Veselības inspekciju[6] - Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra vajadzībām.

Gatavojoties tobrīd resertifikācijai, konstatēju no mājaslapas internetā “arstubiedriba.lv” sadaļas “Statūti un nolikumi” izrietošu faktu, ka LĀB kopš 2013.gada 1.janvāra tā arī nav likumā un savos statūtos noteiktā kārtībā nedz izveidojusi Sertifikācijas padomi, nedz apveltījusi to ar administratīvi procesuālo rīcībspēju[7].

Tomēr Padomes amatpersonas (priekšsēdētājs, vietnieki un locekļi) tikušas ievēlētas un pirms apvienošanas koleģiālā institūcijā, proti, pirms savu pilnvaru spēkā stāšanās jau sākušas aktīvi iemēģināt darbu valsts pārvaldē. Tai skaitā, tiek regulāri rīkotas sēdes, kur sanākušie Padomes locekļi, pozicionējoties kā pilnvērtīga koleģiāla institūcija, izdod “lēmumus” attiecībā uz izglītības pasākumu organizatoriem vai ārstiem, traktējot tos kā tiesiskus administratīvos aktus. Acīmredzami prettiesiskā situācija šobrīd turpinās ilgāk nekā 5 gadus.

Atgādinu, līdz 2012.gada beigām ilgstoši nebija spēkā esošu MK noteikumu, kas reglamentē sertifikācijas kārtību[8]. Procedūru LĀB veica, darbodamās autonomam publisko tiesību subjektam tipiskā veidā; katru sertifikātu parakstīja amatpersona, kam statūtos noteiktas tiesības nepastarpināti pārstāvēt LĀB, proti, organizācijas prezidents vai viceprezidenti.

Tā kā sertifikātu derīguma termiņi noteikti uz 5 gadiem, var secināt, ka kopš 2018.gada sākuma mūsu valstī vairs nav neviena ārsta speciālista, kuram būtu leģitīms sertifikāts. Tā kā Sertifikācijas padome nav izveidota un LĀB statūti nenosaka ievēlētā Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja tiesības vienpersoniski pārstāvēt biedrību attiecībās “uz āru”[9], bet pirms Sertifikācijas padomes kā koleģiālas institūcijas lēmuma par profesionālās asociācijas izveidotās sertifikācijas komisijas atzīšanu arī tai nav pilnvaru valsts pārvaldē, tad kopš 2013.gada sākuma izdotie ārstu “sertifikāti” saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likumu ir saistoši tikai to abiem parakstītājiem kā fiziskām personām[10].

Šāda situācija un atbildīgo institūciju pasivitāte tās apzināšanā un novēršanā ir dīvaina, jo potenciāli var negatīvi iespaidot valsts tēlu starptautiski; īpaši tāpēc, ka Latvija pozicionējas kā spējīga aktīvi piesaistīt ārzemju pacientus, lai ievērojami paplašinātu “medicīnas tūrismu”.

Par ārstu sertifikācijas problemātiku, kā arī valsts liegto iespēju man tiesiskā procedūrā atjaunot speciālista statusu esmu kopš 2016.gada saņēmis skaidrojumus atkārtoti no Veselības ministrijas un Valsts kancelejas, kā arī no LĀB, Veselības inspekcijas, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts ieņēmumu dienesta. Vērtējot kompleksi, rodas iespaids, ka LĀB nevēlas izveidot leģitīmu Sertifikācijas padomi, jo tai nāktos darboties Veselības ministrijas funkcionālā padotībā un VM valsts sekretāram tad būtu pienākums Padomes locekļiem noteikt valsts amatpersonu statusu. Tāpat acīmredzami, ka LĀB paļaujas uz kādām grūti izskaidrojamām ieražu tiesībām, ko noturīgi gatava akceptēt valsts, tādējādi padarot biedrību faktiski par neaizskaramu. Nav tomēr saprotams, kāpēc LĀB ir tiktāl “zaudējusi gaumi”, lai nevarētu piekopt kaut agrāko praksi, kad sertifikātus parakstīja persona ar pārstāvības tiesībām - prezidents vai viceprezidents.

No Satversmes tiesas kolēģijas 2017.gada 10.marta atteikuma pieņemt konstitucionālo sūdzību un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2017.gada 3.aprīlī sniegtā skaidrojuma izriet, ka gadījumā, ja nav izveidota “iestāde”, proti, Sertifikācijas padome, probēmas risinājums administratīvā procesa kārtībā jārod “augstākai iestādei” – Veselības ministrijai.

