Iesaki rakstu: 
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šorīt intervijā Latvijas radio visnotaļ sadzīviski garāmejot ieminējās, ka vispār jau viņš ļauno ēnu ekonomiku neciešot ne acu galā, taču savas savrupmājas sniega tīrītājam simt latu gan iedodot „ķepā” bez kādu formālu un muļķīgu nodokļu nomaksas, - viņam šķietot, ka tur nekā tāda arī nemaz neesot.
Celt kādu brēku par šo faktu – pietiekami daudzu ļaužu acīs tā, protams, būtu kārtējā „sīkmaņu riešana” uz īstenu godavīru, ja nu citējam vakar izplatīto Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Pētera Apiņa paziņojumu sakarā ar cita „godavīra” Visvalža Lāča patriotiskajām aktivitātēm sava maka piepildīšanā.
Turklāt – kas gan tur īpašs, vai ne? Tā taču dara visi vai gandrīz visi, vai ne? Un kāda jēga uztraukties par šādiem sīkumiem, ja mūsu acu priekšā tiek ašos tempos nozagta valsts, vai ne?
Jā, protams, tā dara daudzi. Dod ārstiem pateicības kā Ēlerte, sakārto lietas ar ceļu policiju kā Dombrovskis, izblēda savai valstij pārsimt latu kā Lācis, izsprūk no „nevajadzīgiem” nodokļiem kā Hermanis, sabāž visos iespējamos amatos savus radus kā Augulis, arī izsniedz naudu „ķepā” kā Rimšēvičs.
Taču lieta tā, ka šādus „sīkumus” nevienā normālā valstī nevarētu atļauties cilvēki, kas ieņem ārkārtīgi augstus valsts amatus vai uzmetušies par morāles normu modes noteicējiem. Jo viņi ir tie, kas rāda priekšzīmi desmitiem un simtiem tūkstošu cilvēku.
Minētie cilvēki nav nelaimīgi sistēmas upuri. Šie cilvēki ir tie, kas sistēmu rada, uztur un saglabā tādu, kāda tā ir. Un ir visnotaļ zīmīgi tas, ka vienam „godavīram”, kas nesmādē pārsimt latu izblēdīšanu no savas valsts (jo „man pienākas”!), asti celt metas cits „godavīrs”, kurš savulaik pat no savas ne pārāk sirdsšķīstās partijas ar kaunu izslēgts par politisko konkurentu nomelnošanu anonīmās skrejlapās.
Protams, neviens no šiem ļaudīm arī nav „nolaidies” tik zemu, lai paziņotu – piedodiet, atvainojiet, jā, es rīkojos nepareizi, bet vairs es tā nekad nerīkošos, jo nav labi arī sīkumos krāpt savu valsti, jo es apzinos – katra šāda sīka krāpniecība atņem kādu pensiju, kādu pabalstu, kādu slimnīcas gultasvietu.
Tieši otrādi. Ministre Ēlerte, kas tik ilgi mācījusi dzīvot citus, skaidri liek saprast – „dot” noteiktās situācijās ir tikai normāli, viņa tā ir darījusi un darīs atkal, ja „sistēma” liks. Dombrovskis ij nedomā nožēlot lietu sakārtošanu ar ceļu policiju, Hermanis pat nesaprot, kas gan tur slikts – nedaudz palīdzēt valsts apkrāpšanā, Lācis ir sašutis – nu, kas drīkst pārmest, ka viņš paņem to, kas „pienākas”, par sīko valsts apkrāpēju Rimšēviču nemaz nerunāsim...
Viss ir vienkārši – kamēr šādi ļaudis Latvijā būs pie teikšanas, kamēr nakšņošana uz šautenes laidnes vai jelkādi citi pagātnes nopelni vai tagadnes skaļa bļaustīšanās par ētiku un morāli būs pietiekams pamats kādas nelielas blēdības attaisnošanai, šī valsts ies tikai dziļākā un dziļākā postā. Bez variantiem.
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
