Bez ovācijām es nespēju, tieciet paši galā, jūs esat bezcerīgi!
Alvis Hermanis18.12.2025.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
Pēcvārds. Vakar Eurostat apstiprināja, ka Latvija nu pavisam oficiāli ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Nešaubos, ka tauta atkal sapulcēsies Doma laukumā, lai izrādītu savu nosodījumu un izteiktu savu attieksmi pret valdošajiem. Vai varbūt esmu pārāk naivs?
Lai realizētu mūsu ideju par vēlēšanu kārtības maiņu, kā rezultātā mēs beidzot tiktu pie jēdzīgiem vadītājiem un Latvija laukā no pazemojošā kauna par tām pēdējām vietām Eiropā, man bija nepieciešams sabiedrības atbalsts. Ko diemžēl tā arī nesagaidīju. Daudzi it kā to privāti izteica, bet praktiski gandrīz neviens nebija gatavs to darīt publiski. Tas arī visu izšķīra.
Tā vietā esmu saņēmis gandrīz tikai nosodījumu, apsmieklu un ķengas, gan medijos, gan soctīklos. Neesmu pārjūtīgs, āda uztrenēta bieza, 20 gadus strādājot ārzemju teātros un operās, kur tiešām haizivju dīķis salīdzinot ar Latvijas politisko pīļu dīķi. Bet negribu būt uzbāzīgs. Ja nav kazai piena, tad nav.
Kā jau teicu, biju gatavs uzņemties karognesēja lomu ar noteikumu – ja pēc tam atrastos citi, kas pārņemtu to un laika gaitā mēs būtu daudzi. Jo te bija svarīga tikai pati ideja - spēles noteikumu maiņa, kas atmodinātu sabiedrību. Nevis karognesējs, bet pats karogs.
Man pašam nekādi amati vajadzīgi nebija, es savā teātrī gribu turpināt būvēt savu mazo ideālo Latviju. Es “dzinu vilni”, ar cerību, ka to izmantos tie, kuri grib pārmaiņas. Bet tas izrādījās velti.
Visiem, kuri šodien priecāsies par šo ziņu, gribu tikai atgādināt - katru reizi, kad nākamreiz brauksiet garām Rail Baltica sarūsējušām spoku konstrukcijām vai taisīsiet selfijus ar tiem, kuri nozaguši šo valsti, atcerieties šo manu stulbo gadījumu un to, ka priecājaties par vēl vienu latvieti, kurš pievienojies bezcerīgo pulkam. Tiem, kuri gribēja kaut ko mainīt uz labu, bet zaudēja. Vismaz es mēģināju. Bet šai sabiedrībai es vairs neticu. Tā ir bezcerīga.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