Šai sakarā vēlos akcentēt, manuprāt, būtiskus “likuma robus”. Proti, Ārstniecības likuma 29.pantā nav noteikts, kādā tiesiskajā statusā, veicot konkrēto funkciju, darbojas sertifikācijas institūcijas; vai tās uzskatāmas par autonomiem publisko tiesību subjektiem vai veic deleģētu valsts pārvaldes funkciju Veselības ministrijas funkcionālā padotībā? Pie tam konkrētajā situācijā varētu būt vēlams precizēt padotības formu[11].

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.943 precizēts, ka sertifikācija ir valsts pārvaldes funkcija, kas tiek veikta VM padotībā; taču arī šai gadījumā nav izprotama padotības forma. Lielākās neskaidrības rada apstāklis, ka MK noteikumos pārvaldes uzdevums, kas satur valsts varu un nosaka tiesības izdot administratīvos aktus, deleģēts nevis biedrībai, bet tās struktūrvienībai. Ir zināma pretruna jau apstāklī, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas šādu iespēju it kā nepieļauj[12], savukārt Administratīvā procesa likums neizslēdz iespēju, ka “iestādes” statuss var tikt noteikts arī kādai nodaļai vai struktūrvienībai[13].

Tomēr šaubos, vai, izvērtējot administratīvā vājuma riskus, būtu adekvāti ārpus valsts pārvaldes institucionālās sistēmas deleģēt administratīvo aktu izdošanas tiesības subjektam, kurš MK noteikumu spēkā stāšanās brīdī nav izveidots, bet valdībai ir (un, šķiet, joprojām turpinās...) vien labticīga vīzija, ka privātpersona (biedrība) to izveidos. Nezinu ar kādu motivāciju attiecīgās normas tika iekļautas normatīvajā aktā un vai tās akceptēja Tieslietu ministrija (tieslietu ministra amatā tobrīd – Jānis Bordāns).

Diemžēl nākas konstatēt, ka tiesiskās attiecības, kādas izriet no MK noteikumiem Nr.943 vai to pakārtotības likumam, izrādījušās grūti izprotamas gan iestādēm un tiesai, gan privātpersonām un nav realizējamas praksē.

Izsaku priekšlikumu Saeimas deputātiem, tieslietu ministram un tiesībsargam izvērtēt, vai “likuma robi”, kā tiek reglamentēta ārstniecības personu sertifikācija un ārsta speciālista statusa noteikšana, ir izņēmuma gadījums, ko iespējams tātad operatīvi risināt, ja vien būtu politiskā griba? Taču varbūt problemātika, kā reglamentēt privātpersonām deleģēto valsts pārvaldes funkciju tiesisku norisi, pārraudzību un nodrošināt efektivitāti ir plašāka, skarot arī citus resorus? Varbūt pienācis laiks izvērtēt, cik lietderīgi demokrātiskā, izglītotā sabiedrībā valstij ir turpināt veicināt dažādu prominentu organizāciju nereti visai arhaisko un pamatā no ieražām izrietošo ietekmi? Jo īpaši, ja gadās kuriozi kā minētais, ka biedrība nespēj ilgtermiņā adekvāti veikt tik elementāru darbību kā savu pārstāvības tiesību sakārtošanu.

Šķiet, būtu loģiski un saprātīgi no procesuālās ekonomijas viedokļa, ja speciālista statuss tiktu noteikts ikvienam ārstam, kurš beidzis rezidentūru un nokārtojis attiecīgu eksāmenu valsts akreditētā augstskolā. Savukārt resertifikāciju varētu nodrošināt Veselības inspekcija, sadarbībā ar profesionālajām asociācijām veicot periodisku speciālistu pārreģistrāciju valsts reģistrā; pašlaik šī procedūra lielā mērā dublējas ar sertifikāciju, radot lieku normatīvismu[14].

Tāpat rosinu priekšlikumu izvērtēt, vai likumā “Par tiesu varu” un Valsts pārvaldes iekārtas likumā būtu ietverama precizējoša norma, ka tiesu un iestāžu rīcība un secinājumi nedrīkst nonākt klajā pretrunā ar sabiedrībai izprotamiem un obligāti apgūstamiem standartiem. Konkrēti, runa ir par pamatizglītības standartiem. Tā, piemēram, sociālo zinību jomā tie paredz, ka 9.kases absolventam jāpārzina demokrātiskas valsts pazīmes, jāprot raksturot, kā atšķiras demokrātiska valsts no nedemokrātiskas, ar piemēriem jāspēj ilustrēt trīs galveno varas veidu īstenojumu dzīvē, kā arī jāpārzina tiesiskuma jēdziens, cilvēka pamattiesības, Administratīvā procesa likums un jāspēj atšķirt tiesisku rīcību no prettiesiskas[15].

