Iesaki rakstu: 
Pašreizējie vēlēšanu noteikumi padara neiespējamu dibināt un kustināt partiju, kas būtu ideoloģiska, stabila, demokrātiska, atklāta un reizē droša pret sabotāžu un varētu sacensties godīgā spēles laukā ar pie varas un projektu siles esošajiem. Tāpēc noteikumi ir jāmaina. Nevis tikšanai pie siles, bet, lai padarītu iespējamu uz aiznākamajām vēlēšanām spējīgāko sabiedrības locekļu tikšanu lēmējvarā.
Pēc Alvja Hermaņa un pārējo kustības aizsācēju uzaicinājuma esmu pievienojies “Bez partijas” kustības kodolam un kandidēšu uz tikšanu kandidātu sarakstos, jo es parakstos uz mehānisku ideju mainīt vēlēšanu kārtību uz šīs grupas piedāvāto. (Par pašu sistēmu citreiz uzrakstīšu vairāk.)
Tieši tik šaura vēlēšanu piedāvājuma programma un tieši tik skaidri un atklāti nodomi (nomainīt uz konkrētu sistēmu; nobalsot par ārkārtas vēlēšanām; sveiki) ļauj man bez bažām pievienoties pulciņam ļaužu, par kuru ideoloģisko piederību un politisko piegājienu es maz ko varu līdz galam droši teikt (droši vien tāpat kā viņi katrs atsevišķi par manējo).
Gadījumā, ja priekšlikums, kas tuvākajā laikā tiks detalizētāk likts priekšā, negūs pietiekamu sabiedrības atbalstu, tad ievēlētie deputāti (ja tādi būs) būs pilnīgi neatkarīgi visos jautājumos, kas nav par vēlēšanu sistēmas grozīšanu un kas nav par apsolījumu izdošanās gadījumā sarīkot jaunas vēlēšanas.
Tā kā man ir jau iepriekš bijušas vēlmes sekot daža laba holandiešu politiķa piemēram un dibināt viena cilvēka partiju (kas Latvijā nav iespējams), tad šis ir tieši tas formāts, kādā varu mēģināt piedāvāt savu kandidatūru uz tautas priekšstāvja amatu bez bažām par sistēmas diktētu iestūrēšanu latviešu vēlētājam labi zināmajos grāvjos.
Saprotu, ka mana amatierfilozofēšana, brīvdomāšana, tiešums un švakās retoriskās iemaņas nav politiskajā arēnā diez ko ejošas kvalitātes, bet šie nav diez ko ikdienišķi laiki, un nekā labāka, ko piedāvāt no sevis, man nav, tāpēc piedāvāju šo. Ja atbalstīsiet, tad zināšu, ka ir pieprasījums. Ja ne, tad tāda ir jūsu griba, un tā jāpieņem.
Kad būs mainīta vēlēšanu sistēma, tad varēsim dibināt kārtīgas, demokrātiskas partijas ar īstu iekšēju konkurenci. Un aiznākamajās vēlēšanās startēt ar to sūtītiem kandidātiem ietikšanai pēc iespējas vairāk vēlētāju paštaisītajos “sarakstos”. Bet vispirms jāmaina kārtība, un tur mums varētu būt pa ceļam arī ar tiem, ar kuriem ideoloģiski mums maz kopīgā. Kas mums ir kopīgs — plaukstoša, brīva Latvija, kuru pārvalda labākie no mūsu vidus. Vai esat gatavi parakstīties par sistēmu, kas to darīs iespējamāku?
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
