Bez valsts noslēpuma pielaides palikusi arī Aizsardzības ministrijas preses sekretāre: uz darbu neiet, bet algu saņem
PIETIEK08.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizsardzības ministrijas (AM) sabiedrisko attiecību speciālistei Dace Ankipāne (attēlā pa kreisi) nav laikus iesniegusi dokumentus pielaides valsts noslēpumam pagarināšanai, tāpēc jau vairāk nekā mēnesi atstādināta no pienākumu pildīšanas, lai gan turpina saņemt atalgojumu. Lai gan atbildība par pielaides pagarināšanas pieprasījuma iesniegšanu ir pašai amatpersonai, kurai tā nepieciešama, tomēr pagaidām AM nav piemērojusi nekādu sodu.
Tā kā Ankipānei kopš janvāra beigusies pielaide valsts noslēpumam, viņa nedrīkst pildīt savus amata pienākumus, tādēļ no tiem atstādināta. AM sabiedrisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins skaidro, ka ministrija gaida, kad tiks izskatīts Ankipānes iesniegums par pielaides pagarināšanu. „Tā kā viņas amata apraksts paredz, ka viņai jābūt pielaides turētājai, tad viņa šobrīd nevar pildīt amata pienākumus,” uzsver Galkins, piebilstot, ka algu viņa turpina saņemt, jo likums šajā gadījumā viņu aizsargā.
Par pielaides atjaunošanu atbildīgie dienesti var lemt pat līdz pusgadam. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un AM iekšējiem dokumentiem personai pašai ir jāseko līdzi pielaides termiņam un jālūdz tā pagarināšana, norāda Galkins, uzsverot, ka tas ir tieši tas, ko Ankipāne nebija izdarījusi. Par šī pienākuma nepildīšanu ierosināta iekšējā izmeklēšana, kurā konstatēts, ka atbrīvot viņu no amata nedrīkst, jo dokumentus viņa ir iesniegusi, lai arī novēloti, bet citu amatu piedāvāt AM neesot iespējams. „Mēs nedrīkstam pārkāpt likumu,” atgādina AM pārstāvis.
Atstādināšanas dēļ sabiedrisko attiecību nodaļas darbs esot apgrūtināts, neslēpj Galkins. Citu darbinieku pieņemt viņas vietā arī neesot iespējams, tādēļ atstādinātās Ankipānes pienākumus pildot cits kolēģis, kurš par to saņem 20% piemaksu pie algas.
Pati Ankipāne sarunā ar Pietiek nenoliedza, ka ir rīkojusies kļūdaini, taču norādīja, ka pielaides beigu termiņš esot sakritis ar laiku, kad viņai bijusi ļoti liela emocionāla slodze dēļ noplūdušās e-pasta sarakstes, kas tika publiskota arī plašsaziņas līdzekļos.
Kā ziņots, Pietiek rīcībā bija nonākusi daļa dienesta sarakstes, ko veikusi Ankipāne un kāds NBS speciālo uzdevumu vienības karavīrs, kura vārdu Pietiek, nevēloties ietekmēt viņa militāro karjeru, nenosauca. Šajā sarakstē Aizsardzības ministrijas darbiniece atklāja savas patiesās domas par virkni norišu un notikumu aizsardzības sistēmā, un īpaši sulīgi bija viņas secinājumi par militāro mācību Namejs 2014 organizēšanu.
Ankipāne iekšējās izmeklēšanas veicējiem esot paskaidrojusi savus iemeslus, kādēļ piemirsusi lūgt pagarinājumu pielaidei valsts noslēpumam, un, pēc viņas teiktā, viņi esot sapratuši viņu, tādēļ tagad tiekot gaidīts, kāds būs lēmums par pielaidi valsts noslēpumam. „Es valsts noslēpumu neesmu izpaudusi, nedomāju, ka ir kādi iemesli nepagarināt pielaidi,” uzskata Ankipāne.
Ministrija esot ierosinājusi dienesta pārbaudi par Ankipānes rīcību, laikus nepagarinot pielaidi valsts noslēpumam. Dienesta pārbaudei līdz maijam esot jābūt noslēgtai, piebilda Galkins.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