Pašlaik dažādi likumi pieļauj neskaidros gadījumos iestādei un tiesai interpretēt tiesību normas tā, lai veicinātu demokrātiskas sabiedrības principu, kā arī privātpersonu tiesību ievērošanu; tomēr ikviena jurista viedoklis par šiem principiem var būt pat visai krasi atšķirīgs; arī pamatizglītības standarti pēc gadiem ilgas padziļinātas izglītošanās un darba pieredzes var piemirsties, ja par tiem netiek regulāri atgādināts. Un pat visobjektīvākajam juristam varētu būt grūtības izvērtēt dažādu ieražu tiesību aktualitāti vai nozīmību.

Šai sakarā minēšu divus piemērus no savas sarakstes:

1) Veselības ministrija, konstatējot padotības kārtībā, ka LĀB Sertifikācijas padome nav izveidota, tāpēc stāties tiesiskās attiecībās ar šo veidojumu nevienam nav iespējams, pat necentās uzņemties “augstākas iestādes” pilnvaras un funkcijas, lai atbilstoši iestāžu juridiskās obstrukcijas aizlieguma principam risinātu problēmjautājumu par speciālista statusa pagarināšanu ilgstoši un regulāri praktizējošam ārstam; tā vietā VM, ignorējot tiesiskuma principu[16], “ielasīja” MK noteikumos tur neesošu normu, ka sertifikācijas gadījumā “iestādes” statuss nosakāms LĀB kā organizācijai kopumā (jādomā, VM valsts sekretārs bija konsekvents, vienlaikus arī nosūtot rīkojumu LĀB prezidentam un viceprezidentiem, ka viņiem tiek noteikts valsts amatpersonas statuss...[17]),

2) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 19.janvāra lēmums SKA-837 vedina domāt, ka senatores piedēvējušas sev neesošas pilnvaras; tiesa faktiski konstatē, ka LĀB ir ekskluzīvas tiesības brīvi izvēlēties neievērot MK noteikumus un neizveidot Sertifikācijas padomi; tiesa patvaļīgi noteikusi “iestādes” statusu administratīvajā procesā visai biedrībai kopumā un patvaļīgi noteikusi, ka visa LĀB (nevis tikai Sertifikācijas padome) ir funkcionāli padota Veselības ministrijai; tomēr vienlaikus bija labi zināms, ka nevienai no personām, kuras tiesīgas patstāvīgi pārstāvēt LĀB, nav valsts amatpersonas statusa un līdz ar to nevar būt pilnvaru izdot administratīvos aktus valsts pārvaldes jomā; no lēmuma arī secināms, ka augstākajai tiesai bijušas grūtības nodalīt personas publiski tiesiskos pienākumus no tiesībām; proti, veikt sertifikācijas procedūru nav tik daudz tiesības, cik pienākums, jo par tiesībām, kuru ievērošanu valstij būtu īpaši jāatbalsta kā ikvienas Satversmē noteiktas pamattiesības, šai gadījumā uzskatāma iespēja saglabāt ilgstošu nodarbošanos un speciālista statusu; no Satversmes 106.panta izrietošo šo pamattiesību ievērošanu valsts, reāli funkcionējot nozares ministrijai, varētu nodrošināt arī, veicot citus pasākumus nekā sertifikācija, ja reiz procedūru neizdodas organizēt tiesiskā veidā[18].

No AT Senāta lēmuma izriet, ka MK noteikumu Nr.943 materiālās normas, kas nosaka LĀB Sertifikācijas padomes un VM tiesiskās attiecības vai pilnvaras, nav piemērojamas (par saviem secinājumiem Senāts, cerams, jau ir informējis Ministru kabinetu[19]). Un... “Saprātīgs pieteicējs” zina, ka saskaņā ar likumu personai, kura vēlas uzsākt administratīvo procesu, jāvēršas tieši tai iestādē (kā jau minēts, likuma izpratnē tā var būt arī struktūrvienība), kurai attiecīgas pilnvaras nosaka ārējie normatīvie akti[20], vai augstākā iestādē, ja pirmā līmeņa iestādes, piemēram, nav; līdz ar to nav saprotama tiesas norāde, ka bija jāvēršas ar valsts pārvaldi vien nosacīti saistītā institūcijā, proti, nepastarpināti LĀB, kam MK noteikumi faktiski paredz pienākumu kancelejiski atvieglot pagaidām neizveidotās “iestādes” darbu.

