Bet citādi, ak, cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā: paziņojums saistībā ar Artjoma Babenko lietu

Pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu, Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetencē ietilpst tiesnešu darba izvērtēšana, lai lemtu par iespējamu disciplinārlietas ierosināšanu. Tajā skaitā arī iepazīties un izvērtēt tiesas nolēmumus, kuru tiesiskums vai kvalitāte tiek apšaubīta publiskajā telpā.

Ir ļoti svarīgi saprast, ka, pildot šo funkciju, Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav tiesību grozīt pārbaudāmos nolēmumus pēc būtības. Vērtēta tiek tikai tiesneša rīcība Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajās robežās, proti, vai tiesnesis lietas izskatīšanā ir pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu, rupju neuzmanību, rupju ētikas pārkāpumu vai nav pildījis savus amata pienākumus. Tas, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs nepiekrīt nolēmumā tiesneša veiktajai tiesību normu interpretācijai vai faktisko apstākļu vērtējumam, nevar būt pamats disciplinārlietas rosināšanai.

Reti izņēmumi, kad nolēmuma saturam ir nozīme, varētu būt gadījumos, kad, piemēram, pārbaudāmā nolēmuma interpretācija neatbilst Senāta judikatūrai un tiesnesis nav pamatojis atkāpšanos no judikatūras, kad nolēmumā vispār nav sniegta argumentācija u.tml., proti, klaju un acīmredzamu pārkāpumu gadījumos. Esmu par šādiem gadījumiem gan rosinājis disciplinārlietas, gan nosūtījis tiesnesi uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju kvalifikācijas ārpuskārtas pārbaudei.

Savas kompetences ietvaros, iepazīstoties ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2024. gada 13. augusta lēmumu, nesaskatu tīšu likuma pārkāpumu lēmuma pieņemšanā, amata pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību vai ētikas pārkāpumu, kas dotu tiesisku pamatu disciplinārlietas rosināšanai. Drošības līdzeklis tika atcelts, jo izmeklēšanas procesā tika pieļauti kriminālprocesuālie pārkāpumi, lēmums ir argumentēts.

Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī ir izveidota speciāla kriminālprocesuālā kārtība, kas regulē personas un valsts attiecības gadījumos, kad ir nepieciešams noteikt personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un piemērot par to sodu. Neatkarīgas un kompetentas tiesu sistēmas uzdevums ir nodrošināt valsts varas darbības tiesiskuma kontroli. Arī konkrētajā gadījumā tiesa ir veikusi tiesiskuma kontroli, vērtējot drošības līdzekļa – apcietinājuma – pamatotību.

Proti, tiesa ir vērtējusi, vai attiecīgā kriminālprocesa ietvaros nav pārkāptas personas pamattiesības un ir ievērotas nepieciešamās kriminālprocesuālās tiesību normas. Minētās tiesiskuma kontroles rezultātā tiesa nonāca pie secinājuma, ka personas apcietināšanai nav pamata.

Latvijā ir izveidota tiesiskuma kontroles sistēma, arī šajā gadījumā tā ir veikusi savu funkciju. Apcietinājums kā bargākais drošības līdzeklis būtiski ierobežo personas pamattiesības, tāpēc likums tā piemērošanai izvirza stingrus noteikumus, kas jāievēro visiem kriminālprocesa dalībniekiem. Tas nozīmē, ka personu var aizturēt un apcietināt tikai uz tiesiska pamata, atbilstoši kriminālprocesa kārtībai, ievērojot skaidri noteiktu procedūru. Atkāpes no šīs kārtības vai procedūras pārkāpumi nav pieļaujami.

Papildus jānorāda, ka pēc Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2024. gada 13. augusta lēmuma pieņemšanas kriminālprocesa virzītājam bija un ir likumā noteiktā rīcības brīvība, lai piemērotu citu, alternatīvu drošības līdzekli, kas novērstu risku aizdomās turētai personai pamest valsti.

Sabiedrības viedoklim par tiesām kā vienu no demokrātijas institūtiem ir īpaša nozīme. Sabiedrības uzticēšanās tiesām nozīmē to, ka sabiedrība atzīst tiesas nolēmumu leģitimitāti pat tad, ja tā nepiekrīt tam saturiski. Tādējādi ļoti svarīga kļūst tiesas nolēmumos ietvertā argumentācija un tiesu iesaistīšanās komunikācijā ar sabiedrību. Konkrētajā gadījumā iespēja atklāt un detalizēti skaidrot tiesas nolēmumu ir ierobežota, jo to pašreizējā kriminālprocesa stadijā aizsargā izmeklēšanas noslēpums. Vienlaikus, reaģējot uz sabiedrības šaubām par tiesiskumu, veicot pārbaudi, esmu konstatējis, ka nav pamata apšaubīt tiesas darbu.

Vēršu arī plašsaziņas līdzekļu uzmanību uz būtisku lomu sabiedriskās domas veidošanā un uzticēšanās tiesu varai stiprināšanā. Tiesa un tiesnesis demokrātiskā tiesiskā valstī nav ārpus kritikas. Taču demokrātijas saglabāšanas interesēs kritikai jābūt pamatotai, konstruktīvai un argumentētai. Tāpēc aicinu gan žurnālistus, gan tiesu varai piederīgās personas publiskajā telpā par tiesu darbu izteikties profesionāli un argumentēti, izmantojot objektīvi pārbaudītus faktus.  

Patiesai, kvalitatīvai un precīzai informācijai ir īpaša nozīme šodienas ģeopolitiskajā situācijā, kurā viens no mūsu ienaidnieku veidotajiem naratīviem ir “Latvija kā neizdevusies valsts, kurā demokrātija nav iespējama”. Ja kāda rīcībā ir fakti par tiesnešu prettiesisku rīcību, tie jānodod kompetentām iestādēm, nevis uz pieņēmumu pamata, izmantojot vienpusēju informāciju, jāveido un jāizplata sazvērestības teorijas.

Latvijā ir izveidota un sabiedrības interesēs darbojas tiesībaizsardzības iestāžu sistēma, kura nodrošina šo funkciju veikšanu likumā noteiktā kārtībā.  Aicinu šo kārtību ievērot un respektēt, jo tikai tā mēs varam nodrošināt sabiedrības drošību un labklājību.

Novērtē šo rakstu: