Bezatbildīgajam un neizdarīgajam konservatīvo ministram Linkaitam beidzot vajadzētu saprast, ka lauku pagasti ir principu un Latvijas nākotnes jautājums!
Egils Helmanis*02.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ārkārtas sēdē Ogres novada dome vienbalsīgi lēma pieprasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas stāvokli Ogres novadā saistībā ar sabiedriskā transporta stāvokli. Esmu jau dzirdējis un lasījis dažādus viedokļus, ka šis solis ir pārāk krass, nevajadzīgi skaļš, ka tas ir drīzāk izrādīšanās nekā reāla nepieciešamība. Tā nav! Un paskaidrošu, kādēļ.
Sabiedriskā transporta nekursēšana nav tikai sadzīviska neērtība. Daži vai daži desmiti atceltu reisu nav tikai sīkums. Šādas situācijas aizsāk ķēdes reakciju, kuras sekas ir smagas un tālejošas.
Sāksim ar pāris vienkāršiem piemēriem. Cienījama vecuma cilvēks mēro sešus kilometrus līdz autobusa pieturai, lai nokļūtu pie ārsta, vizīti pie kura ir bijis jāgaida, piemēram, divus mēnešus. Pirmo klašu skolnieks rudens vai ziemas vakarā nesagaida autobusu, ar kuru nokļūt mājās. Ilgi gaida viens pie ceļa tumsā vai arī izlemj doties ar kājām. Nav jābūt ar ļoti spilgtu iztēli, lai saprastu, ka šeit varam runāt par reālu apdraudējumu cilvēku veselībai un pat dzīvībai.
Bet, ja raugāmies plašāk, tad šis ir jautājums par Latvijas laukiem. Ceļi, sabiedriskais transports, sakari ir tās pamatlietas, kas nepieciešamas, lai lauku pagastos ne tikai paliktu dzīvot pašreizējie iemītnieki, bet arī apmestos uz dzīvi jaunas ģimenes. Tas ir arī ticības valstij jautājums. Tas, ka nevari paļauties uz transportu, plānot savu dzīvi, dienas režīmu, ticību grauj.
Ārkārtas sēdē savu pamatoto sašutumu izteica arī Indulis Trapiņš, kuram šodien pašam bija iespēja pārliecināties, ka jaunizveidotajā maršrutā (Ikšķile-Tīnūži-Turkalne-Ogre) autobuss tā arī nepienāca. Un vēlos uzsvērt, ka par šī maršruta ieviešanu Ogres novads piemaksā no sava budžeta. Tomēr pat ar dubultu finansējumu izrādījās nepietiekami, lai pārvadātājs spētu pildīt savu pienākumu.
Nepieciešamībai prasīt izsludināt ārkārtas situāciju savu atbalstu izteica arī Dace Kļaviņa, kura uzsvēra bērnu drošības jautājumu.
Šodien netika izpildīti vismaz trīs reisi. Informācija par to nekur nebija pieejama. Mēs varam tikai minēt, cik bērnu un cik ģimeņu šodien tādēļ nevarēja izjust svētku noskaņojumu.
Konservatīvo ministrs Linkaits joprojām nekā nereaģē uz mūsu vēstulēm, lūgumiem, prasībām. Un šodien kā tāds Grinčs ir nolaupījis Zinību dienas svētku noskaņojumu Ogres novada bērniem un viņu vecākiem.
To tālāk pieļaut nedrīkst, jo šāda situācija ir klajā pretrunā mūsu novada mērķim saglabāt un attīstīt lauku pagastus. To nedrīkst pieļaut, jo šāda nekārtība apdraud mūsu novada cilvēku labklājību, veselību un pat dzīvību (lai atceramies arī neseno autobusa avāriju un citus incidentus).
Ceru, ka tiksim sadzirdēti, un varu apliecināt, ka darīšu visu iespējamo likumos atļauto, lai novada cilvēki jau drīz varētu atgūt tik pašsaprotamu un nepieciešamu lietu – sabiedrisko transportu! Lai gaišs un labs mācību gads!
***
Kā jau bija gaidāms, Autotransporta direkcija, “pateicoties” kuras izsludinātajam un īstenotajam konkursam, novadā esam tikuši tieši pie šāda sabiedriskā transporta, pat pēc ārkārtas situācijas pieprasījuma tikai plāta rokas un izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā.
Vakardienas LSM, Latvijas radio publikācijā dzirdams Autotransporta direkcijas pārstāves Sanitas Heinsbergas teiktais, ka “mūsu rīcībā nav informācijas par nenotikušiem reisiem, kuri ietekmētu skolēnus”. Tie ir ciniski meli, jo paziņojums sniegts laikā, kad direkcija ne tikai bija informēta, bet pat jau paspējusi pieprasīt paskaidrojumus par neizpildītajiem reisiem no pārvadātāja. Heinsbergas kundze arī uzsvēra, ka nav saņemts daudz sūdzību no neapmierinātiem pasažieriem. Tātad ir par maz? Vai tiešām tiek gaidīts kāds smags negadījums neesoša autobusa dēļ, lai atbildīgie reaģētu?
Gribu tādēļ novadniekus, kas kaut reizi saskārušies ar nepienākušu autobusu vai kam ir bijis jāsastopas ar grūtībām, lai iekļūtu autobusā ar bērnu ratiņiem, vai ratiņkrēslu, dariet to zināmu arī “neko nezinošajai” Autotransporta direkcijai! Sūtiet viņiem savas vēstules, zvaniet! Pastāstiet par savām izjūtām, par kavētajiem darbiem un visu pārējo!
Mēģinu izprast, kādēļ šie meli, kādēļ satiksmes pārraugi vilcinās ar līguma laušanu, kādēļ tiek pieļauts, ka reisus apkalpo neatbilstoši autobusi, kuros ne tikai nav iespējas iekļūt jaunajām māmiņām vai invalīdiem, bet arī pārējie pasažieri nevar justies ērti, jo sēdvietu izmēri, šķiet, ir pielāgoti vidējam Ķīnas pasažierim.
Vai varētu būt tā, ka šeit ir stāsts par ciešu un senu saikni starp pārvadātāja (uzņēmuma) patiesā labuma guvēju un satiksmes sfēras galveno amatpersonu? Ja tā, tad vismaz kaut kā būtu iespējams izskaidrot to izmisīgo (bez)darbību, kas no ministrijas un direkcijas tiek veltīta, lai nepieļautu cita pārvadātāja nonākšanu mūsu novada maršrutos.
Par ciniskumu un melīgumu gaidu Sanitas Heinsbergas un viņas pārstāvētās iestādes publisku atvainošanos Ogres novada iedzīvotājiem!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