Ja vērtē Augstākās tiesas un Veselības ministrijas lēmumus ne burtiski, bet “pēc gara”, tad nepārprotami tiek sludināts, ka likumdevēja faktiskā griba esot Latvijas Ārstu biedrībai piešķirt feodālismam tipiskas, ārpus reālas kontroles esošas lēņu tipa tiesības uz speciālistu kvalifikācijas celšanas pārraudzību un sertifikāciju. Iespējams...

Tomēr ļoti žēl, ka Augstākās tiesas senatorēm, kā arī dažādām valsts pārvaldes iestādēm nerūp mūsu valsts publiskais tēls; konsekventa attieksme pret biedrību vai citu privātpersonu pārstāvības tiesību ievērošanu ir pietiekami nozīmīgs valsts ilgtspējīgas attīstības un morāles indikators. Potenciālie investori, šķiet, vērtē arī tiesībsargājošo institūciju kvalifikāciju un prestižu. Šai sakarā interesanti iepazīties ar FENIP prokurores 30.12.2016. lēmumu, no kā izriet, ka LĀB mājaslapā internetā, acīmredzot sadaļā “Statūti un nolikumi” esot publicēts arī Sertifikācijas padomes nolikums; to, šķiet, joprojām redz tikai prokuratūras datorā, ievadot slepenu kodu...

Kamēr nav iespēju atjaunot speciālista statusu, ilggadējie un citi mani pacienti regulāri pauž bažas par prognozi tālākas sadarbības turpināšanai; līdz ar to izjūtu pienākumu risināt arī personisko situāciju, ne vien nodarboties ar zinātnisko darbību administratīvo tiesību jomā. Pašlaik atlikusi viena tiesiska iespēja, proti, sešu mēnešu laikā pēc AT Senāta 19.01.2018. lēmuma saņemšanas mēģināt vērsties starptautiskajā tiesā. Pieteikumā nāksies situāciju un atziņas no savas zinātniskās darbības par ieražu tiesību ietekmi uz politisko un tiesu sistēmu Latvijā aprakstīt vēl detalizētāk nekā šai iesniegumā; būs kauns par savu valsti...


[1] LĀB statūti; 3.3.punkts.

[2] Administratīvā procesa likums; 1.p. pirmā daļa.

[3] MK 18.12.12. noteikumi Nr.943 ”Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”; 11.1., 11.4., 11.5., 11.6., 11.8.p.

[4] MK noteikumi Nr.943; 10.1.p.

[5] MK noteikumi Nr.943; 86.p.; Administratīvā procesa likums; 1.p. otrā daļa.

[6] MK noteikumi Nr.943; 10.2. – 10.7.p.

[7] LĀB statūti; 4.2.5., 6.10.10., 6.10.11.p.; Biedrību un nodibinājumu likums: 34.p., 35.p. ceturtā daļa, 44.p., 48.p.

[8] MK 05.05.1998. noteikumi Nr.165 zaudēja spēku kopš 2001.gada 24.marta.

[9] LĀB statūti;6.4.p.

[10] Dokumentu juridiskā spēka likums; 1.p. otrā daļa, 3.p. otrā daļa; MK noteikumi Nr.943; 1.pielikums.

[11] Valsts pārvaldes iekārtas likums; 43.p. ceturtā daļa.

[12] Valsts pārvaldes iekārtas likums; 40.p. pirmā daļa; Biedrību un nodibinājumu likums; 50.p pirmā daļa.

[13] Administratīvā procesa likums; 1.p. pirmā daļa.

[14] MK 24.05.16. noteikumi Nr.317 (par ārstniecības personu reģistru); 6., 16., 18., 19., 20.p.

[15] MK 12.08.14. noteikumi Nr.468 (par valsts pamatizglītības standartu); 18.pielikuma V daļas 16.42.-16.54.p.

[16] Administratīvā procesa likums; 7.p., 15.p. divpadsmitā daļa.

[17] Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”; 4.p. otrā un trešā daļa, 20.p.51 daļa.

[18] Administratīvā procesa likums; 5., 7., 8., 10., 13.p, 15.p otrā un piektā daļa, 17.p. otrā daļa.

[19] Administratīvā procesa likums; 104.p. trešā daļa.

[20] Administratīvā procesa likums; 56.p., arī 46.p.

Novērtē šo rakstu:

36
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...